Foto – Karīna Miezāja

– Vai viņš tevi pievērsa politikai? 12


– Nē, tas notika pilnīgi organiski, it kā pats no sevis. Ja tu raksti par sāpīgām tēmām, ja tev zvana lasītāji un izstāsta savu sāpi, tad loģiski, ka gribas cīnīties par labāku, sakārtotāku dzīvi mūsu valstī. Mana vēlme sakrita ar aicinājumu no Nacionālās apvienības. Notika 10. Saeimas atlaišana, un man šķita, ka nu gan Latvijā kaut ko varēs pavērst uz gaišo pusi, ka man ir pienācis laiks darboties politikā. Doma par politiku bija jau iepriekš, bet šis brīdis bija izšķirošais.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

– Kas mainās pasaules uztverē, žurnālistam kļūstot par politiķi?

– Kad biju žurnāliste, man likās, ka žurnālistiem kā ceturtajai varai ir lielas iespējas Latvijā kaut ko mainīt. Tagad, no otras puses raugoties, man liekas, ka žurnālistu vara ir vēl daudz lielāka, nekā man šķita iepriekš un kā daudzi žurnālisti joprojām domā. Kad politiķiem vajag uzšaut ar pātadziņu un pakritizēt par sliktajiem darbiem un muļķībām, žurnālistiem tas jādara no visas sirds. Bet žurnālistiem jādomā par to, kā smagu tēmu novest līdz risinājumam. Nepalikt tikai skandāla līmenī, bet sekot tam, kā process attīstās. Ja žurnālisti seko līdzi, tas ārkārtīgi motivē politiķus strādāt pie risinājuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijas Avīzē” iemācījos strādāt komandā, respektēt to, ko dara citi. Tikai kopā mēs esam spēks, papildinot cits citu. “Latvijas Avīzē” man ir bijuši izcili labi kolēģi, kuri ļāvuši mācīties no savas pieredzes: taktiski, neuzmācīgi, un spējuši vajadzīgajā brīdī pateikt īstos stiprinājuma vārdus. Ceru, ka arī es esmu spējusi kādu stiprināt. “Latvijas Avīze” man bijusi galvenā dzīves un darba skola.

Ar vissiltākajām jūtām atceros 90. gadu sākumu – tas bija laiks, kad Latvija kā neatkarīga valsts atjaunoja daudzas institūcijas, un Krustiņa kungs nez kāpēc bija izdomājis, ka par aizsardzības spēkiem varētu rakstīt tāda neliela auguma blondīne kā es. Viņš deva man iespēju pamēģināt, un paldies par to! Tas ļāva redzēt, kā veidojas mūsu bruņotie spēki. Īpaši sirsnīga sadarbība izveidojās ar zemessardzi – ārēji paskarbie vīri mani pieņēma un palīdzēja saprast dažu labu dzīves patiesību.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.