Pieaug īrnieku skaits, kuri, zaudējuši darbu, spiesti atstāt dzīvokļus 14
Sakarā ar koronavīrusa izplatīšanos Rīgā arvien vairāk pieaug to īrnieku skaits, kuri, zaudējuši darbu, spiesti atstāt īrētos dzīvokļus un mēģināt atrast sev pajumti citur. Dzīvokļu īpašnieki ir grūtas izvēles priekšā – maksāt dzīvokļu uzturēšanas izdevumus pašiem vai samazināt īres maksu.
Vecie īrnieki aiziet, jaunu nav
Īres dzīvokļu pieprasījumam strauji samazinoties, tikpat strauji pieaug to piedāvājums. Taču jaunu īrnieku pieplūduma pašlaik nav, un, pēc lietpratēju atzinuma, tuvākajā laikā tas nebūs sagaidāms. Uzņēmuma “Rent In Riga” valdes loceklis Jānis Lipša spriež, ka potenciālo īrēt gribētāju skaits pašlaik samazinājies par aptuveni 50 līdz 60%.
Jānis atzīst, ka aizvadītajās divās nedēļās, kopš Latvijā izsludināts ārkārtējs stāvoklis, visbiežāk dzīvokļu īres līgumi izbeigti ar tiem īrniekiem, kuri strādāja tajās nozarēs, kuras koronavīrusa izplatības ietekmē cieta pirmās un visvairāk. Tāpat izjukuši daudzi jau iesāktie darījumi ar dzīvokļiem, kurus Rīgā vēlējās īrēt, piemēram, aviācijas piloti un ārvalstu studenti.
Pēc viņa novērotā, pašlaik daļa dzīvokļu izīrētāju piekrīt uz noteiktu laiku samazināt līdz šim pieprasīto īres maksu, lai dzīvokļi nepaliktu pavisam tukši un lai viņiem nebūtu jācieš zaudējumi. Tāpat daļa īpašnieku sākuši piedāvāt dzīvokļus par mazāku īres maksu nekā līdz šim.
Viņaprāt, īres tirgū valda liela neziņa, tāpēc kaut ko prognozēt pašlaik būtu tas pats, kas zīlēt kafijas biezumos. Neviens nevarot pateikt, cik liels būs ekonomikas kritums pasaulē un Latvijā un kāds būs pieprasījuma un nekustamo īpašumu cenu samazinājums.
Ārzemnieku aizbraukšana nosit cenu
Uzņēmuma “Ober Haus Real Estate Latvia” mārketinga speciāliste Evita Zemberga-Zakalovska skaidro, ka īres dzīvokļu pieprasījuma samazinājumam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, krasi sarucis pieprasījums pēc dzīvokļiem, kurus uz dažiem mēnešiem vai vēl īsāku laiku īrēja iebraucēji – gan ārzemnieki, gan pašmāju ļaudis, kuri Rīgā bija atraduši darbu. Kopš robežu slēgšanas šis tirgus esot palicis bez jauniem īrniekiem, un, viņasprāt, uz kādu laiku par jaunu īrnieku pieplūdumu izīrētājiem būs jāaizmirst. Viņu vietā izīrētāji būs spiesti meklēt īrniekus ilgtermiņā, ja vien būs tādi, kas spēs maksāt.
Otrkārt, pieprasījums sarucis tāpēc, ka aizvadītajās divās nedēļās Rīgu pametusi liela daļa ārzemju studentu, kuri, beidzoties klātienes studijām, atgriezušies savās mājās, lai turpinātu mācības attālināti. Tāpat mājās atgriežas ārzemju darbinieki, kuriem beidzies darba līgums.
Treškārt, pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem samazinājis uzņēmumos, piemēram, aviācijas nozarē, no darba atbrīvoto darbinieku skaits.
Īrnieki lūdz samazināt īres maksu
Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska teic, ka stāvoklis īres tirgū ir neapskaužams, tas vienādi nospiež gan īrniekus, gan izīrētājus. Arī viņa atzīst, ka pašlaik pieaug to īrnieku skaits, kuri lūguši dzīvokļu īpašniekus samazināt līgumos noteikto īres maksu vai uz noteiktu laiku atlikt maksājumus.
Jautāta, kā rīkojas īpašnieki, Rita Bednarska atbild, ka dažādi. Godprātīgi īpašnieki atsaucas īrnieku lūgumiem un nevienu no dzīvokļiem ārā nedzenot. Sevišķi tad, ja īrnieki bijuši kārtīgi un laikā maksājuši par īri.
Arī pēc Rīgas Namīpašnieku biedrības datiem, diemžēl arvien vairāk ir to īrnieku, kuri spiesti atstāt īrētos dzīvokļus, tāpēc ka zaudējuši darbu un pastāvīgus ienākumus. Sevišķi tas skar tos īrniekus, kuri strādājuši nozarēs, kuras nesaņem Valsts ieņēmumu dienesta atbalstu. Savukārt izīrētāji tik un tā spiesti maksāt par apkuri, kuru apkures laikā atslēgt nav iespējams, tāpat par citiem komunālajiem pakalpojumiem.
Uz jautājumu, kā pašlaik izīrētāji rīkojas ar īrnieku iemaksāto drošības naudu vienas mēneša maksas apmērā, namīpašnieku pārstāve atbild, ka pēc līguma noteikumiem izīrētājiem to būtu tiesības paturēt. Bet, viņasprāt, šajos apstākļos no izīrētāju puses būtu godīgi to atmaksāt īrniekiem. Rita Bednarska aicina izīrētājus neiedzīvoties uz īrnieku rēķina un atdot šo drošības naudu īrniekiem vai viņu vietā samaksāt komunālo pakalpojumu parādus, ja tādi radušies.
Kā nezaudēt īrniekus
Jautāta, ko šajos apstākļos iesākt izīrētājiem, lai nezaudētu kārtīgus īrniekus, kuri pašlaik, nespēdami maksāt par īri, plāno pārcelties uz citu dzīvesvietu, “Ober Haus Real Estate Latvia” pārstāve Evita Zemberga-Zakalovska iesaka piedāvāt īres maksas samazinājumu uz diviem līdz trim mēnešiem – 20 līdz 50% apmērā no līgumā noteiktās īres maksas.
Arī nekustamo īpašumu tirdzniecības un starpniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” īres nodaļas aģents Mārtiņš Miezītis domā, ka šajos apstākļos pats vienkāršākais atrisinājums būtu samazināt īres maksu. Īres maksas samazināšanu varētu prasīt tie īrnieki, kuriem izīrētāju līdz šim prasītā īres maksa bijusi pietiekami augsta, tāpat tie īrnieki, kuri spiesti doties bezalgas atvaļinājumā vai pavisam zaudējuši darbu.
Cik ātri būtu iespējams vienoties, tas visvairāk atkarīgs no tā, kādas līdz šim bijušas izīrētāju un īrnieku savstarpējās attiecības. Viņaprāt, šajos apstākļos būtu jānāk pretim arī pašvaldību komunālo pakalpojumu sniedzējiem, nevis tikai dzīvokļu privātīpašniekiem.
