Virzās uz latviskākiem bērnudārziem 1
Pašvaldību dibinātajos bērnudārzos iespēja apgūt pirmsskolas izglītības programmu latviešu, tātad valsts valodā, būs jāpiedāvā vienmēr, pat bez īpaša bērna vecāku pieprasījuma.
Par šādu normas iekļaušanu Vispārējās izglītības likumā vakar nobalsoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu visiem bērnudārziem piedāvāt izglītošanos arī latviešu valodā, bija iesnieguši deputāti no Nacionālās apvienības (NA) frakcijas, un pirmajā lasījumā tas jau bija guvis konceptuālu Saeimas atbalstu.
Nacionāļi šādu izmaiņu nepieciešamību pamatoja galvenokārt ar situāciju Rīgā, kur pēc vietām latviešu bērnudārzos ir daudz lielāks pieprasījums, līdz ar to uz latviešu dārziņiem ir garākas rindas, dažkārt rīdzinieki spiesti bērnus ievietot bērnudārzos ar krievu mācībvalodu tāpēc vien, ka tie ir pieejamāki.
Taču sākotnēji priekšlikums paredzēja, ka katram bērnudārzam būs jānodrošina mācības latviešu valodā, ja to pieprasīs bērna vecāki. Nu pēc Saeimas Juridiskā biroja un arī NA pārstāvja Raivja Dzintara priekšlikuma iecerēts noteikt, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi valsts valodā visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs pat bez īpaša vecāku pieprasījuma.
Šādas izmaiņas likumā gan neatbalsta Saeimas frakcijas “Saskaņa” deputāti Edgars Kucins un Evija Papule. Savus priekšlikumus par izmaiņām likumā bija iesniedzis arī cits “Saskaņas” deputāts Igors Pimenovs, kurš vēlējās panākt, lai, ieviešot izglītības programmas latviešu valodā, tiek turpinātas arī mazākumtautību izglītības programmas, turklāt nedrīkst kristies to kvalitāte.
Šādu ierosinājumu I. Pimenovs pamatoja ar to, ka dažu bērnudārzu vadītāji esot atzinuši: bērnudārzs spēs piedāvāt izglītību arī latviešu valodā, taču tas var notikt uz mazākumtautību izglītības programmu rēķina.
I. Pimenovs atsaucās uz dažādiem dokumentiem, kas dod mazākumtautībām tiesības saglabāt savu dzimto valodu un etnisko savdabību, un uz pētījumiem, kas liecinot, ka pirmsskolas izglītību esot pareizāk iegūt dzimtajā valodā.
R. Dzintars gan norādīja, ka I. Pimenova ierosinājums esot lieks, jo nav iecerēts aizliegt mazākumtautību izglītības programmas bērnudārzos, tās varēs pastāvēt līdztekus latviešu programmām.
Taču I. Pimenovs izteica domas, ka patiesais likuma izmaiņu mērķis ir pakāpeniski tomēr atteikties no pirmsskolas izglītības mazākumtautību valodā. Tāpat viņš gribēja panākt, lai likumā iekļauj normu, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi mazākumtautības valodā, ja ir pietiekams pieprasījums. Tomēr abus I. Pimenova priekšlikumus atbalstīja tikai E. Kucins un E. Papule, līdz ar to tie tika noraidīti.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure gan izteica neizpratni, kāpēc prasība par mācībām latviešu valodā attieksies tikai uz pašvaldību izglītības iestādēm, jo tādā gadījumā privātos bērnudārzos skolojušies bērni atnāks uz skolu, nezinot latviešu valodu.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja paskaidroja, ka pirmsskolas izglītības standarta prasība mācīt latviešu valodu jāpilda arī privātajiem bērnudārziem.
Nākamajā nedēļā komisija lems par izmaiņām Izglītības likumā, kas savukārt paredz uzlikt pašvaldībām pienākumu tā finansēt bērnudārzus, lai tie spētu nodrošināt pirmsskolas izglītību latviešu valodā.
Saeimas Juridiskais birojs gan uzskata, ka šāda norma ir lieka. Savukārt “Saskaņas” deputāti arī šim likumprojektam iesnieguši priekšlikumus, kas paredz nostiprināt pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodās.
