Visas dejas nav izdejotas! Kārļa Podnieka spēka stāsts pēc kritiena no ceturtā stāva 0
Tērvetniekam Kārlim Podniekam liktenis uzlicis smagus pārbaudījumus. Vasarā pirms septiņiem gadiem viņš kopā ar draugiem aizbrauca uz festivālu Baltic Beach Party Liepājā un pilsētā izīrēja dzīvokli ceturtajā stāvā. Kārlis sēdēja uz palodzes un izkrita pa logu, atsitoties pret lejā esošās mašīnas pārsegu. “Pamodos reanimācijā Liepājas slimnīcā. Mamma ar tēti atbrauca, un es sapratu, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Mugura sāpēja, bet kājas vairs nejutu,” viņš atceras. Diagnoze – smags muguras smadzeņu šķērsbojājums. Ja notiks brīnums, Kārlis atkal staigās, un uz to cer visi tuvie cilvēki. Viņš pats nav padevies un kopā ar citiem ratiņniekiem pat spēlē basketbolu Eiropas izlasē.
Dzimis laimes krekliņā
“Tas bija mirklis, kuru pat nevar apjēgt. To sauc par šoku,” pagājušo laiku atmiņā pārcilā Kārļa mamma Inga. Viņa ir mediķe un izvēlējusies strādāt Austrijā, lai dēlam sagādātu visu nepieciešamo – pat sponsorējusi lifta izbūvi, lai Kārlis varētu ērti tikt uz savu dzīvokli otrajā stāvā. “Divas nedēļas, ko mēs ar dēlu toreiz pavadījām Liepājas slimnīcā, pagāja bez laika izjūtas. Taču realitāte man lika katru rītu piecelties, iet dušā, izmazgāt matus un braukt uz slimnīcu, kur visu dienu pavadīju uz cieta soliņa blakus Kārlim. Sapratu, ka mēs abi kopā esam spēks,” atminas Inga. Vienā mirklī visa dzīve pārvērtās, bet ne mirkli viņa neesot iestigusi apātijā.
“Visu cieņu ārstiem un mediķiem – bija ļoti labs atbalsts. Kādā brīdī, kad sēdēju un skatījos tālumā, nodaļas vadītājs pienāca un teica: nesēdiet un neskatieties, domājiet, ko darīt, kā dabūt Vaivarus (rehabilitācijas centru – red.) un ko darīsim tālāk,” turpina Inga.
Kārlis savukārt stāsta, ka slimnīcā pavadījis divus mēnešus un priecājies, ka varējis atkal sēdēt. “Tad sāku vingrot un spēju mazliet pacelties. Pēc Liepājas slimnīcas bija Vaivaru rehabilitācijas centrs ar masāžām, svaru zāli un fizioterapiju. Kājas izkustināju, nostiprināju visu, ko var nostiprināt. Plecu daļu daudz masēja. Man patīk, ka masē – vecāmāte bija masiere un arī mamma, esmu pieradis. Tagad masāžas ir sāpīgas, bet palīdz,” atklāj jaunais vīrietis. Viņš uzskata, ka dzimis laimes krekliņā, jo kritiens no ceturtā stāva varēja beigties letāli.
“Pēc nelaimes dzirdēju runas, ka es lietoju narkotikas, tāpēc izkritu, bet tās ir pilnīgas muļķības. Uz Baltic Beach Party festivālu devos pirmoreiz, taču tā arī tur nenokļuvu. Nelaime notika īsu brīdi, pirms gatavojāmies iet uz pludmali.”
Aktīvi sporto
“Visa dzīve ir mainījusies. To, ko es tagad daru, iepriekš nekad nebūtu paveicis. Pārstāvu Latvijas ratiņbasketbola izlasi Eiropas čempionātā. Izlases sastāvā esmu stabils spēlētājs, mēs esam pieprasīti ārzemju klubos. Kandidāti ir no visas Latvijas, un mūsu izlasē ir 12 spēlētāju. Aicinu pievienoties arī citus, kuri vēlas pamēģināt ratiņbasketbolu! Iespējams, visi kopā varēsim nest Latvijas vārdu pasaulē. Esmu spēlējis sezonas Vācijā, Spānijā, Itālijā. Ar Vācijas komandu izcīnījām zelta medaļas Eirokausā, kas ir otrās nozīmīgākās sacensības Eiropā,” palielās tērvetnieks. Kārlim vislabāk paticis Itālijā, kur ir silts klimats, bet no sportiskā viedokļa – Vācijā.
Pagājušo sezonu no septembra līdz šā gada aprīlim puisis pavadījis Spānijas pilsētā Vigo. Tas bijis jauns izaicinājums, jo līdz šim Spānijā Kārlis nebija spēlējis visu sezonu, tikai piedalījies turnīros.
“Aizbraucot biju nedaudz pārsteigts, ka ļoti maz cilvēku runāja angļu valodā. Man noderēja itāļu valodas zināšanas, lai vismaz saprastu komandas biedrus. Lai būtu vieglāk, sāku apgūt spāņu valodu – kaut vai sarunvalodas līmenī. Sezonas beigās jau biju to iemācījies un kā treneris varēju vadīt treniņus un spēles spāņu valodā,” lepojas enerģiskais puisis. Prieku sagādājusi arī skaistā kalnainā pilsēta pie Atlantijas okeāna. Sākumā vajadzējis pierast pie ielu reljefa, bet, kad tas izdevies, problēmu nav bijis.
“Ar sezonas rezultātiem nebijām apmierināti, jo zaudējām svarīgu spēli, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm un Spānijas kausa izcīņai. Šogad Spānijas līga bija sadalīta grupās, un tas ietekmēja mūsu izredzes un rezultātus. Ar savu sniegumu esmu apmierināts, arī vadība novērtēja un piedāvāja turpināt sadarbību nākotnē. Taču es izvēlējos labāku piedāvājumu un nākamgad atkal spēlēšu Vācijā.”
