Virza tālāk skolu latviskošanas ideju 8
Grozījumus Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos, kas nepieciešami izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iecerētajai pārejai uz mācībām latviešu valodā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā līdz šā gada beigām.
To paredz IZM sagatavotais informatīvais ziņojums par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. Kā zināms, K. Šadurskis paziņojis, ka līdz 2021./2022. mācību gadam krievu vidusskolām būtu jāpāriet uz mācībām latviešu valodā, bet pamatskolu 7. līdz 9. klasē latviski būtu jāapgūst līdz pat 80 procentiem mācību satura. Šobrīd skaidru mācību valodas lietojuma proporciju likums nosaka, tikai sākot ar 10. klasi. Vidusskolā vismaz 60 procenti mācību vielas apgūstama latviski. Taču infoziņojumā norādīts: mācības vidusskolā bilingvāli pieļaujamas pārejas posmā, kam nu jābeidzas. IZM plāns paredz, ka jau 2020./2021. mācību gadā tikai latviski būs jāsāk mācīties mazākumtautību skolu 10. un 11. klasēm.
Tāpēc IZM jāpanāk, lai tiktu grozīts gan Izglītības, gan arī Vispārējās izglītības likums. Izglītības likums jau tagad paredz mācības tikai latviski, taču attiecībā uz mazākumtautību izglītības iestādēm tas pieļauj izņēmumus, kas nu jālabo vai no likuma jādzēš. Zināms, ka piesardzīga pret reformu ir premjera Māra Kučinska pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, taču K. Šadurskis solījis demisionēt, ka viņa plāns negūs valdības atbalstu.
IZM sola, ka arī pēc reformas mazākumtautību skolēniem būs iespēju dzimtajā valodā apgūt savas tautas valodu un literatūru, kā arī ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Mācīs skolotājiem latviešu valodu
IZM atzīst: lai būtu iespējams skolas latviskot, nepieciešams uzlabot arī mazākumtautību skolās strādājošo pedagogu valsts valodas zināšanas. Pēc ministrijas aplēsēm, apmācības būtu nepieciešamas pat 8000 mazākumtautību skolās strādājošiem skolotājiem. Ne visiem gan vajadzīgas tieši valsts valodas stundas, citiem nepieciešamas apmācības, piemēram, par jaunā izglītības satura ieviešanu. Četru gadu laikā šo skolotāju izglītošanā, kā arī nodrošināšanā ar mācību un metodiskajiem materiāliem IZM sola ieguldīt gandrīz 3,3 miljonus eiro no Eiropas struktūrfondu finansējuma. Jau līdz 21. novembrim IZM sola sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt priekšlikumus par papildu atbalsta pasākumiem pedagogu valsts valodas prasmju apguvei, kā arī mācību un metodisko līdzekļu izstrādei un pieejamības nodrošināšanai.
Jau šobrīd gan likums paredz, ka skolotājiem jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, tomēr nu IZM sāk atzīt: ne visi skolās strādājošie pietiekami augstā līmenī zina valsts valodu. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Ineta Juhņēviča nule atklājusi, ka kādā no izglītības iestādēm pat ceturtdaļai pedagogu valsts valodas prasmes ir neatbilstoši zemas. Jāpiebilst, ka jau 2014. gadā Tiesībsarga birojs, pētot bilingvālo izglītību Latvijā, rosināja palielināt uzraudzību par valsts valodas lietojumu, izglītības procesa kvalitāti un skolotāju atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Turklāt skolotājiem līdz šim prasīts C1 valodas prasmes līmenis, kas tomēr nav visaugstākais iespējamais. Tāpēc plānots skolotājus atbalstīt, lai viņu valodas prasmes reāli atbilstu C1 līmenim un lai daļa varētu iegūt vēl augstāko – C2 – līmeni.
Pārmaiņas saista ar jauno izglītības saturu
Kā jau iepriekš ziņots, plāns paredz, ka centralizētie eksāmeni arī mazākumtautību skolu absolventiem jau šajā mācību gadā būs kārtojami tikai latviešu valodā. Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra datiem jau šajā mācību gadā centralizētos eksāmenus latviski kārtoja pat 92 procenti vidusskolu absolventu. Devīto klašu absolventi eksāmenus tikai latviski kārtos no 2019./2020. mācību gada. Līdz ar to arī izglītības saturam būs jābūt tādam, lai skolēni tiktu sagatavoti eksaminēšanai latviešu valodā.
Nepieciešamība latviskot vidusskolas tiek saistīta gan ar vēlmi palielināt latviešu valodas lietojumu sabiedrībā, gan ar plānoto pāreju uz jauno mācību saturu, kas paredz vidusskolās ieviest jaunu mācīšanās sistēmu: 10. klasē tiktu apgūts pamatskolā apgūtais, bet 11. un 12. klasē skolēni apgūs mazāk mācību priekšmetu nekā līdz šim. Toties daļu pēc savas izvēles apgūs padziļināti. “Pilnveidotais mācību saturs un pieeja likumsakarīgi nosaka nepieciešamību pārskatīt arī nosacījumus par mācību valodu vispārējā vidējā izglītībā,” teikts informatīvajā ziņojumā.
Līdz ar to jaunajam, latviskotajam izglītības saturam būtu dabiski jāiekļaujas jaunajā vidējās izglītības standartā, ko solīts nodot sabiedriskajai apspriešanai līdz nākamā gada 1. februārim. Savukārt pamatskolas izglītības standartu nodos izskatīšanai valdībā jau līdz nākamā gada 30. aprīlim.
Trūkst atbilžu
Piektdien notika Mazākumtautību izglītības konsultatīvā padome, kurā tika apspriesti IZM plāni attiecībā uz mācību valodu. Padomē iekļauti dažādu, lielākoties mazākumtautību skolu, un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Piektdienas sēdē gan vēlējās piedalīties padomes sastāvā neiekļauti ļaudis: Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins un nesen pie Izglītības un zinātnes ministrijas notikušās protesta akcijas organizators Degi Karajevs. Taču abi no pasākuma izraidīti. Sēde bija slēgta arī žurnālistiem.
Pēc tās IZM ziņoja: padome konceptuāli atbalstījusi IZM rosināto pārmaiņu plānu. Padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs sarunā ar “Latvijas Avīzi” apstiprināja: “Kā ideju, kā mērķi, uz ko virzīties, mēs to tiešām atbalstījām. Taču, protams, svarīgi ir, kā notiks gatavošanās šīm pārmaiņām. Jautājām, vai salīdzinoši īsā laikā pagūs apmācīt skolotājus, kuriem tieši šobrīd jāgatavojas arī jaunā izglītības satura ieviešanai. Pagaidām ministrijai nebija skaidras atbildes uz mūsu jautājumiem. Tāpēc man ir grūti pateikt, vai pagūsim sagatavoties pārmaiņām. Taču ļoti labi, ka ir sākusies diskusija.”
