Trešdaļa nevar atļauties zāles 0
“Jo vairāk aknās ieaugušu saistaudu un tālāk attīstījies aknu iekaisums, jo steidzamāk jāuzsāk pacienta ārstēšana,” norāda Agita Jēruma.
Ārstēšanas mērķis ir iznīcināt vīrusus, novērst iekaisuma, aknu cirozes un to mazspējas veidošanos. Tas, cik tā būs veiksmīga, atkarīgs no vīrusa genotipa (pavisam tam ir seši genotipi) un kopējā vīrusu daudzuma organismā. Diemžēl visgrūtāk ārstēšanai padodas tieši pirmā genotipa vīruss, ar kuru C hepatīta slimnieki Latvijā inficēti visbiežāk (ap 70%). Pacientiem, kas inficējušies ar 2. un 3. genotipa vīrusu, pretvīrusu medikamenti jālieto 24 nedēļas, bet pret 1. un 4. genotipa vīrusiem jācīnās 48 nedēļas.
Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur zāles C hepatīta ārstēšanai tiek kompensētas 75% apmērā, nevis pilnībā (izņemot bērnus un trūcīgās personas, kam nodrošināta 100% kompensācija). Ik mēnesi ārstēšanās prasa līdz pat 300 eiro lielu pacienta līdzmaksājumu, tādēļ gandrīz trešā daļa C hepatīta pacientu no tās atsakās. Valsts neapmaksā arī blakņu korekcijai nepieciešamās zāles, tāpēc ārstēšanās nereti tiek pārtraukta tieši blakusparādību dēļ. Tomēr, pat neraugoties uz terapiju, nevar prognozēt, vai tā būs palīdzējusi atbrīvoties no slimības. Tas izdodas aptuveni pusei pacientu.
RAKUS Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane stāsta, ka jaunākie medikamenti, kuri ievērojami saīsina ārstēšanās laiku un palielina izārstēšanās iespējas (līdz pat 90%), nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.
Mediķi vēlas panākt, lai valsts tos apmaksātu vismaz C hepatīta pacientiem ar aknu cirozi. Taču tie būtu ļoti nepieciešami pacientiem ar transplantētu nieri, sirds mazspēju vai citām smagām kaitēm, kuru dēļ viņi nevar lietot jau esošos medikamentus. Taču jaunās zāles ir dārgas. Lai gan tās jālieto tikai 12 nedēļas, pacientam pat ar 75% kompensāciju šāds kurss izmaksātu ap 50 000 eiro.
