“Ar dārzeņu cenām manipulēt ir ļoti viegli!” Diskusija par PVN samazināšanu pārtikai rada pretējas reakcijas 11
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana visai pārtikai – šo priekšlikumu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) šoruden atkal aktualizēs valdībā.
Diskusija par PVN samazināšanu pārtikai rada pretējas reakcijas. Ekonomisti iebilst, ka PVN likmes maiņa nav labākais veids, kā mazināt nevienlīdzību, turklāt šī lēmuma rezultātā valsts budžets zaudē ieņēmumus.
Savukārt zemnieki argumentē ar pozitīvajiem efektiem, ko PVN samazināšana radījusi vietējo augļu un dārzeņu tirgū, un cer, ka līdzīgi efekti varētu būt vērojami citu vietējo pārtikas produktu ražošanā un tirgošanā, ja PVN likme tiktu samazināta.
Cenu samazinājums – nepietiekams
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nosauc vairākus argumentus, kāpēc PVN likmes samazināšana pārtikai nebūtu vēlama. Savā blogā viņš apgalvo, ka zemāka PVN likme augļiem un dārzeņiem, kas jau spēkā trīs gadus, neesot devusi vajadzīgo rezultātu.
Krasnopjorovs izpētījis, ka faktiskais cenu samazinājums augļiem un dārzeņiem pēc PVN likmes maiņas bija 9,8%, nevis 13,2%, kāda būtu zemāka PVN pilnā ietekme uz cenām.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvis Aleksejs Nipers aprēķinājis, ka reālais cenu samazinājums ir bijis 11,7%.
Tāpat, pēc Krasnopjorova domām, publiskajā telpā pieejamie vērtējumi bieži pārspīlē pozitīvo ietekmi uz nozari.
“Piemēram, bieži tiek cilāts apgrozījuma un algu pieaugums nozarē. Tomēr nozares sniegums ir visai līdzīgs tautsaimniecības kopējiem rādītājiem, tādējādi to diez vai varētu uzskatīt par zemākas PVN ietekmes atspoguļojumu,” uzskata ekonomists.
Par to, lai patērētājiem augļi un dārzeņi izmaksātu nedaudz lētāk, faktiski samaksā valsts budžets – ar zemākiem nodokļu ieņēmumiem, uzskata ekonomists.
Zemāka PVN likme pārtikai arī nepalīdzētu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tieši otrādi – ieguvēji būtu iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem, kas pārtikai tērē divreiz lielāku summu.
Saskata ieguvumus
Savukārt kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs skaidro, ka reālais cenu samazinājums augļiem un dārzeņiem ir bijis un tas ir pozitīvi.
“11,7% cenu samazinājums 300 miljonus eiro vērtā dārzeņu tirgū nozīmē, ka aptuveni 35 miljoni eiro palikuši pircēju rīcībā. Tas ir nozīmīgs ieguvums, un iedzīvotāji par šo naudu ir nopirkuši ko citu, samaksājot PVN, – tātad nodokļu ieguvums radies citās nozarēs,” saka Bušs.
Viņš arī aicina saprast, ka dārzeņu cenas nenosaka audzētājs, bet gan veikali, orientējoties uz situāciju starptautiskajā tirgū, tādēļ neesot pamata teikt, ka ražotāji vai veikali gūst virspeļņu uz šī rēķina.
Kopumā pārtikas cenas Latvijā esot vienas no zemākajām Baltijā.
“Nesen Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izplatīja informāciju, ka Latvijā pārtikas cenas ir vienas no augstākajām Baltijā. Tā nav – jāskatās, ko un kā salīdzina. Ar dārzeņu cenām manipulēt ir ļoti viegli – var jaukt vietējos un importa dārzeņus, veco un jauno ražu, tirgus un veikala cenu, fasētu un nefasētu produkciju, atlaižu akciju cenas ar cenām, kurām netiek piemērotas atlaides. Kādus ciparus vajag, tādus var atrast,” saka Bušs.
Viņš salīdzinājis viena veikalu tīkla cenas, tas pārliecinoši parādot, ka Latvijā ir zemākās dārzeņu cenas Baltijā.
Bušs atgādina – augļu un dārzeņu PVN likmes samazināšanas vēsture aizsākās 2012.–2014. gadā, sadarbojoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.
“Jau tolaik bija redzams, ka tirgus jāsakārto. Daudzi, kas tajā darbojās, nodokļus nemaksāja – tādu bija pat līdz 40%, un plaši tika izmantoti PVN “karuseļi”. Legālie uzņēmēji šādos apstākļos nebija konkurētspējīgi,” atceras Bušs.
Galvenās iebildes PVN samazināšanai tolaik bijušas Finanšu ministrijai, jo valsts budžetam iešot secen 48 miljoni eiro. Taču dārzkopju aprēķini liecināja – ietekme uz valsts budžetu būs tikai 5–7 miljoni eiro.
Kā izrādījies īstenībā? Bušs stāsta, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, reālā ietekme uz valsts budžetu PVN likmes samazinājuma rezultātā ir tikai 3,5 miljoni eiro – uz pusi mazāk, nekā iepriekš tika paredzēts.
“Nesaprotu finanšu ministra argumentus. Viņš saka – melns, mēs sakām – balts. Jā, nenoliedzami ir 3,5 miljonu eiro samazinājums no pievienotās vērtības nodokļa, bet jāraugās kopumā. Nozare ir attīstījusies, pieaugusi nodarbinātība, palielinājušās algas.
“Baltijas dārzeņi” tagad jau ir kooperatīvs ar 16 biedriem. 2019. gadā nodarbinājām 520 darbiniekus un nodokļos samaksājām trīs miljonus eiro, bet pērn jau nodarbinājām 600 cilvēkus un nodokļos esam samaksājuši jau gandrīz četrus miljonus eiro. Tātad mēs, tikai viena organizācija, esam nodokļos samaksājuši par miljonu vairāk, bet nozares mērogā šie skaitļi būs daudz lielāki,” domā Bušs.
J. Bušs uzskata, ka nepieciešams samazināt PVN visai pārtikai, kā arī jāsamazina darbaspēka nodokļi. Turklāt tas jādara kontekstā ar pārējo Baltijas valstu nodokļu politiku, domājot par potenciālajiem investoriem.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka lielākajā daļā ES valstu darbojas samazinātais PVN pārtikai un Latvijai nevajadzētu būt izņēmumam.
“Somija samazināto PVN pārtikai ieviesa 2009. gadā, Rumānija – 2013. gadā, Ungārija – 2015. gadā, bet Slovēnija – 2016. gadā. Par kādu anahronismu runā Latvijas Bankas ekonomists?” prasa “Baltijas dārzeņu” valdes priekšsēdētājs, atbildot uz Krasnopjorova teikto, ka “tas, ko redzam citur, var izrādīties anahronismi, kas tika veidoti sen atpakaļ kādu lobiju grupu mijiedarbības ietekmē un šobrīd pastāv vien inerces pēc”.
Tiesa, arī LLU šī gada sākumā veiktajā pētījumā “Vietējās pārtikas ķēdes krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” secinājusi, ka viens no risinājumiem pārtikas ķēdes noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes laikā būtu PVN samazināšana pārtikai.
LOSP vadītājs Edgars Treibergs norāda, ka jautājumu par PVN samazināšanu pārtikai valdība solījusi risināt un lauksaimnieki sekos līdzi, lai tas tiktu pildīts.
