Covid-19 izraisītais elektrisko skrejriteņu bums ir sācies. Vai tas būs vienīgais? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut arī liela daļa Eiropas valstu atceļ ārkārtas stāvokli un striktos vīrusa dēļ izsludinātos ierobežojumus, ne visi ir gatavi tikpat ātri iekāpt kuģī, no kura viņus ar švunku izmeta marta vidū.
Lai turpinātu sevi pasargāt, cilvēki sabiedriskā transporta vietā izvēlas būt par kājāmgājējiem, vēl citu izvēle kritusi par labu velosipēdiem un dažādiem elektriskiem pārvietošanās veidiem, no kuriem populārākie ir elektriskie skrejriteņi.
Itālijā prognozē, ka šogad varētu pārdot par 400 000 vairāk velosipēdu un elektrisko skrejriteņu nekā pērn. To aicina darīt arī valdība, piedāvājot subsidēt velosipēda vai elektriskā skrejriteņa iegādi.
Valdība piedāvā segt līdz 500 eiro no transportlīdzekļa izmaksām tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pilsētās ar vismaz 50 000 iedzīvotāju. Dažādu veidu subsīdijas vai vaučerus piedāvā arī Portugālē, Lielbritānijā, Francijā.
Līdz pat 60% pārdošanas pieaugums
Latvijā šī būs jau otrā sezona, kurā darbosies dažādas elektrisko skrejriteņu nomas platformas. To skaits rāda, ka pieprasījums ir gana augsts.
Telekomunikāciju uzņēmums “Bite” nesen ziņoja, ka elektrisko skrejriteņu pārdošanas apjomi šā gada pirmajos četros mēnešos auguši par 30%, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn.
Turklāt 20% no šogad pārdotajiem elektriskajiem skrejriteņiem bijuši ar lielāku jaudu un akumulatora ietilpību – ievērojami vairāk pirkti tādi elektriskie skrejriteņi, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt līdz pat 65 kilometriem, kas ir divreiz vairāk, nekā spēj tie, ko cilvēki pirka un nomāja pērn.
Arī interneta veikals “220.lv” ziņo, ka, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, šogad pārdots par 45% vairāk elektrisko skrejriteņu.
“Pie mums ir mainīgi laika apstākļi, kas nozīmē, ka visu gadu pārvietošanās ar elektriskajiem skrejriteņiem ir apgrūtinoša. Tomēr dati liecina par pozitīvu tendenci meklēt alternatīvus pārvietošanās veidus.
Mūsu novērojumi liecina, ka videi draudzīgi transportlīdzekļi turpinās savu triumfa gājienu un kļūs arvien populārāki, īpaši lielajās pilsētās.
Mums tas nozīmē pastāvīgu darbu pie sortimenta paplašināšanas. Nemitīgi strādājam, lai pilnveidotu elektrisko skrejriteņu piedāvājumu, taču attīstām arī mūsdienīgas alternatīvas – nākamais solis ir paplašināt elektrisko velosipēdu sortimentu.
Pasaules tendences rāda, ka nākotnē to pieprasījums pieaugs, turklāt jāuzsver, ka pārvietošanās ar tiem ir drošāka un tie var nobraukt divas trīs reizes lielāku attālumu nekā elektriskie skrejriteņi,” uzsvēra “220.lv” mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga Bubko.
Vēl labākus rezultātus uzrāda “Latvenergo” interneta veikals “Elektrumveikals.lv”. Šogad elektrisko skrejriteņu pārdošanas apjomi pieauguši par 60%. “Elektrum” produktu attīstības daļas vadītājs Edgars Strods skaidroja, ka 97% pircēju tos iegādājas ar bezprocentu nomaksu.
Turklāt “Elektrum” piedāvā arī bezmaksas piegādi visā Latvijā, apdrošināšanu pret zādzību un bojājumiem vienam gadam. Populārākie modeļi ir tie, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt 30 un 45 kilometrus un spēj vest pasažieri līdz 100 kilogramiem. Tomēr gandrīz 10% pircēju izvēlas elektriskos skrejriteņus, kas spēj pavest 120 kg.
Cik šogad Rīgā ir elektrisko skrejriteņu nomas platformu? Piedāvājums ir gana plašs – igauņu ”Bolt”, latviešu “Fiqsy”, “Atom” un “Jungo”, kā arī lietuviešu “Scoot911”.
Drīz pievienosies arī mūsu pašu “Kong” – lietotne jau darbojas, bet neviens elektroskrejritenis vēl pieejams nav. Uzņēmumā skaidro, ka pēc pāris nedēļām skrejriteņi būs pieejami.
Tāpat ir uzņēmumi, kas iznomā elektriskos skrejriteņus uz ilgāku laiku. Tādi ir, piemēram, “Life Garage” un “Skūteru serviss”. Tāpat pieminēšanas vērts ir “Skok Sharing”, kas piedāvā elektrisko motorolleru nomu. Arī “Kong” sola motorollerus piedāvāt uz nomu – pagaidām tie vēl ceļo uz Latviju.
Vai paspēs pieņemt jaunos grozījumus?
Pērn visai asas diskusijas sabiedrībā raisīja satiksmes regulējums elektriskajiem skrejriteņiem, daudziem to saucot par nepilnīgu un papildu riskus radošu.
Mēnešiem ilgi Satiksmes ministrija izstrādāja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ko nu apstiprinājis arī Ministru kabinets.
Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. Satiksmes ministrijā norādīja, ka nav iespējams precīzi pateikt, kad Saeima varētu pieņemt attiecīgos likuma grozījumus, taču plānots, ka tas varētu notikt līdz Saeimas vasaras pārtraukumam.
Bet pastāv iespēja, ka grozījumi stātos spēkā arī vēlāk, kas nozīmē vēl vienu vasaras sezonu bez īpaša regulējuma elektriskajiem skrejriteņiem.
Līdz šim uz elektriskajiem skrejriteņiem tika attiecinātas jau esošās prasības, kas noteiktas Ceļu satiksmes noteikumos, tomēr ar jaunajām prasībām precizēs regulējumu tieši šiem transportlīdzekļiem, kuri iepriekš regulējumā nebija atsevišķi definēti.
Kārlis Ķezberis sacīja, ka arī ”Bolt” iesaistījies Satiksmes ministrijas rīkotajās apspriedēs. “Jāsaka, ka šis regulējums kopumā ir salīdzinoši labs. Papildus tam varētu būt nepieciešams pašvaldībām izveidot specifiskākus noteikumus katrai pilsētai, piemēram, ieviešot zonas, kur būtu nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu u.tml.
Un, protams, būtu nepieciešams būtiski uzlabot infrastruktūru, lai tā būtu piemērota tādiem mikromobilitātes pārvietošanās veidiem kā elektriskie skrejriteņi un velosipēdi.”
Jauno grozījumu svarīgākie punkti
* Elektriskais skrejritenis būs definēts kā ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam. Aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
* Ar elektrisko skrejriteni ceļu satiksmē drīkstēs piedalīties no 14 gadu vecuma, bet tikai tad, ja personai ir velosipēda vai jebkuras citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Šāda norma būs spēkā visiem vecuma grupā no 14 līdz 17 gadiem. Pilngadīgām personām vadīšanas tiesības nebūs nepieciešamas.
* Elektrisko skrejriteni nedrīkstēs vadīt, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.
* Elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību.
* Gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, velojoslu un velosipēdu ceļu varēs izmantot arī elektrisko skrejriteņu vadītāji. Varēs braukt arī pa pasažieru sabiedriskā transporta joslu, ja būs uzstādīta papildzīme, kas apzīmē velosipēdu. Dzīvojamajās zonās elektroskrejriteņu vadītājiem būs atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.
* Elektroskrejriteņu vadītājiem būs jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu iespējami tuvāk tā labajai malai. Ja to nav, elektroskrejriteņu vadītājiem būs atļauts:
• braukt pa brauktuves daļu, kas apzīmēta ar 956. ceļa apzīmējumu un paredzēta gan velosipēdu un elektroskrejriteņu, gan pārējo transportlīdzekļu braukšanai;
• braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;
• braukt pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu;
• braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk tās labajai malai vietās, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h un kur nav intensīva satiksme.
* Elektroskrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga, ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Par elektroskrejriteņu reģistrāciju atbildīga Ceļu satiksmes drošības direkcija.
* Elektroskrejriteņus varēs novietot stāvēšanai divās rindās paralēli brauktuves malai, tos atļauts novietot uz ietves, ja tas netraucē gājējiem.
* Elektroskrejritenim būs jābūt tehniskā kārtībā un jābūt aprīkotam ar bremzēm.
* Elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē būs jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja iespējams, vadītājam būs jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
* Aizliegts braukt, neturot elektroskrejriteņa stūri vai turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa, aizliegts vest pasažieri un pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus.
