“Visa žūrija pēc šī ieraksta saņēma ziņu, ka nedrīkst savā starpā pārrunāt sapulcē apspriesto!” Kovaļova publisko aizdomas par “Lielā Kristapa” nomināciju godīgumu 5
“Nelūgtie viesi” ir viens no skatītākajiem pašmāju seriāliem un drīz tam iznāks trešā sezona. Šodien publicēti “Lielais Kristaps” nominanti un seriāla producente Lelde Kovaļova publiski paudusi sašutumu, ka seriāls nav saņēmis nevienu nomināciju. Tāpat viņa uzdod jautājumu, cik godīgs vispār ir žūrijas vērtējums.
“Nedosim “Nelūgtajiem viesiem” nominācijas, jo viņiem taču ir tik mazs finansējums un viņi jau dabūja nomināciju pērn”.- šāda ir reāla un patiesa saruna valsts finansētā konkursā, kur profesionāli jāvērtē režija, scenārijs, montāža, skaņa, aktierspēle u.c. profesionālie kritēriji, bet mēs neiekļuvām nevienā no šiem kritērijiem. Tik ļoti neiekļuvām, ka saņēmām apaļu nulli. Niecīgajā pašmāju seriālu konkurencē.
Teikt, ka nav skumji un sāpīgi par šādu vērtēšanas pieeju, būtu nepateikt neko.
Mēs šogad saņēmām precīzi 0 (nulle) nominācijas “Lielajā Kristapā” daudzsēriju filmai, kuru pērn skatītāji novērtēja ar skatītāko saturu un tūkstošiem sirsnīgām vēstulēm, ka seriāls pulcējis pie ekrāniem pat visu ģimeni. Tūkstošiem ģimenes visā Latvijā.
Es nesaprotu šo milzīgo vērtējuma atšķirību. Nulle? Nevienas pašas nominācijas? Bet kāpēc tāds pretstats ar skatītāju viedokli, reitingiem, atsauksmēm publiskajā vidē? Jo žūrijā bija pašmāju kino kritiķi un viņi zina labāk? Jo ierasti taču tik milzīga atšķirība nenotiek- visi skatītākie un skatītāju iemīļotākie seriāli, filmas pasaulē saņem arī kaut vienu balvu vai vismaz nominācijas. Sanāk, ka mums balvas tika liegtas, jo mazāks finansējums, nekā citiem seriāliem? Vai tad tas nav apsveicami- sasniegt rezultātu ar mazākām iespējām, nekā “Kino centra” finansētajiem seriāliem?
Sasodīti sāpīgi un nepamet sajūta, ka negodīgi. Bet tāda mēdzot būt dzīve. Ir jāsamierinās un jāpieņem. Viņi, žūrija, zinot labāk.
No sirds un patiesi apsveicu visus nominētos industrijas kolēģus un seriālu veidotājus.” viņa raksta.
Pie šī ieraksta viņa iekomentējusi, ka “NETICAMI. Tikko saņēmu rakstisku ziņu, ka visi žūrijas locekļi pēc mana šī ieraksta saņēma ziņu, ka nedrīkst pārrunāt žūrijas starpā apspriesto sapulcē. Par ko uztraukties, ja viss noritējis tik godīgi un profesionāli?”
Jau ziņots, ka Pie 12 “Lielā Kristapa” nominācijām tikusi režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas spēlfilma “Marijas klusums”, savukārt 11 nominācijas saņēmusi daudzsēriju filma “Pansija pilī”, aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Inga Zālīte.
Deviņas nominācijas tikušas daudzsēriju filmai “Dumpis” un spēlfilmai “Mūžības skartie”, savukārt spēlfilma “Cildenie” saņēmusi septiņas nominācijas.
Animācijas filmu kategorijā ar septiņām nominācijām priekšā pārliecinoši izvirzījusies “Straume”, savukārt dokumentālo filmu kategorijā līdere ar piecām nominācijām ir dokumentālā filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks”.
Zālīte atzīmē, ka balvu par mūža ieguldījumu saņems režisors Pēteris Krilovs. Tālāk nominantus vērtēs starptautiska žūrija, un laureātus paziņos Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī 4.februārī.
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” producente Marta Bite norāda, ka gada sākums ir zīmīgs ar vairākiem filmu nozarei nozīmīgiem notikumiem – filma “Straume” saņēmusi prestižu atzinību, kas nosaka jaunu etalonu Latvijas kino pasaulē, un ir sācies operatora Jura Podnieka gads, kura laikā notiks ievērojamā latviešu dokumentālā kino režisora dzīves un daiļrades atzīmēšana.
“Lielajam Kristapam” pieteiktie darbi aptver dažādu veidu, žanru un garumu filmas, demonstrējot nozares daudzveidību, radošumu un ražošanas kvalitāti. Izvērtēšanai iesniegtas 15 pilnmetrāžas spēlfilmas, no tām divas mazākuma kopražojuma filmas, astoņas daudzsēriju filmas, 14 īsmetrāžas spēlfilmas, 15 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 17 īsmetrāžas dokumentālās filmas, 11 animācijas filmas, no tām viena pilnmetrāžas filma, kā arī 18 studentu filmas un viena mazākuma kopražojuma īsfilmu cikls.
Pieteikto filmu izvērtēšanu veica ekspertu komisijas, kas pārstāv profesionālas filmu nozares organizācijas. Šogad tās bija divas atsevišķas komisijas: viena spēlfilmām un animācijai, otra – dokumentālajām filmām.
Spēlfilmu un animācijas filmu komisijā eksperti bija producente Aija Bērziņa, skaņu režisors Verners Biters, kino kritiķe Sonora Broka, kino kritiķe Ieva Augstkalna, scenāriste Līga Gaisa, operators Dainis Juraga, režisors Arvīds Krievs, režisore Dace Pūce, filmu māksliniece Ieva Romanova un kino pētniece Ieva Viese.
Savukārt dokumentālo filmu komisijas eksperti bija producents Bruno Aščuks, kino kritiķe Dace Čaure, operators Kaspars Braķis, kino žurnāliste Kristīne Matīsa, režisore Linda Olte un montāžas režisore Paula Ločmele.
Ekspertus izvirzījušas filmu nozares profesionālās ģildes un institūcijas – Kinematogrāfistu savienība, Kinoproducentu asociācija, Scenāristu ģilde, Kino režisoru ģilde, Filmu skaņu režisoru ģilde, Filmu mākslinieku ģilde, FIPRESCI – Starptautiskās Kinokritiķu asociācijas Latvijas nodaļa, Animācijas asociācija un Nacionālais kino centrs.
