Meža sertifikācija – instruments, ar ko noturēties tirgū. 0
“Esam interešu aizstāvji tām organizācijām, kas aktīvi strādā, lai meža un ar to saistītās nozares veiksmīgi attīstītos,” uzsver Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes (LMSP) priekšsēdētājs.
Nav viegli atrast visiem vienlīdz labu variantu
Māris Liopa: Mēs esam vienīgā nevalstiskā organizācija, kurā ar vienādām tiesībām ir pārstāvēts ekonomiskais sektors – pārstrādātāji, ražotāji; sociālais sektors – universitātes, arodbiedrības; vides sektors – mednieku organizācijas, mežzinātnes institūts “Silava”, ar ko ļoti veiksmīgi sadarbojamies. Tieši “Silavas” zinātnieku pētījumu datus bieži izmantojam prezentācijās ārzemniekiem, jo visiem apgalvojumiem jābalstās pētījumos. LMSP pārstāv apmēram 50 000 cilvēku.
Latvijā ļoti bieži runājam par dažādiem attīstības plāniem, reizēm pat ļoti labām, bet fantastiskām idejām. Realitātē līdzsvarot trīs galvenos nozares sektorus – ekonomisko, vides un sociālo – nav viegli. Atrast visiem pieņemamu variantu ir sarežģīti; ar šo problēmu sastopas visā pasaulē.
Nupat piedalījos Meža uzraudzības padomes jeb FSC konferencē Prāgā, kur izskatīja jaunos “izaicinājumus”. Pirmkārt, klimata pārmaiņas, ar kurām rēķinās, veidojot ES politiku. Tieši tāpēc mums tur ir svarīgi piedalīties, jo interpretācijas par emisiju kvotu aprēķināšanu var būt dažādas. Latvija ir valsts, kura saistībā ar siltumnīcas efekta samazināšanas procesu varētu būt labā situācijā, bet neizprotamu, kļūdainu interpretāciju vai formulu piemērošanas dēļ tā nav. Latvijai jāsadarbojas ar ziemeļvalstu un poļu kolēģiem, kam emisijas kvotu aprēķināšanas metodikā ir no citām Eiropas valstīm atšķirīga nostāja. Rietumeiropa neizprot ļoti daudz. Viņi neņem vērā, ka mums ir ļoti liels procents organisko augšņu.
Taču, no otras puses, klimata pārmaiņas, kādas pašlaik novēro, uz Baltijas un Skandināvijas valstīm atstāj labu iespaidu. Kļūst siltāks, pagarinās veģetācijas periods un nav kataklizmu. Ir daudz pozitīvā. Negatīvais aspekts: Rietumeiropā ienāk invazīvās sugas. Ir daudz meža kaitēkļu nodarītu bojājumu. Piemēram, egles astoņzobu mizgrauzis jau šobrīd ir iznīcinājis milzīgas meža platības Vācijā un Čehijā.
Mežu sertifikācija – instruments tirgum
Pilnīgi skaidrs, ka pasaulē vairāk uzmanības vajadzētu pievērst tropiskajai zonai, jo arī FSC sertifikācijas sistēmu izveidoja, lai uzraudzītu, kā notiek mežizstrāde ekvatoriālajā joslā. Taču gadsimtu gaitā ir izveidojies tā, ka likumiem un sertifikācijai paklausīgākie dzīvo planētas ziemeļu puslodē. Tāpēc arī šeit notiek sertifikācijas uzvaras gājiens.
Ja paskatāmies uz visām meža platībām, redzams, ka šobrīd FSC sistēmā sertificēti 200 763 000 ha, bet PEFC sistēmā – vairāk nekā 300 miljoni ha. Abas sistēmas atšķiras nedaudz. Vides sektorā vairāk integrēta ir FSC sistēma, bet par ekonomiskajām jeb meža īpašnieku interesēm vairāk rūpējas PEFC.
Piegādes ķēžu sertifikācijā nenoliedzams līderis ir FSC – 39 890 sertifikāti, kas ir ļoti svarīgs tirgus faktors. Tāpēc, neraugoties uz to, ka ievērojam gan Meža likumu, gan Eiropas koksnes regulu un citas nozarei saistošās prasības, šī sertifikācija mums ir vajadzīga.
Ar to sastopas arī citas valstis, tāpēc mums vajadzētu virzīties uz priekšu neatpaliekot. Sertifikāts ir viens no instrumentiem, ar ko noturēties tirgū. Iekšējais koksnes patēriņš Latvijā ir mazs, bet koksnes patēriņa pieaugums pasaulē palielinās, lai kādas būtu krīzes. Un tas tikai augs arī bioekonomikas attīstības dēļ.
Latvijas Mežu sertifikācijas padome ir iestājusies par to, lai būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantotu vietējo materiālu. Pat Dānija sola, ka 2050. gadā apbūvē 40% izmantos koku. Viņiem mežu ir maz, skaidrs, ka tās ir iespējas arī mums.
Publikācijas tapušas sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
