Visā pasaulē laiku pa laikam dzirdamas dīvainas un biedējošas skaņas debesīs, kurām zinātnieki nevar atrast izskaidrojamu 50
Noslēpumaini grāvieni debesīs dzirdēti visā pasaulē jau vairāk nekā 200 gadus, taču zinātniekiem vēl arvien nav izdevies atklāt šo dīvaino skaņu cēloni un izcelsmi, raksta izdevums “Daily Mail”.
Šie trokšņi atgādina šāviņa vai auto sprādzienu, un tie novēroti dažādās pasaules vietās — sākot no Beļģijas un Japānas līdz ASV.
Zinātnieki ir centušies noskaidrot šo dārdu izcelsmi. Teorijas ir dažādas.
Piemēram, ka šos trokšņus izraisa meteoru sprādzieni atmosfērā, militārie mācību manevri, organizēti sprādzieni karjerās, vētras vai zemestrīces.
Biedējošie grāvieni pirmo reizi tika dokumentēti 1811. gadā, kad Ņūmadridā, Misūri štatā, iedzīvotāji dzirdēja dīvainas skaņas 7,2 magnitūdu zemestrīces laikā.
Iedzīvotāji ziņoja par “artilērijai līdzīgiem trokšņiem”, kas dzirdēti pirms vai zemestrīces laikā.
Līdzīgas skaņas tika fiksētas 1886. gada 7,3 magnitūdu stiprajā zemestrīcē Čārlstonā, Dienvidkarolīnā. Turklāt spēcīgie dārdi turpinājās vēl vairākas nedēļas pēc trieciena.
Šie grāvieni debesīs tika aprakstīti kā “rēcoša skaņa” vai “skaļi sprādzieni”.
Parādība, kas tika novērota 1850. gadā pie Senekas ezera Ņujorkas štata centrālajā daļā, ieguva nosaukumu “Ezera lielgabaliem” vai “Senekas lielgabali”
Džeimss Fenimors Kūpers, kurš dzīvoja pie Senekas ezera viena šāda debesu grāviena laikā, aprakstīja šo pieredzi šādi: “Tā ir skaņa, kas līdzinās artilērijas sprādzienam, un to nevar izskaidrot ne ar vienu no zināmajiem dabas likumiem.”
“Skaņa ir dziļa, dobja, tāla un iespaidīga. Šķiet, ka ezers runā ar apkārtējiem kalniem, kas atbildē atpakaļ sūta tā precīzu atbalsi,” viņš rakstīja.
Turpmākajos gados šie sprādzieni nebija saistīti ar citiem dabas notikumiem.
Tos nebija iespējams identificēt, jo tie parādījās nejauši un bez noteikta laika intervāla.
Tikai 2020. gadā zinātnieki sāka izmantot seismiskos datus, kas iegūti no EarthScope Transportable Array (ESTA) tīkla, kas kopš 2013. gada apvieno vairāk nekā 400 seismiskās stacijas visā ASV, kuras reģistrē zemestrīces, vulkānus un zemes nogruvumus.
Ziemeļkarolīnas Universitātes pētnieku komanda šo datu avotu salīdzināja ar ziņu rakstiem, lai noteiktu, vai trokšņus izraisīja zemestrīces.
“Vispārīgi runājot, mēs uzskatām, ka tas ir atmosfēras fenomens — mēs nedomājam, ka tas rodas no seismiskās aktivitātes,” toreiz izdevumam Live Science skaidroja pētījumā iesaistītais pētnieks Eli Bērds.
“Mēs pieņemam, ka skaņa izplatās caur atmosfēru, nevis zemi.”
Zinātnieki pieļauj iespēju, ka šos trokšņus varētu izraisīt arī bolīdi — kosmiski objekti, kas eksplodē, ieejot Zemes atmosfērā.
Bērds minēja arī citu iespējamo skaidrojumu — okeāna parādības, piemēram, milzīgu viļņu sadursmi piekrastē vai pērkona dārdus virs okeāna.
“Atmosfēras apstākļi var būt tādi, ka šī skaņa tiek pastiprināta noteiktā virzienā vai galvenokārt ietekmē konkrēto apgabalu,” viņš skaidroja.
Neskatoties uz visiem centieniem, seismologi vēl arvien nespēj precīzi noteikt, no kurienes rodas šie grāvieni.
