Vīruss nošķir mīļotos. Aleksejs Rumjancevs Limbažos, sieva – Astrahaņā 0
Latvijas smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs koronavīrusa dēļ uz nezināmu laiku nošķirts no sievas Jūlijas Kaļinovskas, kura ir kādreizējā akadēmiskā airētāja, olimpisko spēļu dalībniece no Krievijas.
Rumjancevs marta sākumā devās uz treniņnometni Portugālē, bet Jūlija palika Astrahaņā, Krievijā. Mēneša beigās Aleksejs ar repatriācijas reisu ieradās Latvijā un divas nedēļas kopā ar izlases biedru Kasparu Tīklenieku pavadīja karantīnā Limbažos. Tā kā robežas ir ciet, Rumjancevu no sievas uz nezināmu laiku šķir vairāk nekā divi tūkstoši kilometru.
No 1. maija iespējams iegādāties aviobiļetes, bet neoficiāli pateikts, ka tur (ārkārtējo situāciju) pagarinās vismaz uz mēnesi,” “LA” stāstīja Aleksejs Rumjancevs.
Viņi kā sportisti pieraduši, ka treniņu dēļ ilgāku laiku nevar būt kopā, taču tradicionāli ir apziņa, ka gatavojies un startē sacensībās, šoreiz psiholoģiski grūtāk, jo ir tukšums gan profesionālajā sfērā, gan privātajā dzīvē. Jūlija Kaļinovska piedalījās 2004. un 2008. gada olimpiskajās spēlēs, nu jau karjeru beigusi un Astrahaņā ir sporta kluba direktore.
34 gadus vecais Rumjancevs, kurš pirms četriem gadiem Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs bija piektais, bet gadu vēlāk izcīnīja pasaules čempionāta bronzu, ir apņēmības pilns turpināt karjeru un cer kvalificēties uz nākamo vasaru pārceltajai Tokijas olimpiādei.
“Latvijas Olimpiskā vienība pateica, ka saglabās atbalstu līdz nākamajam gadam, tā ka trenēšos tālāk, tikai jāpamaina plāns – ja nav sacensību, tad ir cits darbs jādara. Motivācija ir, gribu startēt Tokijā. Jāiztur līdz galam, neredzu problēmu gadu kārtīgi patrenēties.”
Visticamākais, ka šogad smaiļotājiem nenotiks nevienas starptautiskas sacensības. Septembrī Ungārijā plānots pasaules čempionāts neolimpiskajās distancēs, kas tiek organizēts pirmo reizi un bija domāts kā mierinājuma starts tiem, kas nekvalificējas četrgades lielajam forumam. Tā prestižs gan būs mazs.
Aleksejs Rumjancevs karantīnas laikā pārliecinājās, ka likumsargi kontrolē no ārzemēm atgriezušos cilvēkus: “Mūsu klubam tieši blakus bāzei ir māja, kurā kopā ar Kasparu dzīvojām divas nedēļas. Bija trenažieris, hanteles, tā ka varējām arī patrenēties. Četras reizes policija brauca pārbaudīt. Mūs uzmanīja arī vietējie iedzīvotāji, jo vienreiz izgāju no mājas teritorijā pastrādāt, pagrābt lapas, jo tas jau ir gandrīz mežā, neviena cilvēka tuvumā nav. Bet uzreiz bija zvans policijai, kas ieradās apskatīties.”