“Vīruss ir kā adata siena kaudzē!” Olga Valciņa stāsta, kā rodas viltus pozitīvi un negatīvi Covid-19 testa rezultāti 36
Atbildot uz jautājumu, kā notiek Covid-19 testēšana no brīža, kad cilvēks nodod analīzes, kanāla RĪgaTV 24 raidījumā “Uz līnijas” Valsts zinātniskā institūta “Bior” direktora vietniece Olga Valciņa sacīja, ka patlaban Covid-19 testēšanā ir vairākas analīzes.
Pirmais ir molekulārais tests jeb PCR. To veic, paņemot paraugu no deguna dobumiem un no rīkles.
Vēl ir antigēnu tests. Ar šo testu tiek ķerts mazs vīrusa gabals, viena maza specifiska olbaltumviela. Ar šo pieeju var ļoti ātri noteikt – ir vai nav Covid-19.
Un tad ir antivielu tests, ar ko var mērīt, vai ir bijusi saslimšana ar Covid-19. Šo testu izmanto, lai saprastu – ir vai nav izveidojusies imunitāte.
Valciņa arī atzīmēja, ka patlaban par kvalitatīvāko tiek uzskatīts molekulārais tests, ņemot paraugu no deguna dobuma un rīkles.
Nākamais ļoti svarīgais rādītājs ir metožu jutīgums un specifiskums. Specifiskums nozīmē, ka metodei nav viltus pozitīvo rezultātu. Savukārt jutīgums nozīmē, ka metodei nav viltus negatīvu rezultātu.
Nepareizi paņemot paraugu (par seklu), par ātru paņemot paraugu, tests uzrādīs negatīvu rezultātu, bet tas vēl nav viltus negatīvs.
Bet negatīvs ir tad, ja ar citu metodi pareizi paņemot, cilvēks būtu pozitīvs un viņam ir simptomi, bet dažādu iemeslu dēļ tests neuzrāda. Piemēram, paraugs no deguna un rīkles ir pozitīvs, siekalās varētu būt negatīvs. Šī negativitāte, pēc Valciņas teiktā, klīniski slimiem cilvēkiem siekalās ir ar ļoti labu jutību.
Bet veselam cilvēkam jutība krīt līdz pat 60-70%. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš ir pa īstam pozitīvs, ir negatīvs.
Skaidrojot, kā tiek noteikts vīruss, Valciņa atzina, ka “vīruss ir adata siena kaudzē.” Tāpēc, lai noteiktu vīrusu, laboratorijā ar speciālu iekārtu vispirms tiek pavairota vīrusa daļiņa. Un jo vairāk ir jāpavairo, jo sākotnēji bijis mazāk vīrusa, bet nevis cilvēkā, bet tieši paņemtajā paraugā.
Laboratorija atbild par savu paraugu, ko tā ir testējusi, uzsver Valciņa.
“Tātad paņemam vīrusa gabaliņu (..) un liek mašīnā pavairot, kopēt jeb ciklēt. (..) Un pie ļoti labiem rezultātiem cilvēks parasti ir izteikti pozitīvs. Var gadīties, ka cilvēks ir vāji pozitīvs, viņš ir piemēram tik tikko saslimis, vai arī viņš ir saslimšanas beigu fāzē, tad pie augstiem cikliem viņš tiek uzskatīts par vāji pozitīvu,” stāstīja Valciņa.
Ar šo molekulāro metodi nevar identificēt, ka cilvēks ir ieelpojis, piemēram, putekļus, kur varēja būt vīrusa daļiņas, kuras vairs nav aktīvas.
