Vīruss iedvesmo veselīgiem eksperimentiem virtuvē! Ko latvieši ēd pandēmijā? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas izraisītie ierobežojumi veicinājuši svaigu produktu iegādi un maltīšu pagatavošanu mājas apstākļos.
Vairāk pērk svaigus un saldētus
Gatavošana mājās ikdienā ir jaunā realitāte daudzās Latvijas ģimenēs. 56% iedzīvotāju norādījuši, ka gatavo mājās biežāk nekā laikā pirms Covid-19 pandēmijas, un tikai katrs piektais plāno atgriezties pie agrākajiem paradumiem, liecina 2020. gadā veiktais “NielsenIQ” pētījums.
Pieaugusi arī veselīgu maltīšu nozīme ikdienā. Covid-19 laika tendences rāda, ka cilvēki iepērkas retāk, bet pirkuma grozi ir lielāki, kā arī daudz biežāk gatavo mājās. To apliecina svaigās gaļas un zivju pārdošanas pieaugums, kā arī pieprasījuma pieaugums tādās kategorijās kā dažādu veidu eļļas, garšvielas,graudaugi, dārzeņi un piena produkti, stāsta “Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.
Audzis pieprasījums arī pēc dažādiem produktiem eksotiskāku recepšu gatavošanai, un tas nozīmē, ka cilvēki gatavo ne tikai klasiskus un ierastus ēdienus, bet eksperimentē ar dažādu pasaules virtuvju idejām – piemēram, Āzijas ēdienu receptēm un citām. To, ka pircēji aizvien vairāk gatavo maltītes mājas, apliecina arī fakts, ka pirmajā dienā pēc nepārtikas preču iegādes ierobežojumu atcelšanas “Rimi Latvia” novērojis palielinātu pieprasījumu pēc dažādiem virtuves un gatavošanas piederumiem, piemēram, pannām.
“Rimi Latvia” dati arī rāda, ka tieši pagājušā gada otrajā un ceturtajā ceturksnī bija vērojams lielākais pieprasījums pēc saldētiem produktiem, kas saistāms ar Covid-19 izplatības pieaugumu. Novērots, ka aizvien vairāk pircēju rūpējas par veselīgu ikdienu un gandrīz par 10% ir pieaudzis pieprasījums pēc produktiem, kas ir iekļauti”Rimi Labākai dzīvei”programmā. Tāpat pieaug pieprasījums pēc liesākas gaļas – līderis šajā segmentā ir vistas gaļa, kas veido vairāk nekā 50% no visa gaļas pieprasījuma.
Cieņā vietējie produkti
Novērojumi rāda, ka pircēju izvēle par labu vietējiem produktiem ar katru gadu pieaug. Piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijas izcelsmes dārzeņiem un augļiem bija novērojams pieaugums par gandrīz 12% pārdotajās vienībās, bet pieprasījums pēc vietējiem āboliem – teju par 25%. Kā liecina pētījums, puse pircēju norāda, ka dod priekšroku pašmāju ražotāju produkcijai, un katrs trešais pārliecinās, vai viņa iegādātie produkti ir draudzīgi videi. Mājās gatavota maltīte ir svarīgāka nekā agrāk, sevišķi brokastis, ko mājās gatavo trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, un vakariņas, ko ārpus mājas ēd vien 4%.
Vīruss ir ietekmējis ikkatra iedzīvotāja ikdienu, tostarp iepirkšanās un maltīšu gatavošanas paradumus. Tendences liecina – cilvēki uz veikalu dodas retāk, bet pērk vairāk. Turklāt Covid-19 ietekmē daudzi iedzīvotāji sākuši biežāk iegādāties vietējos pašmāju ražotāju labumus, kur vērojams pieaugums par 12%. “Kā liecina mūsu datos balstīta analīze, arvien vairāk maltīšu tiek gatavotas mājās, primāri, lai samazinātu savus tēriņus, otrkārt, to mudina darīt liegtā iespēja baudīt maltīti ārpus mājas,” stāsta “Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule. Piemēram, svaigās gaļas pieprasījums “Maxima” veikalos 2020. gadā audzis par 17%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un līderos izvirzījusies vistas gaļa, kam seko cūkgaļa un liellops.
Ņemot vērā mainīgās tirgus tendences, uzņēmums paplašinājis augstākās kvalitātes steiku piedāvājumu, un to apgrozījums audzis par 35%. Šogad janvārī audzis arī dārzeņu un augļu patēriņš – attiecīgi par 30% un 10%. Kopumā visvairāk pirkto produktu saraksts palicis gandrīz nemainīgs – aptuveni 40% no tā ir augļi un dārzeņi, tāpat gaļa, piena produkti, olas, maize. Tiesa, kopumā esot krities pieprasījums pēc konditorejas izstrādājumiem, pusfabrikātiem un ātrajām uzkodām.
Arī biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova secinājusi, ka pērn sasniegts jauns rekords. Katrs Latvijas iedzīvotājs ir apēdis vidēji 21,5 kilogramus siera un biezpiena, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. “Tā kā pērn par 7% pieaudzis saražotā siera un biezpiena daudzums, bet par 3% ir samazinājies importēto produktu daudzums, secinām, ka uzturā esam vairāk lietojuši savu uzņēmumu sieru un biezpienu, un tas ir apsveicams fakts,” norādīja Davidanova.
Vairāk mājās pagatavojamo produktu
“Citro” novērojumi liecina – pircēji arvien biežāk izvēlas produktus, kas ir ērti un viegli pagatavojami mājās. Pandēmijas laikā pieprasījums audzis pēc bakalejas produktiem, augļiem un dārzeņiem, konserviem un gatavajām zupām, kā arī pēc dažādām saldētās pārtikas precēm. “Šogad esam novērojuši, ka iedzīvotāji ir sākuši ēst veselīgāk un savos pirkuma grozos arvien biežāk iekļauj augļus un dārzeņus,” stāsta SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers. Novērots, ka iedzīvotāji uz veikalu dodas ar konkrētu mērķi, nereti vadoties arī pēc saraksta.
Pircēju pieplūdums redzams arī “Forevers” veikalos, un uzņēmuma vadība secina – cilvēki daudz vairāk sākuši gatavot mājās. Pieaugusi gan maltās gaļas masas realizācija, gan pieprasījums pēc citiem pusfabrikātiem. Redzams, ka pircēji vairāk izvēlas produktus lielākos iepakojumos, lai šajā pandēmijas laikā retāk apmeklētu veikalus. Visticamāk, šī tendence varētu turpināties arī šī gada pirmajā pusē, prognozē uzņēmumā.
Vāra zupas
To, ka iedzīvotāji vairāk pievēršas gatavajām maltītēm un to pagatavošanai, sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāj arī vairāki gatavo produktu ražotāji. “Orkla Latvija” piedāvā divu veidu gatavās maltītes – stikla burkās un plastmasas trauciņos, ko var paņemt līdzi, dodoties dabā. Salīdzinot 2020. gada datus ar 2019. gadu, redzams, ka pieprasījums pēc gatavajām maltītēm audzis pilnīgi visā sortimentā katrā produktu vienībā. Piemēram, soļankai stikla burciņā pieprasījums palielinājies vairāk nekā trīs reizes, bet tomātu “Minestrone” zupai – gandrīz divas reizes, pastāstīja “Orkla Latvija” pārstāve Lineta Mikša.
SIA “Kronis” vadītājs Aivars Svarenieks gan stāsta, ka gatavās produkcijas, to skaitā zupu un citu produktu, pieaugums mazumtirdzniecībā ir neliels – ap 5 līdz 8%, kas neatsver lielo samazinājumu “HoReCa” sektorā, kur kritums ir ap 70%.
Attīstoties pandēmijai un tās radītajiem ierobežojumiem, daži ražotāji pircējiem sākuši piedāvāt jau gatavas maltītes. Piemēram, pagājušā gada nogalē “Tukuma piens” sāka piedāvāt gan soļanku, gan pankūkas un pupiņas. “Gatavās maltītes “Baltais” tirgū parādījās pagājušā gada oktobrī. Mūsu gatavo maltīšu filozofija ir: kā mājās gatavots – dabiskas, saprotamas sastāvdaļas un tikpat garšīgi kā mājās,” piebilst uzņēmuma pārstāvji.
