Pēteris Strautiņš: Vīruss inficējis pasaules ekonomiku 2
“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš
Kāda būs koronavīrusa “Covid-19” ietekme uz pasaules ekonomiku? Pavisam vienkārša atbilde būtu “neviens nezina”, un ar to stāstu varētu beigt.
Taču šādās situācijās auditorija alkst noteiktības un atrod cilvēkus, kas ir ar mieru sniegt tās ilūziju. Vēl pavisam nesen varēja redzēt ar svarīgiem tituliem apveltītus ļaudis nopietnām sejām stāstot, ka ietekme uz Ķīnas izaugsmi šogad būs ap procentpunktu, bet uz pasaules izaugsmi – procentu desmitdaļas. Šobrīd šie vērtējumi izskatās nenopietni.
Ietekme būs liela
Ietekme būs liela, tā izpaudīsies trīs veidos. Pirmkārt, Ķīnas pieprasījuma izmaiņas. Ķīna ir pasaules lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes jeb salīdzinot preču un pakalpojumu kopējo apjomu, un otrajā vietā – pēc valūtu tirgus kursiem jeb salīdzinot dažādu valstu saražoto produktu kopējo cenu.
Šobrīd liela daļa Ķīnas ekonomikas ir “sasaldēta”.
58% Ķīnas primārās enerģijas vajadzību nodrošina ogles, to patēriņš ķīniešu jaunā gada brīvdienās parasti samazinās par 30–40%, pēc tam ātri atjaunojoties iepriekšējā līmenī.
Šogad tas joprojām ir brīvdienu režīmā. Gaisa transports sarucis par 2/3. Biļešu pārdošana uz izklaides pasākumiem samazinājusies pat par 95%.
Nav šaubu, ka ekonomiskās aktivitātes līmenis februāra vidū bija vairākus desmitus procentu zem normas. Pakalpojumu nozaru noskaņojuma aptauju (PMI) indeksi februārī nokritās zem 30 punktiem, parasti tie svārstās dažus punktus ap 50 punktu atzīmi, jau iziešana ārpus 40–60 punktu zonas ir ekstrēms notikums.
Par krītošo pārdošanu Ķīnā ziņo daudzi citu valstu uzņēmumi,
jūtami samazinājies pat vidējais kuģu ātrums okeānos.
Jāpiebilst, ka Ķīnas pieprasījums veido ap 40% no kopējā izejvielu pārrobežu tirdzniecības apjoma pasaulē.
Neaizvietojamā Ķīna
Otrkārt, Ķīnas piedāvājuma ietekme ir neaizvietojama. Šī valsts ir lielākais pasaules elektronikas, farmācijas, kā arī citu nozaru piegādātājs. Dažkārt alternatīvu tai vienkārši nav vai alternatīvo piegādātāju jauda nav pietiekama.
Šo nozaru uzņēmumi Latvijā jau sāk satraukties par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.
Treškārt, vīrusa tiešā ietekme pārējā pasaulē ir tikko sākusies, bet veļas kā lavīna. Jau ziņo par atceltiem ārvalstu tūristu braucieniem uz Latviju, lai gan raksta tapšanas brīdī mūsu valstī vēl nav neviena apstiprināta inficēšanās gadījuma.
Citkārt ierasti pārpilnā Venēcija ir tukša.
Mainoties pircēju prioritātēm, var mazināties pieprasījums arī pēc ilgtermiņa lietošanas precēm.
Eirozonai šī ir bīstama krīze, jo trīs finansiāli vājākās valstis – Grieķija, Itālija un Portugāle – ir izteikti atkarīgas no tūrisma.
Karantīnas aptvertajā Itālijas apgabalā ir rūpnīca, kuras ražoto komponentu nepieejamība draud apturēt valsts autorūpniecību.
Ko mums sagaidīt?
Tie būtu epidēmijas ietekmes būtiskākie virzieni, bet ko mums galu galā sagaidīt un kā viss attīstīsies? Pat tad, ja droši un precīzi varētu zināt, kā attīstīsies epidēmija, arī tad varētu tikai aptuveni nojaust ekonomisko ietekmi.
Atbilde ir atkarīga no sarežģīta bioloģisku un sociālu faktoru savijuma, nezināmie ir abās pusēs. Piemēram – vai vīrusu var pārnēsāt cilvēki bez slimības pazīmēm? Tāpat – kā dažādas sabiedrības reaģēs uz riskiem? Vai eiropiešiem un amerikāņiem pietiks disciplinētības?
Vairākas reizes esmu dzirdējis aicinājumu “necelt paniku”. Paniku tiešām nevajag. Taču šajā situācijā
pārmērīgs optimisms var būt daudz bīstamāks par pārmērīgu piesardzību.
Dabas radītais baiļu instinkts mūsdienu apstākļos nereti strādā pret mūsu interesēm, bet ne šajā gadījumā. Jo straujāk mainīsim paradumus epidēmijas sākumposmā, jo mazāka būs tās ietekme uz mūsu dzīvi kopumā.
