Amerikāņu pieredze 2
Uzreiz lai ir skaidrs – ar ziemeļniekiem uzņēmumam nav nekāda sakara! Skandināvija drīzāk noskatīta kā potenciāls tirgus, kur izplatīt šīs mājas, un tas netieši atspoguļojoties arī nosaukumā, simbolizējot vai vismaz pretendējot uz produkcijas piemērotību skarbiem klimatiskiem apstākļiem, augstu energoefektivitāti un ilgu mūžu. Īstās saknes meklējamas daudz tālāk – Amerikā, kur šādai būvniecības praksei esot jau vairāk nekā 60 gadu pieredze. Ar tautiešu starpniecību un turienes investīciju fonda “NCH” atbalstu Latvijā ir radīts aptuveni 100 darba vietu, lai ideju iedzīvinātu arī Vecajā pasaulē vai vismaz šajā reģionā.
SIA “Nordic Homes” atrodas Jelgavas pievārtē, Ānē, līdzās Lodes būvmateriālu rūpnīcas keramisko bloku ražotnei (abi – kādreiz pazīstamās ķieģeļnīcas “Spartaks” teritorijā). Gatavās produkcijas laukumā gandrīz tukšums – tikai vairākas milzīgas baltā plēvē iesaiņotas un taras dēlīšos nofiksētas kastes, kas patiesībā ir divi moduļu komplekti. Noliktavai šeit neko neražo, izpilda tikai konkrētus pasūtījumus. Portfelis nākamajam gadam esot gandrīz pilns, bet, ja ļoti nepieciešams, kādu spraugu grafikā vienmēr var atrast.
Uzņēmuma mārketinga menedžere Esenija Karnīte stāsta, ka šajos gados Latvijā saprotamu iemeslu dēļ (pieprasījums un pirktspēja) uzbūvēts ap 40 privātmāju – vidēji 150 m2 katra. Tā gan esot ļoti niecīga daļa paveiktā. Uzņēmuma jauda ir daudz lielāka – pa trim moduļiem dienā, bet vienai ēkai parasti pietiek ar diviem vai četriem. Galvenie produkcijas noņēmēji atrasti Britu salās, kur izdevies sevi pierādīt studentu kopmītņu, arī ekskluzīvu apartamentu celtniecībā. Tur izīrēšana esot nopietns bizness, daudzi turīgākie jaunieši par 20–30 m2 dzīvoklīti gatavi izdot līdz tūkstotim sterliņu mārciņu mēnesī. Izcilākais projekts, ko pasūtītājs saņēmis pat gadu agrāk, nekā plānojis, tradicionāli būvējot, – astoņu stāvu ēka 339 studentu dzīvokļiem līdz septembrim, līgumu parakstot martā!
Piedāvājuma specifika
Ar koka karkasa moduļiem gluži kā ar lego klucīšiem iespējams uzcelt gan viena, gan divu, gan daudzstāvu ēkas. Koksnes īpatnējā stiprība ir krietni augstāka nekā dzelzsbetonam vai mūrim, apgalvo uzņēmuma galvenais inženieris Imants Trezuns. Būtībā tā ir tradicionālā stāvbūve modernā izpildījumā, turklāt ar trīsstūrveida segmentiem tai var piešķirt ieapaļu formu, ja taisnas līnijas pasūtītājam visur nav pa prātam. Moduļa maksimālie izmēri – 15 m garumā, 5 m platumā un 3,5 m augstumā, kas nozīmē uzreiz 75 m2 kopējās platības. Šos ierobežojumus nosaka nevis ražošanas, bet gan transportēšanas iespējas, lai konstrukcijas uz mašīnas platformas spētu nogādāt līdz objektam vai kuģim. Loģistikas dēļ oriģināli atrisināta divslīpju jumtu pārvadāšanas problēma – tos izgatavo salokāmus (eņģes!) un virs mājas vajadzīgajā leņķī atver kā grāmatas vākus.
Moduļiem nav nekādu tehnoloģisko parametru, kas ierobežotu arhitekta domas lidojumu, tāpēc ar tiem var realizēt jebkuru projektu un iegūt, piemēram, arī 98 m2 vai 163 m2 mājokļus. Patiesībā katrs mājas variants ir unikāls, ja vien to nepasūta sērijā, piemēram, ciemata apbūvei. No materiālu racionālas izmantošanas un tātad izmaksu viedokļa ražotāji gan mēdzot dažus risinājumus koriģēt, lai abām pusēm izdevīgāk. Protams, par adekvātu summu iespējama jebkura kaprīze, arī dizaineru flīzes un apzeltīta santehnika, taču šis ir process, kura detaļas uzņēmumā neatklāj un tāpēc nenosauc pat orientējošas kvadrātmetra izmaksas, lai pasargātu no liekām diskusijām gan sevi, gan klientus. Jebkurā gadījumā vidēji tās ir zemākas nekā tradicionālajā būvniecībā.
Vienlaikus Imants Trezuns atzīst, ka šādas mājas nav lēts prieks, jo viņi izmanto tikai augstvērtīgus materiālus, sākot no vietējās eksporta koksnes un beidzot ar somu tērauda jumtiem, un sadarbojas ar pārbaudītiem komplektējošo izstrādājumu piegādātājiem. Tikai tā top labas lietas.
Moduļu kvalitāte nav apšaubāma, tā atbilst deklarētajiem parametriem: ražošana notiek kontrolētā mikroklimatā 10 atsevišķās darba stacijās, kur procesus uzrauga pieci meistari.
Ieteikums klientiem – jo lielāks pasūtījums, jo labāka cena. Mazas pirtiņas dēļ neesot vērts cehā gaismu ieslēgt…
Galvenā priekšrocība
Izvēloties šo būvniecības paņēmienu, pasūtītājs jūtami atvieglo sev dzīvi, saglabā stiprus nervus, labu veselību un nebūt nepārmaksā, toties papildus iegūst laiku.
Cik maksā laiks? Šis jautājums, ko uzņēmumā parasti uzdod potenciālajam klientam, vairāk ir retorisks, toties rosina domāt plašāk. Vai vērts darīt soli pa solim, ja pēdējo, pašu svarīgāko var spert vienā rāvienā!? Daudzi īpašnieki zina, cik mokoša ir projekta dokumentācijas komplektēšana, kamēr tiek līdz būvatļaujai un beidzot drīkst lāpstu zemē iedurt. Diemžēl šis process objektīvi ir neizbēgams. Mājas pamatu ierīkošana un inženierkomunikāciju izveide ir pirmais, bet, par laimi, ne pats sarežģītākais būvniecības posms. Parasti pacietība atkal lēnām sāk zust, kad, it kā paša spēkiem darbojoties, nolīgtie vīri nesteidzīgi liek gāzbetona vai keramzīta bloku pie bloka un katru sestdienu prasa avansu, bet līdz iekšējai apdarei vēl ir ļoti tālu, labākajā gadījumā tādos tempos līdz rudenim izdodas jumtu uzlikt un apkuri palaist…
Moduļu ražotāji turpretim sola 30–50% būvniecības laika ekonomijas, jo daudzas lietas var darīt paralēli, pat teritorijas labiekārtošanu uzreiz sākt pēc tās izrakņāšanas. Mazāk arī slapjo darba procesu un dažādu tehnoloģisko atkritumu, kas nonāk konteinerā. Patiesībā šādu ēku var pasūtīt pat pēdējā brīdī, jo uzņēmumā darba temps ir vienkārši neticams – kad noslēgts līgums, privātmājai divus moduļus varot izgatavot pēc septiņām, četrus – pēc deviņām dienām!
Visa māja vienā vezumā šķiet fantastika. Komerciālajos projektos laika faktors, protams, ir nozīmīgs: agrāk ieguldīsi, drīzāk atpelnīsi! Bet arī saimniekam ilgi glabāt šo naudu savā makā nav lielas jēgas – vienalga tā reiz ir jāizdod, varbūt pat maksājot dārgāk.
