Virves vilkšana Skotijā 0
Pāris dienu pirms 18. septembra referenduma, kurā Skotijas iedzīvotājiem jāatbild uz jautājumu, vai Skotijai jābūt neatkarīgai valstij, aptaujas liecina, ka neatkarības atbalstītāju un pretinieku skaits ir gandrīz vienāds.
Referendumā ir tiesīgi piedalīties Skotijas iedzīvotāji, kas vecāki par 16 gadiem, tas ir, aptuveni četri miljoni cilvēku. Referenduma iznākumu izšķirs vienkāršs vairākums. Balsojuma priekšvakarā uzbangojušas emocijas, taču analītiķi atzīmē, ka nav rastas atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Piemēram, kāda nauda varētu tikt lietota neatkarīgā Skotijā un vai skotu politiķiem ir pamats balstīt valsts ekonomiku uz ienākumiem no Ziemeļjūras naftas, kas varētu izsīkt pāris gadu desmitos. Turklāt šķiršanās procesā, laužot vairāk nekā 300 gadu ilgušo savienību ar Angliju, var rasties virkne juridisku sarežģījumu.
Kam nafta, kam parāds
Ja skoti nobalso par neatkarību, tās formāla pasludināšana varētu notikt 2016. gada 24. martā, kā paziņojusi Skotijas valdība. Britānijas un Skotijas valdības vienojušās, ka atzīs referenduma rezultātus, ja arī pretējos viedokļus šķirs tikai viena balss, un iecels sarunvedējus, kas izstrādās šķiršanās detaļas Skotijas un pārējās Apvienotās Karalistes iedzīvotāju “labākajās interesēs”, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Taču vēl nav panākta vienošanās vairākos svarīgos jautājumos, un atlikuši tikai 18 mēneši, lai pārskatītu likumus, starptautiskos līgumus un izstrādātu attiecības ar starptautiskajām organizācijām. Londonas universitātes koledžas konstitucionālo tiesību profesors Roberts Heizels intervijā AP izteicies, ka tas ir “neiespējams grafiks”. Viņaprāt, šķiršanās detaļu izstrādāšana varētu ilgt pat trīs gadus.
Neatkarības aizstāvjiem un pretiniekiem ir ļoti dažādi vērtējumi par Skotijas finansēm, tostarp tās daļu no Britānijas nacionālā parāda un Ziemeļjūras naftas rezervēm. Skotijas valdība uzskata, ka Skotijai pienāktos 90% no Britānijas naftas krājuma, pamatojoties uz naftas ieguves rajonu sadalījumu abu valstu piekrastē. Skotija ir gatava uzņemties atbildību tikai par aptuveni astoņiem procentiem no 1,3 triljonu mārciņu nacionālā parāda, ņemot vērā tās daļu no Apvienotās Karalistes kopējā iedzīvotāju skaita. Britānijas valdība to apstrīd, norādot, ka Skotijai ir lielāki izdevumi uz vienu iedzīvotāju publiskajā sektorā nekā Anglijā, tāpēc Skotijas parāda daļa ir lielāka.
Kas notiks ar mārciņu?
Skotijas Nacionālās partijas vadītājs Alekss Salmonds paziņojis, ka Skotija grib palikt ANO, ES un NATO dalībvalsts, taču ES un NATO amatpersonas paudušas neizpratni un bažas, kā Skotija varētu turpināt lietot britu mārciņu bez Britānijas piekrišanas un kas notiks ar britu atomzemūdeņu bāzi Skotijā pēc neatkarības pasludināšanas. Pēc militāro ekspertu aprēķiniem, kodolzemūdeņu bāzes pārvietošana varētu izmaksāt vairākus miljardus mārciņu un ilgt pat līdz 2028. gadam. Pret Skotijas automātisku dalību Eiropas Savienībā varētu iebilst Spānija, kas ar bažām vēro kataloņu neatkarības kustības pieņemšanos spēkā. Ja Skotija paliek ārpus ES – vai Britānija lemj izstāties – Skotijai var nākties ieviest robežkontroli.
Skotijas valdība gribētu saglabāt mārciņu kā valsts oficiālo valūtu arī pēc neatkarības balsojuma kā ekonomiskās stabilitātes balstu, taču britu amatpersonu un baņķieru ieskatā tas nav tik vienkārši. Anglijas Bankas pārvaldnieks Marks Kārnijs paziņojis, ka “valūtas ūnija ir nesavienojama ar suverenitāti”. Skotijas premjers Salmonds nezaudē cerības pārliecināt Britānijas valdību, ka “saprātīga vienošanās par kopēju valūtu” ir abu pušu interesēs, ziņo raidsabiedrība BBC.
Abām pusēm ir vienprātība, ka karaliene Elizabete II, kurai ir rezidence Balmoralas pilī Skotijā, paliktu Skotijas monarhs arī pēc neatkarības iegūšanas. Skotijai un Anglijai bija viens valdnieks, pirms abas valstis vienojās par politisku ūniju 1707. gadā. Karaliene Elizabete II joprojām saglabā valsts galvas statusu Kanādā, Austrālijā un virknē citu Britu sadraudzības valstu.
