Egils Līcītis: Grigule katapultējas, bet ne jau viņa viena skādē ZZS reitingam 7
Vairākas nedēļas pēc kārtas plašsaziņas līdzekļi atvēlēja pirmās lappuses rūmi un speciālizlaidumus, kuros degpunktā cēla ZZS eiroparlamentārietes Ivetas Grigules radioaktivitāti un toksiskumu. Tas pievērsa apvienības vadoņu uzmanību, kuri, apgramstījušies ap sašļukušā ZZS reitinga malām, rādīja ar pirkstu uz Griguli, ka briseliete pie vainas iepriekš glīto ciparu sašmucēšanā un būtiskā kaitējumā organizācijas veselīgajam tēlam.
Ne uz to pusi skatieties, biedri!
Brisele ir tālu. Masveida kampaņa pret Griguli, protams, eirodeputātei radīja liekā svara negativitātes kritisko masu, kamdēļ viņa arī nolēma katapultēties no Augusta tēva mājām. Tomēr reti kurais vēlētājs lāgā un līdz galam saprata, kādā masonu un reptiloīdu sazvērestībā ar mērķi sagrābt varu visā pasaulē “zemniece” no Latvijas iepinusies.
Brigmaņa partijas balsotāju pamatmasa ir nacionāli noskaņots, par Latviju nomodā esošs vidusmēra latviešu lauku cilvēks. Ikdienā viņa interešu smaguma centrs nesniedzas necik tālāk par pagasta magazīnu un likvidējamo skoliņu, un klubiņā izvietojušos pensionāru iespēju biedrību, kur “dzīvajā” ielūdz koncertēt Žoržu Siksnu, jo rādžiņā nesapratīsi, vai Žoržiks mūžam jauns un smuks. Vai lauciniekam kāda daļa gar Griguli? Tik vien, ka laipnā, mātišķā deputāte atbrauca uz tālo stūri, Berlaimonta nama kundzei nelikās par prastu tikties ar ļaudīm. Bet par ko krietnie patrioti tūliņ saspicēja ausis? Kolīdz TV dzirdēja Zaļās partijas Silenieku, ka varētu brāļoties ar Ušakova branžu. Tas bija kā nikotīnu pievilcies pretīgs dūms nesmēķētājam, jo lauku vēlētājs grib elpot tīru, nepiesārņotu gaisu, nevis to, ko izpūš velnszinko sapīpējies zaļais. Okei, Zaļā ir Latvijas visdumjākā partija. Bez līdzdalības ZZS konstrukcijā zaļie 5% barjeru vēlēšanās pārvarētu vien tad, ja balsstiesības piešķirtu mājdzīvniekiem, zoodārza iemītniekiem, staļļu, kūtiņu ķēvēm, kumeļiem, mū un bē. Tomēr Silenieks nav no krūmiem izlīdis nosmulējies Vieča. Viņš ir LZP līdzpriekšsēdētājs un omulīgi ieritinājies Augusta partneris. Kurš turklāt regulāri skaita pantiņu par sadarbību ar “Saskaņu”, itin kā pelnītu maizi, kalpodams “Rossotrudņičestvo”. Nav brīnums, ka cilvēki kļūst tramīgi kā mežazvēri pēc Silenieka proklamācijām un gāžas reitingi.
Vai Silenieks ir izslēgts vai pa galvu, pa kaklu meties prom, kad nodedzinājis ZZS šķūnīti ar visu sienu? Viņš esot nopelts. Kopš Latvijā politiskās ģimenēs dekriminalizēta vieglu miesas bojājumu, zilumu, traumu, kas nav lūzumi, nodarīšana, cerams, sasists zili melns, lai kādu laiku “Panorāmā” “Saskaņas” draudziņš nerēgotos.
Silenieks nav vienīgais herētiķis. Prorublisks noskaņojums, nopūtas par satrūkušām saitēm ar Maskavu jaužas vēl dažā merkantilā ZZS latviešu cilvēkā. Plus pret NATO iejūdzies Lembergs. Un sanācis, ka reizē ar novēlušos apvienības reitingu negaidīti ļoti zemas atzīmes saņēma Kučinska vadītā trinitārā (trīsvienības) valdība. Vai tās sastāvā ir ministre Grigule? Vai tā darbojas autopilotā? Nē, premjera partijai gan velti cerēt uz reitinga aptaukošanos, bet cilvēkiem ir acis pierē. Ja ZZS reitings kļuvis čābisks, nokritis uz 10%, viņi redz, ka atlikušo vieninieku veido Kučinska nosvērtība, Brigmaņa diplomātija, pa daļai pagastveču, provinces pilsētu galvu turēšanās ar tautu, bet arī nulles partijā, ka mudž! Un nulles sēž arī ministru krēslos! Tikai Čakšas kundzei ir smuka, pelēka kleite ar vāverīti un zvaigzni.
Tāds, lūk, ir ZZS saslimšanas gadījums. Ar vīrusu Silenieku, ne eko, ne bio Zaļo partiju un ministriem, kas reitingu uz augšu, uz leju satiksmē nav nesējraķetes.
