TOP 100 kopējā bagātība pārsniedz 2,8 miljardus eiro 3
Žurnāla “Kapitāls” decembra numurā publicēts svaigākais Latvijas simt visbagātāko Latvijas ļaužu saraksts. Arī šogad tā galvgalī ir baņķieri, bet desmit bagātāko sarakstu noslēdz uzņēmēji. Uzņēmuma “Lursoft IT” valdes locekle Iluta Riekstiņa atklāj, ka miljonāru simtnieks pārstāv astoņpadsmit tautsaimniecības nozares, tomēr vislielākie bagātnieki meklējami bankās, vairumtirdzniecībā, tranzītā, būvniecībā un nekustamo īpašumu tirdzniecībā. Simtnieka kopējā bagātība pārsniedz 2,8 miljardus eiro, bet 1,37 miljardus – teju pusi tur savās rokās visbagātāko ļaužu desmitnieks.
Atsevišķi nosauktas arī desmit turīgākās ģimenes, starp kurām pirmā ir Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru bagātību lēš 171 miljona eiro apmērā. Turīgāko sabiedrībā pazīstamo ģimeņu desmitniekā ir arī Kirovs un Anna Lipmaņi (70 miljoni eiro); Andris Šķēle, Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Dobrāja, Anete Šķēle-Pētersone (57 miljoni eiro); Valērijs, Rems un Maksims Kargini (28 miljoni eiro).
Izmantojot informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Lursoft IT” un korporatīvo finanšu uzņēmuma “Laika stars” uzkrātos finanšu datus, šo sarakstu izveidojuši žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska. Latvijas visbagātāko ļaužu saraksts ar abu censoņu pūliņiem pirmoreiz parādījās atklātībā 1997. gadā, nule publicētais ir jau astoņpadsmitais. Pirmais, pēc to autoru atzinuma, esot balstījies galvenokārt uz baumām, leģendām un aptuvenām aplēsēm, bet vēlāk veidotie bijuši krietni precīzāki, jo balstījušies uz publiskajos reģistros uzkrātajiem datiem.
Lato Lapsa gan saka, ka ļoti precīzi noteikt katra miljonāra bagātību neesot iespējams, to varētu vien tad, ja viņiem piederošie īpašumi tiktu pārdoti. Ir arī daudz tādu personu, par kurām tikpat kā nekas nav zināms. Piemēram, bijušajam bankas “Baltija” īpašniekam Aleksandram Laventam oficiāli Latvijā nepieder nekas, taču diezin vai viņu var uzskatīt par pliku nabagu.
Simt lielāko bagātnieku saraksta lejasgalā ir vairāki desmiti personu, kuru īpašumu kopvērtība salīdzinājumā ar saraksta galvgalā esošajiem, ir ap 30 reižu mazāka, tā svārstās no 7 līdz 10 miljoniem eiro. “Pirms saimnieciskās krīzes Latvijā bija pat 1000 tādu personu, kuru bagātība pārsniedza vienu miljonu. Bet no 2009. gada šo miljonāru pulks saruka divkārt, ko izraisīja galvenokārt straujš nekustamo īpašumu vērtību kritums,” skaidro saraksta veidotājs.
Lato Lapsa atzīst, ka noteikt Latvijas lielākos bagātniekus kļūst arvien grūtāk, tāpēc ka tos slēpj. Pēc uzvārdiem Zemesgrāmatā vairs nav atrodami dati par personām piederošajiem nekustamiem īpašumiem. Tāpat vairs nav pieejamas uzņēmumu īpašnieku adreses. “Vēl grūtāk noteikt, kas ir īpašnieki akciju sabiedrībām, ko Latvijā dibina arvien biežāk un kuras tādējādi pārvēršas par vietējiem “ofšoriem”. Sabiedrībai nav zināms, kam pieder, piemēram, Ventspils tranzīta uzņēmumi, par to varējām vien nojaust tajā laikā, kad vietējie biznesmeņi bija saplūkušies savā starpā, cīnoties par mantu un varu pilsētā,” atzīst Lato Lapsa.
