Visaginas projekts sabremzējies 0
Svētdien vienlaikus ar Lietuvā notikušajām parlamenta vēlēšanām notika arī referendums, kurā kaimiņvalsts pilsoņi ar “jā” vai “nē” atbildēja uz apgalvojumu “Es atbalstu jaunas atomelektrostacijas būvniecību Lietuvas republikā”.
No aptuveni 52% vēlētāju, kas piedalījās referendumā, gandrīz 63% neatbalstīja jaunas AES būvniecību. Referendumam gan ir padomdevēja statuss, tas nav juridiski saistošs.
Lietuvas biznesa laikraksta “Verslo žinios” žurnāliste Egle Markevičiene, komentējot notikušo referendumu, teic, ka daudzi cilvēki Lietuvā uzskata – tas noticis nepiemērotā laikā. “Referendumam vajadzēja notikt jau 2006. vai 2007. gadā, pirms AES slēgšanas vai arī pēc Seima vēlēšanām, kad būtu veikti ekonomiskie aprēķini par AES lietderību. Daudzas politiskās partijas AES būvniecības tēmu ekspluatēja pirmsvēlēšanu kampaņā,” tā E. Markevičiene.
Viņa teic, ka pati nav līdz galam pārliecināta par jaunās AES uzbūvēšanu. “Eksperti arī vērš uzmanību, ka ir iecerēts būvēt vienu 1300 megavatu jaudas reaktoru, tomēr tad ir jānodrošina tikpat liela rezerves jauda. Varbūt lietderīgāk ir būvēt divus mazākas jaudas reaktorus?” tā žurnāliste. E. Markevičiene teic, ka tālākā notikumu virzība būs atkarīga no valdības un Seima lēmumiem. Esot pilnīgi droši, ka valdību veidošot Darba partija un sociāldemokrāti, kas uzvarēja vēlēšanās. Darba partijas vadītājs Viktors Uspaskihs, kas nereti tiekot dēvēts par populistu un kura partija aizvien tiesājas par “melnās” kases izmantošanu, vakar paziņoja, ka neesot pret AES, tomēr šā brīža projekts esot jāpārskata. Līdzīgs viedoklis ir arī Sociāldemokrātiskās partijas vadītājam Aļģirdam Butkevičam. “Es neesmu pilnīgi pārliecināta par veiksmīgu AES projekta īstenošanu,” secināja E. Markevičiene.
Latvijai ir pāragri pieņemt kādus lēmumus, jo tas ir Lietuvas projekts, līdz ar to arī lēmumi par tā īstenošanu ir Lietuvas valdības kompetencē – tā vakar žurnālistiem teica Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņa vērtējumā, galvenais jautājums ir pašas Lietuvas valdības turpmākie soļi.
Patlaban jāizveido Lietuvas valdība, tai jānoformulē sava nostāja un jāinformē partneri. Pavļuts norādīja, ka patlaban Lietuvā notiek varas maiņa, līdz ar to kādas nedēļas, mēnesis vai divi jāpaciešas.
“Vēlētos saņemt signālus no Lietuvas valdības par turpmākajiem soļiem,” teica Pavļuts. Viņš atgādināja jau iepriekš Latvijas puses pausto nostāju, ka Latvija projektā piedalīsies, ja tas būs komerciāli pamatots, izdevīgs, saprotams. Šī nostāja nav mainījusies.
Vaicāts, vai Latvija strādā pie alternatīvām, ja līdz ar varas maiņu izrādīsies, ka projekts aizkavējas vai netiek īstenots, Pavļuts norādīja, ka gan AS “Latvenergo”, gan enerģētikas politikas veidotāji nemitīgi apsver dažādus risinājumus un variantus.
Viņš atgādināja, ka no visiem variantiem, kā pašiem saražot enerģiju, Visagina izskatījās vislabākais, visapjomīgākais un potenciāli komerciāli izdevīgākais projekts. Ja tas kādu iemeslu dēļ nebūs pieejams, būs alternatīvas, taču tās ministrs nekomentēja. Viņš arī izteica cerību, ka tā tomēr nebūs.
“Svētdien Lietuvā notikušajā referendumā Lietuvas tauta pauda noraidošu attieksmi pret jaunas AES būvniecību. Lai arī šā referenduma rezultāts nav tiesiski saistošs, patlaban varam prognozēt, ka tas apgrūtinās Visaginas AES projekta gaitu, bet lēmums par to joprojām būs jāpieņem Lietuvas valdībai,” vakar norādīja premjers Valdis Dombrovskis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas līdzšinējā pozīcija ir nemainīga – nozīmīgākais priekšnosacījums Visaginas AES būvniecībai ir projekta ekonomiskais izdevīgums un ražotās elektroenerģijas konkurētspēja “Nord Pool Spot” tirgū.
Uzziņa Lietuvas jaunās AES koncesijas līguma projekts paredz, ka Latvijai būs 20% akciju AES operatorfirmā, savukārt Lietuvai un Igaunijai – attiecīgi 38 un 22% akciju, bet “Hitachi” īpašumā nonāks 20% akciju. 2012. gada septembrī trīs Baltijas valstu valdības parakstīja memorandu, kurā aicināja četras projektā iesaistītās energokompānijas – Lietuvas “Visagino atomine elektrine” (VAE), Igaunijas “Eesti Energia”, “Latvenergo” un AES stratēģisko investoru Japānas “Hitachi” – pabeigt sarunas par atlikušajiem jautājumiem un savlaicīgi izveidot projekta kompāniju, ņemot vērā referenduma rezultātus Lietuvā. |
