Vīruss Kremļa ambīcijas neietekmē 0
Kamēr Eiropas valstu valdības lauza galvu, kā apturēt koronavīrusa izplatīšanos, Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina kārtot formalitātes, lai iegūtu tiesības turpināt valdīt Krievijā, kā uzskata, līdz 2036. gadam. Otrdienas vakarā viņš parakstījis rīkojumu par Viskrievijas nobalsošanas sarīkošanu jautājumā par Krievijas konstitūcijas grozījumiem. Balsojums paredzēts 22. aprīlī.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo konstitūciju 2024. gadā, kad beigsies jau ceturtais pilnvaru termiņš, kuru Putins aizvadījis valsts galvas krēslā, viņam vairs nebūtu tiesību vēlreiz kandidēt uz šo amatu.
Taču Kremļa iecerētās pamatlikuma izmaiņas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna. Par to, ka Putinam gaidāmajās prezidenta vēlēšanās tiks sarūpēta uzvara, neviens nešaubās.
22. aprīļa iedzīvotāju balsojums ir tikai formalitāte, pēc tam kad valsts vadība un parlaments visu jau izlēmuši.
Dalībniekiem būs jāatbild tikai uz vienu jautājumu: “Vai jūs piekrītat izmaiņām Krievijas Federācijas konstitūcijā?” Kremļa režīma pretinieki no sākta gala norāda, ka iecerētā “Viskrievijas tautas balsošana” ir bezjēdzīgs farss – likuma formulējums neparedz kādu lomu balsojuma aritmētiskajiem rādītājiem. Nav svarīgs ne balsojuma iznākums, ne tas, cik procentu iedzīvotāju ieradīsies. Pilnīgi pietiek, ja tāds vispār notiek un vismaz daļa balsotāju atbalsta Putinu. Pat daudz pieredzējuši Krievijas demokrātiskie spēki ir šokā no cinisma un bezkaunības, kā šis konstitūcijas labojumu process tika nokārtots.
Vispirms 15. janvārī Putins ierunājās, ka konstitūcijā principā nepieciešami labojumi; uzmanības novēršanai sākās diskusijas par otršķirīgiem jaunievedumiem, līdz 10. martā viena no Valsts domes deputātēm, partijas “Vienotā Krievija” pārstāve, bijusī kosmonaute Valentīna Tereškova nāca klajā ar galveno – ierosināja konstitūcijā labojumus, kas ļauj atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu pat tad, ja kandidāts jau vairākus termiņus bijis šajā amatā.
Gan pats Putins, gan “Vienotā Krievija”, gan Valsts dome tos tajā pašā dienā zibenīgi atbalstīja, un pēc 48 stundām labojumi bija pieņemti, kaut likums paredzēja, ka par tiem jāspriež vismaz gadu. 14. martā grozījumus parakstīja Putins, bet 16. martā to likumību apstiprināja Krievijas Konstitucionālā tiesa.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs pirmdien žurnālistiem pauda, ka pārcelt 22. aprīļa balsojuma datumu “nav objektīvas nepieciešamības”.
Tomēr vēlāk gan Putins, gan Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova pieļāva, ka balsojumu var pārcelt, “ja situācija to prasīs”. Netiek izslēgts, ka autoritāra režīma turpināšanai vajadzīgo formalitāti var nokārtot, arī izvairoties to lielas ļaužu pulcēšanās – piemēram, organizējot to no dzīvesvietām. Krievijas prezidents apgalvojis, ka vēlēšanas taču rīkojot pat tādās valstīs, kur situācija ar “Covid-19” ir daudz ļaunāka, gan neminot, tieši par kurām valstīm ir runa.
Oficiālais ar vīrusu saslimušo skaits Krievijā trešdien bija 114, tostarp 56 Maskavā, tomēr aizvien biežāk atskan balsis, ka varasiestādes iedzīvotājiem nestāsta visu. Krievijā pazīstamais politologs, bijušais Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta katedras vadītājs Valerijs Solovejs radiostacijas “Eho Moskvi” ēterā otrdien paziņoja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Krievijas varasiestādes apzināti slēpj gan saslimšanas apmērus, gan mirušo skaitu.
“Kopš janvāra vidus visā Krievijas Federācijā ir apstiprināti vismaz 1600 nāves gadījumi no koronarvīrusa,” apgalvoja politologs. Jautāts, no kurienes tāda informācija, Solovejs norādīja, ka “par laimi, ne visi ierēdņi ir pazaudējuši sirdsapziņu”. Viņš uzsvēra, ka runā tikai par apstiprinātiem gadījumiem, kamēr par tādiem, kam nav laboratoriska apstiprinājuma, vispār neesot runas. Pēc Soloveja domām, šobrīd Krievijā tiek melots tieši tāpat, kā PSRS laikos to darīja pēc Černobiļas AES katastrofas.
Mērķis ir nodemonstrēt, ka iepretim pārējai pasaulei Krievija, pateicoties “lieliskam valsts un medicīniskajam menedžmentam”, ir teju brīva no vīrusa.
“Covid-19” gadījumā apslēpt patieso ainu neesot grūti, jo mirušie, kā visās vīrusa skartajās zemēs, arī Krievijā pārsvarā ir gados veci ļaudis. Viņi nomirst ārpus slimnīcām un kā nāves iemeslu tiem uzrāda pneimoniju vai kādu no slimībām, ar kuru tie sirguši pirms tam.
Tajā pašā laikā Krievijas amatpersonas kategoriski noraida iespēju, ka varētu tikt atcelta 9. maija Uzvaras dienas karaspēka parāde – tā notikšot pat tad, ja skatītājiem nāksies parādi vērot attālināti. Tikmēr Krievijas mediji ziņo par iepirkšanās drudža izplatīšanos – pieprasījums pēc konserviem, griķiem un putraimiem Maskavā pēdējās dienās audzis par 200%, tualetes papīra – par 40%. Lai arī tiek apgalvots, ka preču veikalos netrūkst un netrūks, Krievijas Lauksaimniecības ministrija uzdevusi reģioniem sarūpēt pārtikas pamatproduktu krājumu diviem mēnešiem. Tāpat skolas no 23. marta tiek slēgtas uz trīs nedēļu brīvdienām.
