Liāna Langa: “Nodevība ir smagākā tēma” 23
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
23. augustā, Molotova–Ribentropa pakta un “Baltijas ceļa” dienā, kinoteātris “K. Suns” un Nacionālais kino centrs piedāvāja iespēju bezmaksas seansos skatīties jaunās igauņu un lietuviešu filmas.
Paldies par sarūpēto programmu! Mani īpaši ieinteresēja Giedra Tamošēviča un Vītauta V. Landsberģa kopdarbs “Dzejnieks / Poetas” (2022). Tā ir skaudra filma par morālām izvēlēm padomju okupācijas laikā un radošās inteliģences nodevību pret savu valsti un tautu. Latvijā šī saruna ir vien tikai aizsākusies un lielās atziņas un secinājumi visdrīzāk vēl tikai priekšā. Nodevības tēma sabiedrībā ir viena no smagākajām, īpaši tādēļ, ka totalitārisma laikmeta liecinieki vēl dzīvi.
Filmas galvenajam varonim, dzejniekam Kostam Skinkim, ir vēsturisks prototips – savulaik populārs bērnu dzejnieks Kosts Kubilinskis (1923–1962), kurš, VDK savervēts, veicis nodevības aktu pret Lietuvas nacionālajiem partizāniem. Protams, galvenā varoņa tēlā esot ietverti arī citi kultūras darbinieki kolaboranti. Filmas laikā bērnu skandējumos daudzas reizes dzirdamas Kubilinska zombējošās vārsmas – pseidopoētiski slavinājumi padomju dzimtenei un tās vadoņiem. Šajās epizodēs man bija jādomā par māneklīgo, būtībā komunistu ideoloģijas izvaroto valodu, kuru ir iespējams pavērst pret pašu cilvēku, nogalinot viņa veselo saprātu un garu, kā arī no agriem gadiem ieprogrammējot uz pakļaušanos un labprātīgu vēsturiskas patiesības aizvietošanu ar meliem.
Kosts tiek izslēgts no rakstnieku organizācijas par savulaik rakstītām “nacionāli buržuāziskām” vārsmām un 1947. gadā nosūtīts darbā par skolotāju provincē. Filmā parādīta tālaika realitāte – kādas ģimenes deportācija, izvesto mantības piesavināšanās jaunās varas šakāļu izpildījumā, patoloģiskā baiļu un melu atmosfēra skolā un ciemā, lietuviešu ģimenes nogalināšana bērnu klātbūtnē, lai nozagtu govi un jēru. Skolas bibliotēkā dzejnieks satiek savu mīlestību Jūli, kura izrādās sakarniece ar nacionālajiem partizāniem. Caur viņu Kosts sakontaktē ar pretestībniekiem mežā. Vienā no epizodēm nacionālo partizānu vadītājs vaicā, kāpēc dzejnieks raksta okupantiem. “Es tāds neesmu,” viņš atbild, “bet mana ģimene, mana slimā māte bija pakļauta briesmām, man nebija citas izejas,” Kosts teic. “Ak tad tava ģimene tev šķita svarīgāka par visām mūsu ģimenēm, ja?” vaicā partizānu komandieris. Komandieris aizgājis mežā, jo arī viņu centusies savervēt VDK.
Visspēcīgākās ainas filmā ir nacionālo partizānu ballīte ar sievām un draudzenēm mežā un centrālā filmas epizode – trīs vīru saruna bunkurā, slēpjoties no krievu okupantiem. Tumšais bunkurs kā svaigi izrakts kaps, kurā klejo caur griestu dēļiem ieklīdusī gaisma, ir metafora šķīstītavai, kurā izšķiras cilvēka liktenis un kurā tiek pieņemti galīgie lēmumi. Skatītājs kopā ar varoņiem iegrimst bunkura “šķīstītavā”. Jūtīgam skatītajam lemts no tā iznākt ar jau ietekmētu vai pārveidotu apziņu. Šī epizode sasniedz tādu metafizisku līmeni, kāda latviešu kino pagaidām pietrūkst. Viens ievainotais partizāns mirst, vienā brīdī komandieris iemieg. Kosts, kurš uzdevies par savējo, iesnaudušos komandieri nošauj. VDK dotais uzdevums ir izpildīts. Tālāk seko specoperācijas “Kanibāli” otrā kārta – nacionālo partizānu likvidācija. Kosts ierāda čekistiem, kur viņi atrodas.
Lietuvā publicētās recenzijas par “Dzejnieku” kopumā ir atzinīgas, bet netrūkst arī kritisku vārdu. Attieksme svārstās no piekasīšanās pie rekvizītu neatbilstības attēlotajam laikmetam un “kārtējā, lēnā filma, kas tādu skatīsies?” līdz slavinājumiem kinematogrāfiski augstvērtīgām, atmiņā paliekošām epizodēm.
Par nacionālo partizānu tēmu mums ir Normunda Puča “Segvārds Vientulis” par katoļu mācītāju Antonu Juhņēviču, Normunda Puča un Armanda Zvirbuļa seriāls “Sarkanais mežs”, kā arī Raita Valtera “Nesalauztie”. Būtu labi apzināt filmas par šo tēmu arī Igaunijā un Lietuvā un tās regulāri rādīt LTV vai atsevišķā kino programmā kinoteātros, lai izglītotos un kopā ar mūsu vēsturniekiem darītu zināmu arī jaunajai audzei, cik augsta cena tikusi maksāta par šodienas brīvību.
