Jāgatavojas sadārdzinājumam par nešķirotiem atkritumiem. Saruna ar “Tīrīga” vadītāju Guntaru Levicu 0
Aicinājums līdz šī gada 15. septembrim noslēgt jaunus līgumus par sadzīves atkritumu izvešanu no namu pagalmiem ar jaunizveidoto akciju sabiedrību “Tīrīga” rīdziniekos radījis neizpratni un bažas.
Jaunizveidotā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma akciju sabiedrības “Tīrīga” valdes priekšsēdētājs Guntars Levics atbild uz “LA” žurnālistu Ivara Bušmaņa un Zigfrīda Dzeduļa jautājumiem.
Kāpēc jāslēdz jauns līgums, un kāpēc vairāku līdzšinējo pakalpojumu sniedzēju vietā turpmāk paliks tikai viens monopolists?
G. Levics: Rīdziniekiem jānoslēdz jauni līgumi tāpēc, ka atkritumu apsaimniekošanu uzrauga pašvaldība. Gan likumā, gan pašvaldības saistošajos noteikumos noteikts, ka ikvienam atkritumu radītājam ir pienākums noslēgt līgumu ar pašvaldības izraudzīto operatoru. Tas ir tāds pa pusei regulēts tirgus.
Atkritumu apsaimniekošana ir viens no tiem pakalpojumiem, ko nodrošināt ir pašvaldības pienākums. Nu jau vismaz pāris aizvadītos gadus Rīga bijusi viena no pēdējām pašvaldībām, kurā šī joma nav līdz galam sakārtota.
Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka ikviena pašvaldība var izvēlēties privāto apsaimniekotāju, rīkojot iepirkumu, izvēlēties publiskās–privātās partnerības modeli vai veidot pašvaldības uzņēmumu. Līdz šim Rīgā ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojās vairāki privātuzņēmumi.
Bet kopš 2012. gadā pasludinātā Satversmes tiesas lēmuma Rīgas pašvaldībai bija jāizvēlas veids, kā apsaimniekošana tiks nodrošināta, ņemot vērā augošās Eiropas Savienības prasības. Tās pildot, šogad iepirkuma publiskās–privātās partnerības konkursā uzvarēja “CREB Rīga”, kuru bija izveidojuši divi pretendenti – “Clean R” un “Eco Baltia Vide”. Par apsaimniekotāju pašvaldība izraudzījās mūs.
Konkurenti uz šo ienesīgo uzņēmējdarbību apvienojās vienā, vai ne?
Negribētu teikt, ka apvienojās. Labprāt būtu konkursā piedalījušies atsevišķi. Bet izvirzītās prasības bija tik lielas, ka atsevišķi tās nebija izpildāmas.
Iedzīvotāji jau visvairāk grib zināt, kāds no šiem pārveidojumiem būs ieguvums viņiem!
Pats lielākais ieguvums iedzīvotājiem – uzlabosies šķiroto atkritumu infrastruktūras pieejamība, šķirotos atkritumus varēs nodot bez maksas. Tas nozīmē, ka būs divreiz vairāk vietu, kur iedzīvotāji varēs atbrīvoties no stikla pudelēm, metāla, papīra un plastmasas iepakojuma. Pašlaik Rīgā jau ir ap tūkstoš šādu vietu. Bet tuvākā gada laikā to būs divarpus tūkstoši.
Turpmāko triju gadu laikā Rīgā uz pašvaldības zemes esam apņēmušies izveidot divpadsmit šķiroto atkritumu laukumus jeb vismaz vienu uz 50 000 iedzīvotāju. Līdz šim Rīgā bija vien pāris šādu laukumu, jo privātuzņēmējiem tie neatmaksājās.
Vecrīgas iedzīvotājiem triju gadu laikā plānojam izbūvēt pazemē 120 atkritumu konteinerus. Pašlaik Vecrīgā atkritumu savākšana notiek, iedzīvotājiem noteiktās rīta vai vakara stundās ierodoties ar saviem maisiem pie atkritumu savākšanas automašīnas.
Kas notiks, ja līgumus ar jums nenoslēgs? Vainīgajiem būs naudas sods?
Mēs gan nebūsim soģi. Šādas tiesības ir tikai pašvaldībai. Jācer, ka līdz naudas sodiem, kas ir samērā bargi, uzreiz nenonāks. Būs atgādinājumi un brīdinājumi, jo dažādu iemeslu dēļ līgumus visi mūsu klienti nepagūs noslēgt.
Cik varētu būt klientu, kuriem jānoslēdz līgumi?
Pēc aplēsēm, viņu varētu būt 35 līdz 40 tūkstoši.
Vai ģimeņu privātmāju īpašniekiem tagad pašiem jāpiesakās uz šķiroto atkritumu konteineriem vai arī to darīsiet jūs?
Noslēdzot līgumus, piedāvāsim novietot arī konteinerus atkritumu šķirošanai daudzstāvu dzīvojamo namu pagalmos vai ģimeņu privātmāju rajonos. Atkritumu šķirošana gan nav ar likumu noteikts iedzīvotāju pienākums.
Ir vietas, kur šos konteinerus novietojam, bet pēc kāda laika aizvācam, tāpēc ka konkrētā rajona iedzīvotāji nemaz nevēlas neko šķirot, kaut arī par nesašķiroto atkritumu izvešanu viņiem jāmaksā dārgāk.
Atkritumu šķirošanai ģimeņu privātmāju iedzīvotājiem piedāvāsim tā dēvētās ekosomas, kuras pēc tam varēs iztukšot šķiroto atkritumu konteineros bez maksas.
Privātmāju iedzīvotājiem, kuri noslēgs līgumus līdz 31. augustam, ekosomas būs par brīvu.
Otra iespēja – novietot šķiroto atkritumu konteinerus savas mājas teritorijā. Šis gan ir maksas pakalpojums.
Trešā iespēja, ko līdz šim esam izmēģinājuši Ķekavas un Stopiņu novados un ko plānojam piedāvāt Rīgā, – vienoties ar konkrētā privātmāju rajona iedzīvotājiem par vietu, kur novietot lielo šķiroto atkritumu konteineru, ko izvedam vienreiz nedēļā. Tas būs bez maksas.
Kur tiks novietoti šķiroto atkritumu konteineri, tas tātad būs atkarīgs no daudzstāvu dzīvojamo namu pārvaldniekiem. Ja viņi pieprasīs, tad konteineri būs. Ja ne, tad šķirot konkrēta rajona iedzīvotājiem nebūs iespēju, vai tā?
Jā. Pirms diviem gadiem kāda daudzstāvu dzīvojamā nama apsaimniekotājam piedāvājām novietot 300 stikla taras šķirošanas konteinerus ar izvešanu bez maksas. Galu galā novietojām tikai 80 konteinerus. Pārējos novietot nebija iespējams gan vietu trūkuma, gan iedzīvotāju iebildumu dēļ.
Šis ir uzskatāms piemērs, ka par nepieciešamību šķirot atkritumus būtu jāpārliecina iedzīvotāji. Nepietiek ar to, ka viens vai daži to gribētu. Bet vairākumam ir vienalga. Tāpēc esam paredzējuši vairāk pievērsties arī sabiedrības izglītošanai par atkritumu šķirošanas iespējām un ieguvumiem, atvēlot šim mērķim kādu daļu ienākumu.
Aptaujas liecina, ka iedzīvotāju lielākā daļa atzīst šķirošanas nepieciešamību. Bet, kad nonāk līdz šķirošanai, tad domas mainās. Tomēr tā ir reāla iespēja samazināt izdevumus.
Ikdienā bieži redzam, ka vedēji iztukšo konteinerus pa roku galam, nenovieto tos tiem paredzētajās vietās, daļa konteineru satura nobirst zemē. Vai reizē ar publikas izglītošanu celsiet arī atkritumu savācēju uzvedību?
Diemžēl pašlaik ļoti grūti atrast pietiekami prasmīgus un apzinīgus autovadītājus un atkritumu savācējus. Ceram, ka uzņēmumā ieplānotā pakalpojumu modernizēšana, tostarp jaunu labāku automašīnu iegāde uzlabos nozarē strādājošo uzvedību un vairos pienākuma apziņu. Protams, arī ikdienā strādājam, lai klientu apkalpošanas kultūru uzlabotu.
Ģimeņu privātmāju iedzīvotāji novērojuši, ka vienā un tajā pašā ielā dažus konteinerus izved vienā dienā, bet citus otrā dienā vai vēl vēlāk, kas iznākumā sadārdzina vešanu. Kāpēc tā?
Tā patiešām ir liela problēma. Ar to esam cīnījušies jau gadiem ilgi. Diemžēl neveiksmīgi. Ticiet man, mēs negribētu dzenāt mašīnu katru dienu uz vienu un to pašu ielu ar piecām ģimenes privātmājām, palielinot degvielas izdevumus. Bet cēlonis tam ir vienā ielā dzīvojošo klientu atšķirīgās prasības. Viens grib, lai atkritumu konteineru iztukšo pirmdienā. Bet turpat kaimiņš vēlas, lai tas notiek trešdienā.
Vai tad klients pats var izvēlēties dienu, kad jāiztukšo viņa atkritumu konteiners?
No savas puses jau piedāvājam izvešanas dienas, kurām lielākā daļa klientu arī piekrīt. Bet ir ļaudis, kuri izvirza savus noteikumus, kuriem mums īsti nav iemesla iebilst. Ja iebilstam, nereti atskan sūdzības pašvaldībā. Galu galā mums atliek vien piekāpties.
Pašlaik rodas iespaids, ka sabiedrības uzvedību gribat ietekmēt, ceļot maksu par nesašķiroto atkritumu izvešanu. Kāds tad būs šis sadārdzinājums, par ko sabiedrība pauž satraukumu?
Nesašķiroto sadzīves atkritumu izvešana kļūs arvien dārgāka. Bet šis sadārdzinājums nav apsaimniekotāja mērķis. Tā ir apzināta valsts un Eiropas Savienības politika. Tie 21,03 eiro par kubikmetru kopā ar pievienotās vērtības nodokli – šī cena, kas no 15. septembra visiem Rīgas iedzīvotājiem būs vienāda, vēl ir ļoti zema salīdzinājumā ar citām Eiropas dalībvalstīm.
Cenu kāpumu, pirmkārt, veicina dabas resursu nodoklis par nesašķiroto atkritumu apglabāšanu poligonos. Pirms desmit gadiem šis nodoklis bija niecīgs. Bet pērn 35 eiro, šogad – 43 eiro, nākamgad jau 50 eiro par tonnu. Domāju, ka tā ir pareiza politika ar mērķi veicināt atkritumu šķirošanu un pārstrādi, jo par šķirotajiem atkritumiem nav jāmaksā. Diezin vai mēs gribētu meklēt vēl vienu vietu, kur izveidot vēl vienu tādu pašu poligonu kā Getliņos.
Ja rīdziniekiem turpmāk būs vairāk konteineru atkritumu šķirošanai, vai tas nozīmē, ka summa par nesašķiroto atkritumu izvešanu varētu pat kļūt mazāka?
Jā, šķirošanas piedāvājums nāk komplektā ar iespēju samazināt maksu par nesašķiroto atkritumu izvešanu. Ar iepakojuma šķirošanu var iegūt samazinājumu 20% apmērā. Par to pārliecinājāmies paši, īstenojot šo pasākumu dzīvojamos namos gan Juglā, gan Liepājā. Šķirojot arī bioloģiskos atkritumus, kas no 2021. gada būs obligāta prasība, izdevumus var samazināt pat par 50%.
Vai pašlaik bioloģisko atkritumu šķirošanu jau paredzat jaunajos līgumos? Varbūt tiem būs arī atsevišķi konteineri?
Pašlaik līgumos to neparedzam. Lielākajai daļai iedzīvotāju plānojam sagādāt atkritumu maisus bioloģisko atkritumu savākšanai. Pēc nogādāšanas pārstrādes rūpnīcā šos maisus nošķirtu no pārējiem sadzīves atkritumiem, tādējādi atsevišķi konteineri pat nebūtu vajadzīgi, tāpat bioloģisko atkritumu aizvešanai nebūtu nepieciešams atsevišķs autotransports.
Ko jūs atbildētu Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentam Henrikam Danusēvičam, kurš publiski paudis sašutumu par atkritumu izvešanas krasu sadārdzinājumu, kas savukārt ietekmēs preču cenas. AS “Tīrīga” tarifs par viena kubikmetra atkritumu izvešanu ir 21,03 eiro, savukārt SIA “Pilsētvides serviss” pašlaik prasa tikai 15,19 eiro par kubikmetru.
Pieļauju, ka atsevišķiem tirgotājiem relatīvais cenu kāpums par nesašķiroto atkritumu izvešanu būs pat lielāks nekā iedzīvotājiem. Mūsu piedāvātā cena gan ir vienāda visiem klientiem bez izņēmuma. Uzņēmēji var samazināt šo cenu, pievēršoties šķirošanai. Ar to jau pašlaik nodarbojas daudzos tirdzniecības centros. Piemēram, par izlietoto kartona vai polietilēna iepakojumu uzņēmumiem pat piemaksā.
Jūs tagad aicināt visus līdz 15. septembrim pārslēgt līgumus. Ja līgums bijis noslēgts, piemēram, ar “Pilsētvides servisu” vai kādu citu uzņēmumu, vai tad tas vairs nav spēkā?
Šī gada 14. septembrī plkst. 23.59 visi līdz šim ar citiem apsaimniekotājiem noslēgtie līgumi, tostarp ar “Pilsētvides servisu” noslēgtie, zaudē spēku.
Kur tas noteikts?
Tā noteikts Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Vai likumā noteikts, ka līgumi zaudē spēku 14. septembrī?
Tur teikts, ka iepriekš noslēgtie līgumi zaudē spēku trīs mēnešus pēc tam, kad pašvaldība noslēgusi līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar izvēlēto komersantu.
Kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa pašvaldībai līdz 29. jūlijam iesniegt paskaidrojumus AS dibināšanas nepieciešamībai un atbilstībai normatīvajiem aktiem. Cita starpā norāda uz nesaskaņotiem noteikumiem un novecojušu informāciju, piemēram, par atkritumu konteineru izmēriem un sadzīves atkritumu izvešanas biežumu.
Šo ministrijas pieprasījumu pašvaldībai nevarēšu komentēt. Pirms mēneša paši vērsāmies pašvaldībā ar lūgumu samazināt konteineru tilpumus un izvešanas biežumu. No pašvaldības esam saņēmuši apliecinājumu, ka jaunie noteikumi ir izskatīšanas stadijā. Bet pēc pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, no ģimeņu privātmājām sadzīves atkritumu izvešana jānodrošina vismaz divas reizes mēnesī. Mēs jau nevaram pārkāpt šos noteikumus.
Ja tarifs noteikts par viena kubikmetra izvešanu, vai tas atkarīgs no tā, cik bieži izved atkritumus – vienu vai divas reizes mēnesī?
Tarifs patiešām ir par kubikmetru. Ja pati izvešana maksā ap 2 eiro ar “astīti” par vienu reizi, tad, braucot divreiz, jau ap 4 eiro.
Ģimenes privātmājā, kurā pastāvīgi dzīvo pāris cilvēku, nekad “nesaražo” tik daudz atkritumu, lai tie būtu jāizved divas reizes mēnesī. Vai divas reizes mēnesī vedīsiet tukšus konteinerus, pelnot uz iedzīvotāju rēķina?
Ka ģimenes privātmājā mēneša laikā nemaz nerodas sadzīves atkritumi, tam es nespēju noticēt. Krasi samazinot atkritumu izvešanas biežumu, piemēram, reizi pusgadā, panāksim vien neciešamus sadzīves apstākļus, vides piesārņojumu.
Nav nekāds noslēpums, ka daudzviet ģimeņu privātmāju iedzīvotāji, kuriem ir noslēgts līgums par izvešanu vienu reizi mēnesī vai vēl retāk, atkritumus izmet sabiedriskā transporta pieturvietās vai pie daudzdzīvokļu namiem novietotajos konteineros, par ko maksā šo namu iedzīvotāji.
Iedzīvotāji saņem rēķinus par savākto un aizvesto sadzīves atkritumu kubikmetriem. Toties poligonos nogādātos atkritumus nosver tonnās. Kāds būs jūsu piedāvātais pārrēķins tilpuma un svara mērvienībām?
Šogad Atkritumu apsaimniekošanas likumā stājās spēkā noteikums, ka vienu reizi trijos mēnešos noteiktā autotransporta maršrutā tiek veikti mērījumi, kāds ir izvestais saturs kubikmetros. Pēc tam poligonos tas tiek nosvērts tonnās. Tonnas matemātiski izdalot ar kubikmetriem, noskaidrojam, cik kilogramu ir vienā kubikmetrā. Aptuveni tie ir 100 kilogrami vienā kubikmetrā.
Ja jūsu uzstādījums ir sadzīves atkritumu šķirošana, tad, visticamāk, nesašķiroto atkritumu konteineru saturs kļūs arvien smagāks un jums būs vairāk jāmaksā poligoniem. Vai tad jūsu tarifi būs tie paši?
Ja svara un tilpuma attiecība svārstās 10% robežās no šiem 100 kg, tad mūsu tarifu tas neietekmē. Cenu izmaiņām gan mēdz būt vairāki citi cēloņi. Tās var celties, mainoties nodokļu likmēm, ceļoties atkritumu glabāšanas tarifam poligonos vai degvielas cenām, kā arī inflācijas ietekmē.
Pašlaik atkritumu glabāšanas tarifs poligonos ir 58,12 eiro bez PVN. Bet nākamgad jau gandrīz 61 eiro par tonnu.
Kā jau ministrs Juris Pūce teicis, jāgatavojas vēl lielākam sadārdzinājumam par nesašķirotiem atkritumiem.
