Virzienā uz izcilību? Izglītības sistēmā briest vērienīgas pārmaiņas 1
“Latvijas izglītības sistēma ir stabili laba, bet vai mums ar to pietiek?” pirmdien preses konferencē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātēm sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Viņa norādīja uz vairākām problēmām izglītībā, kas tuvākajā laikā būtu jārisina vai vismaz jāsaprot, kā tās risināt. Pirmā problēma ir izglītības kvalitāte lauku skolās, kas visumā ir zemāka nekā pilsētu izglītības iestādēs. Otrā – sekmes ir sliktākas tiem bērniem, kuri nāk no mazāk turīgām ģimenēm, turklāt skolēnu mācību sasniegumu atšķirība atkarībā no ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa palielinās. Trešā problēma: zēnu mācību sasniegumi ir zemāki nekā meitenēm. Ceturtā problēma: skolēni jāizglīto tā, lai viņus interesētu eksakto nozaru studijas un viņi būtu tām arī pietiekami sagatavoti. Latvijā šādas studijas izvēlas vien 19,9 procenti skolu absolventu, kamēr Eiropas Savienībā vidēji – 25,6 procenti, bet Vācijā pat 32,1 procents.
Plānots, ka šajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam Latvijas vispārējā izglītības sistēmā tiks ieguldīti ievērojami līdzekļi. Vispārējās izglītības infrastruktūras uzlabošanai – tātad skolu modernizācijai un labiekārtošanai – tiks izlietoti gandrīz 183 miljoni eiro. Jācer, ka šī nauda tiks izmantota tikai to skolu modernizācijai, kuras nav pakļautas slēgšanas riskam. Kopš 2007. gada vērojams straujš skolēnu skaita kritums. Tolaik valstī bija 279 872 skolēni, nu jau tikai 209 717. 46,7 miljonus eiro grasās izlietot izglītības satura pilnveidei un skolotāju profesionālās kompetences paaugstināšanai. 23 miljoni eiro paredzēti karjeras izglītības ieviešanai, bet deviņi miljoni eiro – izglītības kvalitātes monitoringa izstrādei un ieviešanai.
