Vīruss spiež meklēt privātmājas. Ko vēlas un var atļauties “vidējais latvietis”? 24
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vīrusa izplatības ietekmē un palielinoties attālinātā darba iespējām arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju gribētu labiekārtot pašlaik apdzīvoto mājokli vai iegādāties sev citu un labāku.
Vīrusam izplatoties, Rīgā sevišķi pieaudzis ģimeņu privātmāju meklētāju skaits galvaspilsētai tuvākajos novados. Šogad pēc “Swedbank” pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja apliecina, ka privātmājā gribētu dzīvot aptuveni puse aptaujāto (48%).
Pētot iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokļus, “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija atzīst, ka sapni par privātmāju pašlaik gan var piepildīt tikai tāds cilvēks, kuram ir pamats zem kājām – pastāvīgs darbs un pietiekami lieli ienākumi.
Pēc viņas aplēsēm, Rīgas apkārtnē, braucienam no galvaspilsētas centra patērējot mazāk par stundu, tirgū labiekārtotu ģimeņu privātmāju piedāvājums ir pietiekami liels.
Pašlaik pircēju visbiežāk meklētā ap 150 kvadrātmetru liela, labiekārtota privātmāja Rīgas apkārtnē maksā ap 160 000 eiro. Bet ģimenes ar vidējiem ienākumiem to nevar atļauties nopirkt.
Savukārt stundas līdz pusotras ilga brauciena attālumā no Rīgas tādas pašas platības labiekārtota privātmāja maksātu krietni lētāk – ap 65 000 eiro, kas ģimenei ar vidēji lieliem ienākumiem jau varētu būt pa kabatai. Diemžēl piedāvājumā tādu ir maz.
No 200 000 eiro un vairāk
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Domuss” privātmāju ciematu attīstības un pārdošanas projektu vadītājs Jānis Ozols publiski paudis, ka Rīgas apkārtnē jaunajos privātmāju ciematos pārdošanas cenas īpaši neatšķiras.
Mājām ar 100 līdz 120 kvadrātmetru dzīvojamo platību cenas svārstās no 185 000 līdz 220 000 eiro. Mājām, kuras “Domuss” grasās būvēt, pēc viņa teiktā, cena vairs nebūšot zemāka par 200 000 eiro.
Izskaidrojums tam esot būvniecības izdevumu kāpums, kuru nav spējis apturēt ne vīruss, ne izplatības ierobežojumi.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne piebilst, ka izdevumu kāpumu veicinās arī kopš šī gada 1. janvāra ieviestās jaunās energoefektivitātes prasības visām jaunbūvēm.
Pieminētajā iedzīvotāju aptaujā iedzīvotāji atzinuši, ka galvenie šķēršļi, kas kavē piepildīt sapni, ir privātmāju augstās cenas (65%), naudas trūkums pirmajai iemaksai bankas kredīta saņemšanai (28%), piemērotu mājokļu trūkums (20%). Bet vīrusa izplatības ietekmi uz mājokļu iegādes plāniem atzinuši vien 17% aptaujāto.
Kā jau agrāk atklājuši nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumos, vīrusa izplatības ietekmē pieaudzis pieprasījums ne tikai pēc privātmājām, bet arī pēc apbūves zemes.
Bet “Swedbank” pārstāve Līva Zorgenfreija lēš, ka 150 kvadrātmetru lielas ģimenes privātmājas būvniecība varētu maksāt pat vēl dārgāk nekā jau gatava, kaut arī tā būtu vēl pārbūvējama un labiekārtojama pēc jaunā īpašnieka vēlmēm.
Kā viņa atzīst, vīrusa ietekmē privātmāju meklētājus visbiežāk vilina nevis labiekārtojums, bet pietiekami lielas telpas darbam attālināti, kā, visticamāk, arī turpmāk strādās iedzīvotāju lielākā daļa.
Sērijveida dzīvokļus pērk visvairāk
Uz jautājumu, ko aizvadītajā gadā rīdzinieki visvairāk nopirkuši, ņemot vērā, ka ģimeņu privātmāja daudziem paliek tikai sapnis, “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atbild, ka tāpat kā citos aizvadītajos gados arī pērn lielākoties nopirkti dzīvokļi padomju varas laikā celtajos sērijveida namos galvaspilsētas mikrorajonos.
Vīrusa ietekmē tirgus rosība pērn bija apsīkusi vien uz īsu brīdi un arī tad atsevišķos tirgus iecirkņos. Pieprasījumam nesamazinoties, arī mājokļu cenas turpināja celties.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne teic, ka aizvadītā gada laikā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieaugusi vien par 0,9%, toties jauno dzīvokļu cenas cēlušās par 8,4%.
Jo lielākas algas, jo lielākas iespējas
Jautāta, vai vīrusa izplatība aizvadītajā gadā nav mazinājusi mājokļu pieejamību, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus un uzņēmējdarbības apsīkumu, Līva Zorgenfreija atbild, ka iedzīvotāju iespējas nopirkt varētu būt pat lielākas, ņemot vērā algu kāpumu.
Mājokļu pieejamību veicinājušas zemās hipotekāro kredītu procentu likmes, kas pašlaik ir, sākot no 1,79%.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu vislielākās iespējas iegādāties nekustamos īpašumus pērn bijušas Daugavpils, Liepājas un Cēsu iedzīvotājiem, tāpēc ka viņu ienākumi pērn esot auguši straujāk nekā citās pilsētās.
Izņēmums ir Valmiera, kur dzīvokļu cenu kāpums pārsniedzis algu palielinājumu.
Savukārt Rīgā šis algu kāpums pērn bijis vismazākais, ņemot vērā pieminēto ierobežojumu izraisīto uzņēmējdarbības apsīkumu nozarēs, kuras galvaspilsētā attīstītas vairāk nekā citur valstī.
Bet arī Rīgā, ņemot vērā vidējās algas apmēru (971 eiro mēnesī), pēc “Swedbank” ekspertes Evijas Kropas aplēsēm, šīs iespējas bija, kaut arī vienlaikus galvaspilsētā dzīvokļu cenas ir ievērojami augstākas nekā citur.
Piemēram, Rīgā iegādājoties 55 kvadrātmetru lielu labiekārtotu dzīvokli un uz 30 gadiem aizņemoties bankas hipotekāro kredītu, mēneša maksājums kopā ar procentiem būtu 227 eiro, ko ģimene, kredīta saistību dzēšanai atvēlot trešdaļu mēneša ienākumu, viņasprāt, varētu atļauties.
