Covid-19 pandēmija arī reliģisko dzīvi pasaulē nostādījusi jaunas realitātes priekšā 0
Covid-19 pandēmija arī reliģisko dzīvi pasaulē nostādījusi jaunas realitātes priekšā – slēgti dievnami un svētvietas, sanitāro normu diktētas rituālu maiņas, teologu skaidrojumi – vai izmaiņas ir Dievam tīkamas, un īpaši musulmaņu zemēs aktuālais jautājums, vai laicīgā vara drīkst noteikt kārtību lūgšanu vietās.
Saūda Arābijas varasiestāžu lēmums maksimāli ierobežot svētceļnieku plūsmu uz musulmaņiem svētajām Meku un Medīnu, aizliegums tur lūgties, ir bezprecedenta lēmums, kādu islāma pasaule līdz šim nebija pieredzējusi. Abas musulmaņu svētvietas gadā parasti apmeklēja ap septiņi miljoni islāmticīgo.
Tomēr Saūda Arābija ar 511 saslimšanas gadījumiem nedēļas beigās šobrīd ir visvairāk koronavīrusa skartā Persijas līča reģiona valsts, un tieši Mekā reģistrē visvairāk jaunu saslimšanas gadījumu. Pārāk bieži islāmticīgie ar bīstamo vīrusu inficējušies svētceļojuma laikā un, atgriezušies mītnes zemēs, ienes slimību arī tur. Turcijā, Ēģiptē un vēl daudzās musulmaņu valstīs mošeju durvis kopš pagājušās nedēļas masu lūgšanām ir slēgtas. Ielaiž vien atsevišķus dievlūdzējus.
Islāma pasaulē debatē par ticīgo uzvedību epidēmijas apstākļos un vai pieļaujama mošeju slēgšana.
Radikālu soļu piekritēji norāda uz Korāna rindām, kurās pravietis Muhameds pamāca, ka sērgas laikā neviens nedrīkst doties prom no sērgas skartās vietas vai apgabala, tāpat kā neviens no sērgas neskartas vietas nedrīkst apciemot viņu. Pie kā noved pretējais, liecina Irānas piemērs. Tās varasiestādes februārī kavējās slēgt musulmaņu šiītu svēto pilsētu Komu, turklāt ajatollas atsacījās ievērot pašizolēšanos. Komā inficējās tūkstošiem svētceļnieku. Rezultātā martā koronavīruss nekontrolēti pārņēma visu valsts teritoriju. Līdz svētdienai Irānā ar Covid-19 bija saslimuši 21 638 cilvēki, bet 1685 jau miruši.
Itālijā, kur koronavīrusa nāves pļauja ir pasaulē lielākā, baznīcas slēgtas līdz aprīļa sākumam. Vatikāns vēl 15. martā informēja, ka Romas pāvests Francisks 12. aprīlī nevadīs publiskus Lieldienu pasākumus, ko Romā parasti apmeklē tūkstošiem katoļticīgo. Pāvesta publiskās audiences ir atceltas, svētdienas lūgšanas notiek tikai tiešsaistē. Līdz pagājušās nedēļas beigām Itālijā dzīvību bija zaudējuši vismaz 50 katoļu garīdznieki, pārsvarā Bergamo bīskapijai piederīgie.
Turklāt daļa no viņiem inficējās, iesvaidot mirstošos, pieņemot pēdējās grēksūdzes pārpildītajās slimnīcās. Tā kā piederīgie pie Covid-19 pārņemtā, mirstošā slimnieka netiek pielaisti, Itālijas slimnīcās katoļu mācītājs bieži ir vienīgais, kurš ar viedtālruņa palīdzību gādā, lai tuvinieki kaut attālināti būtu kopā ar aizejošo viņa pēdējos mirkļos. Kā varonis tiek cildināts 84 gadus vecais Bergamo Jāņa XXIII hospitāļa mācītājs Akvilino Apasiti. Viņš itāliešu medijiem no slimnīcas sniedz emocionālas telefonintervijas. Jautāts, vai tad pats nemaz neizjūt bailes, Apasiti paskaidrojis: “Man ir 84 gadi. Par ko gan man būtu jāuztraucas?”
Eiropā un Amerikā šajās dienās ir vispārpieņemti, ka katoļu un luterāņu draudžu vadības aicina baznīcēnus palikt mājās.
Vācu prese atzīmē, ka aizvadītais 22. marts līdzšinējā Vācijas vēsturē ir unikāls – ne katoļu, ne luterāņu, ne pareizticīgo baznīcās valstī nenotika neviens dievkalpojums, kaut parasti svētdienas dievkalpojumus Vācijā apmeklē ap trīs miljoni kristiešu. Dievkalpojumi tiek noturēti tiešsaistē vai vietējos radio un televīzijas kanālos.
Atsevišķas draudzes un bīskapijas Rietumeiropā veido pašas savas tiešsaistes platformas, kurās iespējams ne vien noklausīties dievkalpojumus, bet arī uzdot jautājumus, nosūtīt lūgšanas, paust savas domas. Kāzas, kristības, bēru dievkalpojumi kļūst par privātām ceremonijām mazā, tikai tuvāko ļaužu pulciņā. Tradīcijai pasniegt Svēto vakarēdienu no viena biķera atkrīt par labu vienreizlietojamām glāzītēm, vai iztiek tikai ar maizi.
Izraēlā sinagogās epidēmijas dēļ vienlaicīgi atļauts uzturēties ne vairāk par desmit cilvēkiem. Pareizticīgo baznīcas gadījumā uzvedību nosaka piederība Konstantinopoles vai Maskavas patriarhātam. Bulgārijā ticīgos aicina nedoties uz baznīcām un lūgties mājās. Tas pats vērojams Grieķijā – tur policija Kitēras salā uz neilgu laiku aizturēja metropolītu Kitēras Serafimu, jo tas, par spīti aizliegumam, aicināja uz dievkalpojumu.
Tikmēr Krievijas galvaspilsētā Maskavas patriarhāta pareizticīgo dievkalpojumi notiek gandrīz kā ierasts. Dažas korekcijas tomēr ir.
Piemēram, pie dievgalda tiek izmantoti vienreizlietojamie trauki un gumijas cimdi. Ticīgos aicina ievērot distanci, neļauj skūpstīt priestera roku, baznīcas ikonas un krustus. Pēdējie drošības pēc regulāri jādezinficē. Krievijā populārais Piemaskavas Sergijevposadas klostera garīdznieks un teologs Pavels Veļikanovs šajā sakarā nācis klajā ar skaidrojumu, ka medicīnisko sejas masku nēsāšana baznīcā un atturēšanās no ikonas skūpstīšanas ir pilnībā pieļaujama, jo Dievam rūpot vienīgi, lai cilvēki nāktu uz baznīcu.
Kritiķi gan uzskata, ka Krievijas pareizticīgo vadības stūrgalvīgā ļaužu pulcēšana dievnamos izskaidrojama ar vēlmi saglabāt savu tēlu un ietekmi. Tāpat daudzi kā kuriozu uztver ziņu, ka Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils apstiprinājis baznīcslāvu valodā sagatavotus īpašus lūgšanu tekstus saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos. Šī lūgšana kopš svētdienas lasāma visās Krievijas pareizticīgo baznīcās. Vārda “koronavīruss” tajā nav.
