Latvijā virzās uz augstskolu skaita samazināšanu 2
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar, pieņemot rīkojumu par Liepājas Universitātes (LiepU) pievienošanu kādai zinātņu universitātei, kā arī Daugavpils Universitātes (DU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) apvienošanu, valdība spērusi tikai pirmo soli šo augstskolu konsolidācijā.
Kaut arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) publiskajā telpā, piemēram, sociālajos tīklos, tika pārmests, ka apvienošanās notiek pēkšņi, iesaistīto augstskolu pārstāvji “Latvijas Avīzei” atzina, ka par to runāts jau ilgāku laiku, tiesa, tieši kā būs formulēts valdības rīkojums, nav bijis zināms un šobrīd par iespējamo konsolidāciju ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Attiecībā uz LiepU vēl otrdienas rītā rīkojuma projektā bija ierakstīts, ka tā jāreorganizē, pievienojot Latvijas Universitātei (LU), tomēr valdība apstiprināja citu rīkojuma versiju, kur teikts, ka LiepU jāpievieno kādai zinātnes universitātei, izveidojot zinātnes universitātes ekosistēmu Liepājā.
LiepU rektore Dace Markus “Latvijas Avīzei” sacīja, ka par to, ka negrib tikt pievienoti LU, LiepU pārstāvji teikuši izglītības un zinātnes ministrei, kad nesen viņa viesojās Liepājā. “Tā ka paldies vismaz par to, ka tas ir ņemts vērā,” pauda D. Markus.
Bet kurai zinātņu universitātei tad LiepU tiks pievienota? Tas pagaidām nav skaidrs. Vakar valdība ar citu rīkojumu par zinātņu universitātēm bez LU atzina arī Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti.
Neoficiāla informācija liecina, ka arī LU nemaz nav gribējusi ņemt savā paspārnē LiepU, jo nejūtas atguvusies no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanas procesa.
Ar LLU LiepU, piesaistot arī DU, iepriekš gribēja veidot reģionālo augstskolu konsorciju, taču uz līdzvērtīgiem pamatiem, nevis kādam pievienojoties. Taču pēc IZM ierosinājuma Augstskolu likumā tika ietverts tāds konsorcija formulējums, kas neparedz līdzvērtību, tāpēc konsorcija veidošana apturēta.
D. Markus atzina, ka nav arī saprotams, ko IZM domā ar “ekosistēmu”, kas parasti tiek attiecināta uz dzīvniekiem un augiem, nevis cilvēkiem un augstāko izglītību.
Jāpiebilst, ka jau pieminētais rīkojums par augstskolu tipiem LiepU piešķīris lietišķo zinātņu universitātes statusu.
Attiecībā uz DU un RTA rīkojums no pirmā acu uzmetiena ir skaidrāks, jo paredz abas apvienot un uz to bāzes izveidot jaunu valsts augstskolu ar starptautiska mēroga akadēmisko un zinātnisko potenciālu. Taču skaidrs, ka sarunas, kā tieši tas notiks, nebūs vienkāršas.
Kā “Latvijas Avīzei” atklāja DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš, daugavpilieši uzskata, ka nav vajadzīga apvienošana, bet gan RTA jāpievieno DU. Gan tāpēc, ka DU ir universitātes statuss un tā ir spēcīgāka pētniecībā, gan tāpēc, ka RTA esot slikts finanšu stāvoklis.
Paredzams, ka sarunās par pārmaiņām piedalīsies ne tikai abu augstskolu, bet arī IZM un pašvaldību pārstāvji. Reorganizācijas plāns jāizstrādā līdz nākamā gada septembrim.
Jāpiebilst, ka DU pagaidām ietverta lietišķo zinātņu universitātes grupā, kamēr RTA valdība nosaukusi par lietišķo zinātņu augstskolu.
Kopumā augstskolas sadalītas četros tipos, pildot jauno Augstskolu likuma regulējumu. Bez jau minētajiem ieviestas arī mākslu un kultūras universitātes, par kurām atzītas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, kā arī Latvijas Mākslas akadēmija.
Savukārt par lietišķo zinātņu augstskolām bez minētajām atzītas Banku augstskola, Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola.
