Foto – Karīna Miezāja

Krievijas propagandas dzirnavām ir dažādi malumi – gan smakojoši kaulu milti, gan krietni smalkāki produkti, kurus pirmajā brīdī var pat noturēt par oriģināliem, vērtīgiem izstrādājumiem. Katram sava auditorija. Viņnedēļ Krievijas Pirmais kanāls bija sagatavojis plašu ziņu sižetu, kurā it kā stāstīts par Eiropas reakciju uz notikumiem Ukrainā. Lai to noskaidrotu, žurnālists devies uz kādā pustumšā Berlīnes zālē notikušu “diskusiju klubu” un aptaujājis klātesošos “ekspertus” – kādu amerikāni, kādu vācieti, kādu ungāru. Tomēr zīmīgi, ka viņi visi runājuši puslīdz labā krievu valodā (“amerikānim” tā, šķiet, pat varētu būt dzimtā valoda) un kritizējuši Ukrainas varu. Tālāk televīzijas sižets strauji pārceļas uz citu Eiropas valsti – Latviju, kur, kā stāsta žurnālists, valdot satraukums par iespējamo NATO karaspēka klātbūtni. Vārds tiek dots Ventspils mēram Aivaram Lembergam, kurš stāsta, ka amerikāņu karavīri no Latvijas teritorijas izšaušot raķeti uz Pleskavu vai varbūt pat Maskavu, bet atbildes triecienu saņemšot Latvija, nevis ASV. “Svešu bruņotu spēku parādīšanos Latvijā es uzskatu par ārkārtīgi bīstamu. (..) Vairāk draudu nāk no NATO dalībvalstīm nekā no citām valstīm.” Viena minūte, vairāk laika Lembergam netiek dots, tālāk sižeta veidotāji jau pārceļas uz Lielbritāniju, kur gaida cits piemeklētais politisko notikumu komentētājs. Tikmēr Latvijā Lemberga sabiedrotie no Zaļo un zemnieku savienības spiesti sarkt un bālēt, dažādi norobežojoties no sava (bijušā) premjera kandidāta “zvaigžņu minūtes” Krievijas televīzijā. Īpaši jau aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kuram tik bieži jātiekas ar NATO amatpersonām un jāapspriež Latvijas aizsardzības plāni. Tiesa, neviens no ZZS nav ierosinājis, ka līgumu ar Ventspils partiju varētu lauzt, un vēlēšanās šo faktu nāksies ņemt vērā. Lemberga nostāja vērtējama ne vien kā viedoklis, bet kā politisks virziens. Tas pirmkārt ir pretrietumniecisks un tikai pēc tam prokrievisks, tomēr viens bez otra šie raksturojumi īsti nedarbojas, un Ukrainas notikumi tos tikai paspilgtinājuši. Lielākoties, protams, šī virziena pārstāvji cenšas runāt pragmatiskā valodā un nestāsta pasaciņas par amerikāņu karavīriem, kas no Latvijas šaus raķetes uz Maskavu. Tomēr arī pragmatiskajās runās dažreiz gadās brāķi. Tā, piemēram, uzņēmuma “Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis nesen sniedza interviju avīzes “Vesti” ekonomikas lapai. To ievada brīdinošs virsraksts “Krievija var mūs arī pasūtīt: “Ejiet jūs…”” Runa ir par gāzes piegādi. Lūk, Savicka teiktais: “Latvijai nekas slikts nedraud tik ilgi, kamēr mēs paliksim par normāliem cilvēkiem. (..) Taču, ja mēs stipri “uzbrauksim” Krievijai, tā var uzcelt pati savu gāzes krātuvi. Ja godīgi, mēs ar savām problēmām “Gazprom” esam pamatīgi nomocījuši.” Un tālāk: “Kurš gan ilgi izturēs situāciju, kad tevi aplej ar dubļiem un vienlaikus pieprasa lētu un kvalitatīvu gāzes piegādi. Agri vai vēlu jebkurš pateiks: “Ejiet jūs!”” Izlasot šādu prognozi, ir divas iespējas – vai nu pievērt muti un mēģināt kļūt par “normāliem cilvēkiem” Krievijas izpratnē (ja vien būtu skaidrs, kādi tie ir), vai arī sākt gatavoties X stundai, kad notiks Savicka kunga aprakstītais scenārijs. Piemēram, runāt ar amerikāņiem par sašķidrinātās dabasgāzes piegādi Latvijai, par ko nupat izteikušies arī ASV senatori, kas viesojās Latvijā. Bet te nu pēkšņi Savickis ieslēdz atpakaļgaitu, uztaisa pārsteigtu sejas izteiksmi un radio “Baltcom” stāsta, ka viņam neesot saprotams, kāpēc šādas darbības tiekot apspriestas, jo Latvijā ar gāzes piegādi taču viss esot kārtībā. “Divdesmit gadu laikā mums nav bijis problēmu, un nav saprotams, kāpēc tādas varētu rasties,” brīnās uzņēmējs. Nu ko, izlasiet vēlreiz pats savu interviju “Vesti”, Savicka kungs, tur ir atbilde!