Nāksies strādāt pētniecībā 1
Augstākajā izglītībā viens no galvenajiem tuvāko gadu uzdevumiem būs šīs izglītības salāgošana ar tautsaimniecības vajadzībām. No Eiropas struktūrfondiem līdz 2020. gadam augstākajā izglītībā tiks ieguldīti 223 miljoni eiro. Iepriekš no ES naudas tika maksātas salīdzinoši dāsnas stipendijas doktorantiem un maģistrantiem. Nu tādas vairs netiks maksātas. To vietā studentiem piedāvās iesaistīties pētniecības projektos, un no struktūrfondiem maksās viņiem algu. “Tādējādi topošie maģistri un doktori jau studiju laikā labāk apgūs pētniecības prasmes. Ja arī pēc grāda iegūšanas viņi nestrādās zinātnē, dalība pētnieciskos projektos būs palīdzējusi viņiem iegūt dziļākas zināšanas,” teic IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Papildu finansējums augstākajai izglītībai iegūts arī no valsts budžeta. Šogad tie ir 5,5 miljoni eiro, bet nākamgad un 2017. gadā tiek solīti 6,5 miljoni eiro. To plānots izlietot, lai kaut daļēji ieviestu Pasaules bankas ieteikto augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas paredz augstskolām piešķirt finansējumu ne tikai par studiju vietām, bet arī par darba kvalitāti.
