Visaugstāk atalgotajiem nav kur bēgt 5
Citās ES valstīs (izņemot Vāciju un Luksemburgu) tāda atsevišķa solidaritātes nodokļa nav, bet Latvijā iecerētais pēc būtības ir progresīvais ienākuma nodoklis.
Latvijā izvērsušies strīdi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAO) griestu atcelšanu tiem 4700 darbiniekiem, kuri saņem par 4000 eiro lielāku algu. Noteiktā likme ir tāda pati kā VSAO, bet atšķirība tā, ka to iemaksā pamatbudžetā un paša iemaksātāja sociālajam nodrošinājumam tā nekalpo. Iespējams, tāpēc tā nodēvēta par solidaritātes nodokli jeb bagātnieku nodokli.
Finansistu aprindās ar solidaritātes nodokli saprot kādu īslaicīgu papildu nodokļa iekasēšanu kādu konkrētu valsts vajadzību segšanai. Vienīgais, ko Eiropā par tādu sauc, ir Vācijā kopš 1995. gada iekasētais 5,5% nodoklis no algām un citiem ienākumiem. Gūtie budžeta ieņēmumi jau desmit gadus tiek novirzīti Austrumvācijas federālo zemju attīstībai. Pēc būtības tas ir kohēzijas nodoklis. Kamēr to dēvē par solidaritātes, tam ir jābūt terminētam, un Vācijā finansisti jau izteikušies, ka tas jāatceļ.
Savukārt Eiropā vienīgais zināmais bagātnieku nodoklis ir Francijā 2011. gadā ieviestais kapitāla nodoklis – solidaritātes nodoklis (0,5 – 1,5%) kapitālam, ar kuru apliek visus noguldījumus virs 1,3 miljoniem eiro. Tā dēļ franču aktieris Žerārs Depardjē kļuva par Krievijas pilsoni.
Latvijā sociālā nodokļa likme, kas piemērota līdz šim neapliktajām summām virs 4000 eiro, pēc būtības ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vai tā dēļ augsta līmeņa speciālisti varētu gribēt pārcelties uz citām ES valstīm?
Lai spētu atbildēt uz to, jāiepazīstas ar tuvāko ES valstu nodokļu sistēmām. Tās lielākoties ir progresīvas no abiem galiem – gan vairāk paņemot no lielo ienākumu pelnītājiem, gan vairāk atstājot mazo algu saņēmējiem ar diferencētu neapliekamo minimumu.
Daudzās valstīs ir progresīvais ienākuma nodoklis, daudzās ir progresīvs neapliekamais minimums. Vienīgā valsts, kurā likumos noteikts solidaritātes līdzmaksājums un skaidri pateikts, ar ko “jāsolidarizējas”, ir Luksemburga. Visi tajā iemaksā septiņus procenta punktus no IIN, bet tiem, kuriem alga pārsniedz 112,5 tūkstošus mēnesī – deviņus procenta punktus no likmes. Tā ir iezīmēta nauda IIN kopējā likmē, kura aiziet bezdarbnieku fondā.
Budžetu konsolidējot, no turīgākajiem vairāk paņemt ir lēmušas un par “solidaritātes līdzmaksājumu” IIN ietvaros nosaukušas trīs dalībvalstis. Somijā 2013. gadā palielināja progresivitāti visaugstākajiem ienākumiem tikai uz laiku (līdz šim gadam ieskaitot). Tiem, kam ienākumi gadā ir virs 100 000 eiro, nodoklis 31,7% (plus municipālais nodoklis ap 20% kā visiem), kā arī bagātākajiem pensionāriem no tām, kas gadā pārsniedz 45 tūkstošus, papildus 6% ienākuma nodoklis. Itālijā trijos gados no 2014. līdz 2016. g. solidaritātes maksājums noteikts 3% apmērā no ienākumiem, kas pārsniedz 300 000 gadā (12 500 eiro mēnesī). Attīstībā un summās Latvija samērojama ar Čehiju, kur tieši tāpat – uz trim gadiem ir ieviests papildus 7% nodoklis algas ienākumiem, kas pārsniedz 47 213 eiro gadā.
Vien Lietuvā un Igaunijā ir izdevīgāks nodokļu režīms, tālab var secināt, ka nekur tālāk par Baltiju nodokļu sistēma pret labi atalgotajiem nav žēlīgāka.
Vadoties no citu ES valstu nodokļu sistēmas, Latvijā jaunradītajam nodoklim būtu jābūt precīzāk nodefinētam un iezīmētam nekā pašlaik. Šobrīd tas izskatās pēc politiķu vēlmes zem solidaritātes lozunga noslēpt faktisku progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodoklī, jo… bija vidējā termiņa budžetā taču paredzēts darbaspēka nodokļus necelt. Vai nu perspektīvā jāpiesaka pastāvīgs progresīvais ienākuma nodoklis, vai arī jānosaka termiņš šādai solidaritātes akcijai.
