“Bērni, mācieties fiziku???” Pamanīti reģioni, kuros neviena skola nepiedāvā apgūt fiziku augstākajā līmenī 0
Vidusskolas klasēs visvairāk skolēnu padziļināti vēlētos mācīties angļu valodu, un arī skolas visbiežāk gatavas padziļinātos mācību kursus piedāvāt tieši šajā mācību priekšmetā.
Tāds ir viens no secinājumiem, kas radies Valsts izglītības satura centram, gatavojoties jaunā izglītības satura ieviešanai, kas 1., 7. un 10. klasēs plānota jau no šā gada 1. septembra.
Vislielākās pārmaiņas pēc jaunā izglītības satura ieviešanas gaidāmas tieši vidusskolā.
Arī turpmāk vidusskolā tiks apgūtas visas līdzšinējās mācību jomas, taču mācību priekšmeti tiks apgūti dažādos līmeņos: pamata, optimālajā un augstākajā. Vidējās izglītibas posmā aptuveni trešdaļu mācību laika skolēni veltīs to mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, kas nepieciešami studijām.
Svarīgākie mācību priekšmeti – latviešu valoda, matemātika un viena no svešvalodām – gan katram būs jāapgūst vismaz optimālajā līmenī.
Viena diena vienam priekšmetam
Kā norāda jaunā izglītības satura izstrādātāja projekta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, skolām vajadzētu mācību plānus un stundu sarakstus veidot tā, lai mācību priekšmeti augstākajā līmenī jeb padziļinātie kursi lielākoties tiktu apgūti 12. klasē.
Tātad līdz 11. klasei skolēns vēl varētu domāt, ko vēlas darīt nākotnē. Izlaiduma klasē stundu saraksti būtu jāveido tā, lai būtu dienas, kuras skolēns pilnībā velta vienam konkrētam mācību priekšmetam, tajā iedziļinoties.
Kopumā būs pieejami 15 dažādi padziļinātie mācību kursi.
Plašāka to izvēle būs lielajās skolās, kur mācās vairāk skolēnu. Neviena skola nepiedāvās apgūt padziļināti pilnīgi visus mācību kursus, taču vismaz četri būs jāpiedāvā. Savukārt skolēniem padziļināti būs jāapgūst trīs mācību priekšmeti.
Pieprasījums un piedāvājums
Aptaujājot 840 skolas, noskaidrots, ka visbiežāk – aptuveni 95 procentos gadījumu – tās grasās piedāvāt angļu valodas padziļinātu apguvi.
Otrs skolu biežāk piedāvātais padziļinātais mācību kurss varētu būt bioloģijā, bet trešais – matemātikā. Gana bieži skolas piedāvās padziļināti apgūt arī sociālās zinības, kā arī latviešu valodu un literatūru.
Vismaz puse skolu piedāvās padziļināti apgūt arī citus dabaszinātņu priekšmetus.
Aptuveni trešdaļa skolu sola padziļināti mācīt jauno mācību priekšmetu “Dizains un tehnoloģijas”, ko Z. Oliņa pozitīvi vērtē kā drosmīgu soli, jo tam vajag gan atbilstoši sagatavotus skolotājus, gan materiālo bāzi.
Tikmēr izglītības tehnoloģiju uzņēmums “Edurio” aptaujājis 4400 devīto klašu skolēnus, lai noskaidrotu, kādi padziļinātie kursi viņus interesē.
Izrādījies, ka pat 77% skolēnu augstākā līmenī grib apgūt angļu valodu, bet otrs populārākais mācību priekšmets izrādījies matemātika, ko padziļināti grib apgūt 44% skolēnu.
“Edurio” pārstāvis Gatis Narvaišs secina, ka šajā ziņā skolu piedāvājums un skolēnu vēlmes sakrīt. Taču skolēni nevēlas tik ļoti apgūt bioloģiju un sociālās zinības, kā to gatavas piedāvāt skolas.
Raugoties, kādas ir populārākās skolu piedāvātās padziļināto mācību priekšmetu kombinācijas, secināts, ka visbiežāk skolas vienlaikus piedāvās apgūt padziļināti vēsturi, svešvalodu, kā arī latviešu valodu un literatūru.
Šāda kombinācija vispopulārākā ir tieši vidusskolās ar mazu skolēnu skaitu.
Reģioni bez fizikas
Līdz šim vidusskolās skolēni parasti izvēlējušies kāda novirziena klasi, taču jaunajā sistēmā, kaut arī klašu sistēma tiks saglabāta, visbiežāk skolēni mācīsies grupās, jo katru padziļināto mācību priekšmetu, visticamāk, vēlēsies apgūt dažādu paralēlklašu skolēni.
Tieši kādus padziļinātos kursus katra piedāvās, skolām būtu jāpaziņo tuvāko nedēļu laikā. Kaut arī reāla to apguve var sākties ne agrāk kā aiznākamajā mācību gadā, skolēniem, stājoties 10. klasē, jāzina skolas nākotnes piedāvājums.
Z. Oliņa iesaka mainīt skolu, ja esošā nepiedāvā apgūt tādus padziļinātos mācību priekšmetus, kādus vēlas skolēns. Iecerēts, ka nākotnē varētu tapt vienota datubāze, kurā būtu redzams, kādus padziļinātos mācību priekšmetus katra skola piedāvā.
“Skola 2030” pievērsusi uzmanību tam, ka ir reģioni, kuros neviena skola nepiedāvā apgūt fiziku augstākajā līmenī, un aicina pašvaldības risināt šo problēmu.
Z. Oliņa teic, ka arī skolēniem, kas būs apguvuši studijām nepieciešamos mācību priekšmetus optimālajā līmenī, būs iespēja iestāties attiecīgajā studiju programmā, tomēr tiem, kas tos mācījušies augstākajā līmenī, būs priekšrocības.
Vai mazo skolu būs mazāk?
Kaut arī prognozēts, ka līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu samazināsies to vidusskolu skaits, kurās ir maz skolēnu, tomēr projekta “Skola 2030” veiktā aptauja liecina, ka pat 18% Latvijas vidusskolu nākamajā mācību gadā 10. klasē plāno uzņemt mazāk par 15 skolēniem.
Ne vairāk par 26 skolēniem 10. klasē gaida 23% skolu. Visvairāk – 39% skolu – plāno 10. klasē uzņemt 27–59 skolēnus. 20% skolu gaida vismaz 60 desmitklasniekus.
