Visbiežāk taupa uz zobārsta rēķina 2
“Augšžoklī līdz pat acu zobam ir pilnīgs tukšums. Cenšos uz tās puses barību nekošļāt, bet tāpat bieži vien uz smaganām rodas tulzna. Ar savu 350 eiro pārdevējas algu zobu plati vai protēzi šobrīd nevaru atļauties. Pirms dažiem mēnešiem man sāka sāpēt zobs – par kanāla ārstēšanu un plombēšanu vien samaksāju gandrīz simt eiro,” stāsta rīdziniece Maija (57). Arī Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktais pētījums apliecina, ka galvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nevēršas pie zobārsta, ir naudas trūkums – to minēja 86% aptaujāto, kam pēdējā gada laikā bijušas kādas problēmas ar zobu veselību.
Novados zobārsts lētāks
“Ļoti daudzi zvana un interesējas par bezmaksas zobu raušanu, pieraksts ir apmēram divu nedēļu garumā. Ir dienas, kad studenti apkalpo pat piecus sešus pacientus. Parasti tie ir cilvēki, kuriem trūkst naudas,” informē Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā. Šāds pakalpojums ir Stomatoloģijas fakultātes 3. kursa studentu mācības procesa sastāvdaļa, tādēļ visus izdevumus sedz mācību iestāde.
Diemžēl Latvijā valsts apmaksāti zobārsta pakalpojumi, tostarp sāpoša zoba izraušana, pienākas tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet daļēji – 50% apmērā – tikai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Pārējiem, ja vien nav labas veselības apdrošināšanas polises, jārēķinās ar maksas pakalpojumu cenrādi.
Par zoba izraušanu, lai cik stipri tas sāpētu, dažās galvaspilsētas klīnikās var paprasīt pat 50 eiro, kamēr zobārsti reģionos to veic tikai par 5 – 10 eiro (vidēji Latvijā 15 – 30 eiro). Zobu labošana arī nav lēta. Piemēram, Vanaga zobārstniecības klīnikā Rīgā vienas sudraba plombas ielikšana izmaksā 42, bet helioplombas – 64 eiro (Rīgā vidēji ap 20 un 35 eiro). Latvijas reģionos, it īpaši laukos, cenas ir krietni pieticīgākas, piemēram, Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā šādas plombas liek par 15 un 17 eiro.
Ja zobs arī jāārstē, pie zobārsta nākas doties vairākas reizes, un kopējās ārstēšanas izmaksas var sasniegt 100 – 200 eiro par vienu zobu. “Endodontiskā ārstēšana, kad jātīra un jāpilda zobu kanāli, izmaksā trīs reizes dārgāk. Akūtos gadījumos, kad vaigs jau sapampis un pacients cieš sāpes, bet naudas nav, palīdzam arī bez maksas. Lielākā daļa pēc tam atnāk un samaksā,” stāsta Viļakas veselības aprūpes centra vadītāja, zobārste Valda Buzijana. Viņa teic, ka Viļakas un Balvu novadā maksa par zobārsta pakalpojumiem ir daudz zemāka nekā Rīgā. Ne jau velti vietējie iedzīvotāji, kas strādā galvaspilsētā, zobus cenšas salabot dzimtajā pusē.
Ārpus Rīgas lētāka arī zobu protezēšana. Piemēram, liets metāla kronis, kas Liepājā izmaksā 54 eiro, Valmierā – 67, Rīgā vidēji 145 vai pat pat 284 eiro, bet Daugavpilī izņemamas protēzes no elastīgas plastmasas sola ielikt par 106 eiro, kamēr Rīgā par to prasa no 160 līdz 300 eiro.
Pašvaldības bez zobiem neatstāj
No 15. aprīļa Gulbenes novada maznodrošinātie iedzīvotāji pabalstu – līdz 85 eiro gadā – varēs saņemt arī zobārstniecības un zobu protezēšanas izdevumu segšanai. “Jau esam saņēmuši pirmos divus iesniegumus. Īpaši liela interese ir par zobu protezēšanu. Laukos jau pensijas ir ļoti mazas un daudzi to nevar atļauties,” stāsta novada Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Anita Beļajeva.
Jūrmalas pilsētas pašvaldība kopš 2013. gada oktobra apmaksā protezēšanas pakalpojumus 25% apjomā pensijas vecuma jūrmalniekiem. 2013. gada trijos mēnešos šim nolūkam izlietoti 1500 lati, bet šogad palīdzību plānots sniegt vidēji 12 sirmgalvjiem mēnesī. Pašvaldība apmaksā arī sāpošo zobu raušanu bezpajumtniekiem, kuri uzturas nakts patversmē, un trūcīgām personām.
Arī Jelgavas pilsētas pašvaldība palīdz maznodrošinātajiem, sedzot 50% no zobu protezēšanas, bet ne vairāk kā 99,60 eiro gadā, un zobu ārstēšanas izdevumus 56,91 eiro apmērā.
Ķekavas novadā trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm pabalsts zobu protezēšanai ir līdz 71,14 eiro reizi divos gados, plus vēl medikamentu, zobārstniecības un ārstēšanās slimnīcā izdevumu apmaksa līdz 199,20 eiro gadā uz ģimeni. Liepājniekiem pilsētas Sociālais dienests piešķir vienreizēju pabalstu zobu labošanai un protezēšanai – ne vairāk par 75 eiro vienai personai un ne vairāk par 145 eiro ģimenei. Jēkabpilī – ne vairāk par 25% no minimālās algas. Trūcīgie Rīgas iedzīvotāji – pensionāri un invalīdi – var cerēt tikai uz pabalstu pacienta iemaksu segšanai, kopsummā nepārsniedzot 71,14 eiro gadā, zobārstniecība tajā nav iekļauta.
Fakti
Pēc Veselības ministrijas datiem, 2008. gadā zobārstu bija apmeklējuši 75,5% Latvijas iedzīvotāju, bet 2012. gadā vairs tikai 53,2%.
Deklarējot Valsts Ieņēmumu dienestā attaisnotos izdevumus, var atgūt 24% no zobārstniecības pakalpojumiem, tostarp protezēšanai, iztērētās naudas.
Viedoklis
Latvijas Zobārstniecības asociācijas valdes locekle Velga Šiliņa: “Ja cilvēkam naudas ir maz, zobus var labot pa vienam un ilgākā laika periodā. Ir pacienti, kuri uz pieņemšanu pie zobārsta cenšas pierakstīties uzreiz pēc algas dienas. Arī protezēšana var būt dažāda. Sākumā var izgatavot lētas protēzes, bet, kad materiālā situācija uzlabojas, mūsdienīgākas un dārgākas protēzes. Vienojoties ar zobārstniecības iestādi, protezēšanu var apmaksāt arī pa daļām. Pat tad, ja ir nelieli ienākumi, var pamazām sakopt mutes dobumu.”
