Pastāv risks, ka krīze izkropļos vienoto tirgu un pastiprinās atšķirības starp eirozonas dalībvalstīm 0
“Dziļa un nevienmērīga recesija, nenoteiktība saistībā ar atveseļošanos,” tā savā pavasara ekonomikas prognozē 2020. gadu raksturo Eiropas Komisija (EK).
Tomēr ekonomikas krituma procentpunkti ir pavisam konkrēti – eirozonai par -6,7%, Latvijai par -7%. Cik ticami tie ir gaidāmajā nenoteiktībā?
Piecu pavāru “zupa”
Gatis Eglītis, Saeimas deputāts (JKP), iepriekšējās krīzes laikā bija viens no tiem Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta ekspertiem, kuri sastādīja prognozes.
Kā tās top?
“Garas ekseļa tabulas, ar skaitļu sagatavēm no “Eurostat” ar daudz dažādiem rādītājiem. Jāspēj novērtēt, kā viens vai otrs faktors, teiksim, eksports, darba algas, vietējais patēriņš, attīstīsies īstermiņā.
To salikt kopā un novērtēt ir radošs darbs. Jo prognoze katram no rādītājiem balstās uz pieņēmumiem. Tāpat kā vārīt zupu no daudzām sastāvdaļām, garšvielām – nekad nevar zināt, kas kuro reizi iznāks,” atklāj Eglītis.
“Pavāri” Latvijai esot kādi pieci.
Cik ticami ir šādi dati, ja zinām, ka Starptautiskais valūtas fonds aprīlī mūsu valstij prognozēja 8,6%, bet SEB banka nupat nākusi ar paredzējumu Latvijai par 8% kritumu?
Visām institūcijām prognozes top līdzīgi, norāda Eglītis, bet skaitļi atšķirsies, tāpat kā atšķiras cilvēki un pieņēmumi.
Līdz šim, kad riski (migrācija, breksits, ASV un Ķīnas tirdzniecības karš u. c.) bija izmērāmi, EK veiktā IKP prognoze pavasarī attiecīgajam gadam – tātad pusgadu iepriekš – reti kad sakrita ar reālo IKP.
Parasti par veselu procentpunktu. Vai nu vairāk vai mazāk. Piemēram, 2018. gadā tika prognozēts 3,3% pieaugums, bet bija 4,3%. Pirms gada tika prognozēta 3,1% izaugsme, bet bija tikai 2,2%.
Koronavīrusa pandēmija ir nopietni ietekmējusi patērētāju tēriņus, rūpniecisko ražošanu, ieguldījumus, tirdzniecību, kapitāla plūsmas un piegādes ķēdes, secina EK.
Un atzīst, ka nezina, cik ilgi tas var turpināties.
Covid-19 trieciens ES ekonomikai tiek novērtēts kā “vēsturiska recesija”. Cik dziļu bedri Latvijai radīs pāris mēnešu sabremzēšanās un cik ilgu laiku prasīs izrāpšanās ārā no tās?
Veseli, ja kaimiņš vesels
Dalībvalsts ekonomikas atlabšana būs atkarīga ne tikai no pandēmijas attīstības konkrētajā valstī, bet arī no valsts ekonomikas struktūras un tās spēju reaģēt ar stabilizējošiem politikas pasākumiem, norāda EK savā vērtējumā.
Tā kā ES valstu ekonomikas ir savstarpēji atkarīgas, atveseļošanās vienā ietekmēs atveseļošanos citā.
Trīs ceturtdaļas preču Latvija eksportē uz ES valstīm (pērn 72%), visvairāk uz Baltijas jūras reģiona valstīm – tāpēc visvairāk esam ieinteresēti, lai pieprasījums un pirktspēja pēc iespējas ātrāk atjaunojas Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā.
Tomēr EK nesagaida, ka līdz 2021. gada beigām ES ekonomika būs pilnībā segusi šā gada zaudējumus.
“Ieguldījumi joprojām būs pieticīgi, un darba tirgus nebūs pilnībā atguvies. /../ Lai gan saīsināta darbalaika režīmam, algu subsīdijām un atbalstam uzņēmumiem vajadzētu palīdzēt ierobežot darba vietu zaudēšanu, koronavīrusa pandēmijai būs liela ietekme uz darba tirgu.
Prognozē, ka bezdarba līmenis eirozonā celsies no 7,5% 2019. gadā līdz 9,5% 2020. gadā, pirms tas atkal kritīsies līdz 8,5% 2021. gadā.”
Paredzams, ka patēriņa cenas šogad ievērojami samazināsies –inflācija eirozonā šobrīd tiek prognozēta 0,2% apmērā 2020. gadā un 1,1 % apmērā 2021. gadā.
EK paredz, ka Latvijas ekonomiku galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums. Savukārt piesardzīgā vīrusa ierobežošana Latvijā nozīmējot, ka mājsaimniecību patēriņš Latvijā būs noturīgāks nekā citās valstīs.
EK prognozē, ka šī gada ekonomikas kritumam sekos samērā strauja atgūšanās nākamgad – Latvijā ekonomikas pieaugums tiek prognozēts 6,4% apmērā, kamēr ES kopumā – 6,1%.
Veseļosimies ēdot, ne taupot
Tā kā ES līmenī vēl nav izstrādāta un pieņemta kopīga atveseļošanas stratēģija, pastāv risks, ka krīze izkropļos vienoto tirgu un pastiprinās atšķirības starp eirozonas dalībvalstīm.
Atlabšanas ātrums atkarīgs no to pasākumu kopuma, ko spēs sev īstenot un EK atveseļošanas fonda sev izkarot dalībvalstis.
Šobrīd dalībvalstis sacenšas valsts atbalsta piešķiršanā tautsaimniecībā un darbaspēkam dīkstāvē, jo apzinās, ka tās būs starta pozīcijas pēc krīzes.
No 1,8 triljoniem eiro (atcerēsimies, ka viss ES budžets septiņiem gadiem ir viens triljons), ko valsts atbalstam līdz šim iztērējušas visas dalībvalstis, 58% savējo atbalstam iztērējusi Vācija…
