– Cerams, ka aukstais karš neatkārtosies… 12
– Diemžēl tā vēsmas ir atgriezušās, un politologi par tām runā atklāti. Ja raugāmies uz Krievijas agresiju Gruzijā un Ukrainā, tad, no vienas puses, kā NATO un ES valsts mēs varam justies zināmā drošībā, bet, no otras puses, mums jābūt gataviem, ka notikumi var pavērsties dažādi.
– Tavs vīrs Ritvars Jansons strādā Okupācijas muzejā. Vai viņš kā vēsturnieks bieži tev dod padomus kā politiķei? Vai jūsu kopdzīvei būtiska ir uzskatu apmaiņa?
– Sanācis tā, ka mums tuvāko draugu lokā ir cilvēki ar vēsturisku ievirzi, tāpēc satiekoties gribot negribot sarunas aizvirzās par vēsturi un politiku. Mums mājās vienmēr ir bijis daudz grāmatu, un to nosaka ne tikai manas intereses, bet arī mana dzīvesbiedra vēsturnieka darbs. Dažkārt šķiet, ka grāmatas vairojas ģeometriskā progresijā, tām vairs nekur nav vietas, bet – visas ir vajadzīgas… Pat ja kādā ārzemju braucienā pilnīgi neko citu nenopērku, mājās noteikti atvedu jaunas grāmatas.
– Vai Latvijas Saeimā sieviešu skaits ir pietiekams? Ko tu domā par dzimumu kvotu sistēmu politikā?
– Šajā – 12. – Saeimā vīriešu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā. Paskatoties uz Saeimas sēžu zāli, redzams, ka šī ir “uzvalku Saeima”. Par spīti tam, ka visapzinīgākās vēlētājas ir sievietes. Tieši viņas labprātāk balso par vīriešiem. Bet runāt par kvotām būtu dīvaini, jo, ja paraugās uz vadošiem amatiem un smagajiem darbiem, tad neatkarīgi no mazā sieviešu skaita tomēr sievietes ieņem vadošus amatus. Kā jau latviešu sievietes – iet, uzņemas, dara.
Pret sievietēm politikā prasības allaž bijušas lielākas. Kura sieviete Saeimas komisijas sēdē varētu atļauties atgāzties pret krēsla atzveltni un, klanot galvu, iesnausties, viegli iekrācoties? Tas būtu skandāls, žurnālisti viņu nobakstītu ar saviem spalvaskātiem, bet pret vīrieti izturas pielaidīgāk – tikai pasmejas un parausta plecus. Sak, cilvēks naktī daudz strādājis…
