Kurš vainīgs, ka ārpus Rīgas Covid-19 pacientiem nav gatavi un vīruss apdraud mazo slimnīcu pastāvēšanu? 2
Straujākā tempā notikšot slimnīcu līmeņu pārskatīšana, jo mazās slimnīcas neesot gatavas Covid-19 izaicinājumiem, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē 29. aprīlī sacīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Esot pārbaudītas visas otrā un trešā līmeņa slimnīcas, un tās neesot gatavas Covid-19 pacientu uzņemšanai un ārstēšanai, un
lielākā problēma esot tieši personāls,
kam trūkstot informācijas, zināšanu un izpratnes, pašvaldības informēja Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Indra Dreika.
Kā pozitīvs piemērs pretnostatītas Vidzemes, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas reģionālās slimnīcas, kā arī Jelgavas pilsētas slimnīca, kuras vairāk vai mazāk esot sagatavojušās. I. Dreika arī slavē Jūrmalas slimnīcu, kurai izstrādāts Covid-19 pacientu loģistikas, izvietošanas un ārstēšanas plāns.
Šie valsts atbildīgo institūciju paziņojumi izraisījuši neizpratni medicīnas darbiniekos.
“Jau februārī mums tika pateikts, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcām nebūs jāuzņem Covid-19 pacienti. Viņiem tiekot sagatavotas Rīgas slimnīcas un vēl atsevišķas slimnīcas reģionos, kur ir infekciju nodaļas, bet pārējās slimnīcas būs kā atbalsta slimnīcas, uz kurām vedīs slimniekus, kuriem nav Covid-19.
Nacionālā veselības dienesta slimnīcām nosūtītajā hospitalizācijas plānā, ko saņēmām tūdaļ pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, nav ne vārda par to, ka Covid-19 slimnieki būs jāuzņem arī mazajām slimnīcām. Un tad pēkšņi aprīlī mums paziņoja, ka jābūt gataviem šo slimnieku ārstēšanai.”
“Rīgā bija gatavotas plaušu mākslīgās ventilēšanas iekārtas, universitātes slimnīcās apmācīts personāls, piešķirts papildu finansējums…
Mēs saņēmām tikai informāciju par to, kā Rīga gatavojas Covid-19 slimnieku ārstēšanai,”
skaidroja trešā līmeņa slimnīcas vadītājs, kurš nevēlējās, lai publiskojam viņa uzvārdu. Arī citu nelielo slimnīcu vadītāji lūdza nerakstīt viņu uzvārdus, jo nevēloties, ka viņiem par kritikas paušanu pazeminot slimnīcas līmeni un samazinot valsts finansējumu.
Vadlīnijas tikai 17. aprīlī
Tikai 17. aprīlī, kad Veselības inspekcijas vadītāja jau bija paziņojusi, ka nelielās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pacientu uzņemšanai, slimnīcas saņēma apstiprinātās vadlīnijas Covid-19 pacientu uzņemšanai un gultu pārprofilēšanai.
Vadlīnijās norādīts, ka katrs jauns pacients tagad tiekot uzskatīts par potenciāli Covid-19 inficēto. Tātad visām slimnīcām ir jābūt gatavām šos cilvēkus uzņemt. Otrā un trešā līmeņa slimnīcās koronavīrusa pacienti ir jāuzņem izolācijas telpā ar atsevišķu tualeti. Slimnīcu, uz kuru diennaktī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atved 17 slimniekus, kā tas, piemēram, bijis Ogres rajona slimnīcā, nav iespējams tik ātri pārprofilēt, lai visi atrastos atsevišķā izolatorā, kā to nosaka vadlīnijas.
Rekomendācijās norādīts arī tas, ka pacientu uzņemšanas plūsma jāorganizē caur atsevišķām uzņemšanas telpām vai šim nolūkam izveidotu pārprofilētu nodaļu. Veselības inspekcija aizrādījusi, ka nelielajās slimnīcās trūkstot aizsarglīdzekļu, līķu maisu, kā arī ir neatbilstošs telpu aprīkojums Covid-19 pacientu uzņemšanai un ārstēšanai. “Otrā un trešā līmeņa slimnīcas ir atkarīgas no Veselības ministrijas izstrādātajiem aizsarglīdzekļu sadales principiem. Galvenais ir ar tiem nodrošināt universitātes slimnīcas, kā arī reģionālās slimnīcas,” sacīja viens no trešā līmeņa slimnīcas vadītājiem.
Taču, neraugoties uz visu, atsevišķām slimnīcām izdevies sagatavoties Covid-19 slimnieku uzņemšanai arī bez vadlīnijām. Piemēram, Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš pastāstīja, ka slimnīcai jau iepriekš bija izstrādāts attīstības plāns vairākiem gadiem un tā sagadījies, ka šogad pašvaldība piešķīrusi finansējumu, lai varētu paplašināt telpas slimnieku ārstēšanai. Vajadzējis tikai mazu grūdienu, lai sagatavotos Covid-19 slimnieku uzņemšanai.
Ministre informējusi jau janvārī
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Pašvaldību savienība aicina veselības nozari uz konstruktīvu sadarbību, novērtējot pašvaldību otrā un trešā līmeņa slimnīcu potenciālu, kā arī medicīnas personāla kompetenci palīdzības sniegšanā ar Covid-19 saslimušajiem cilvēkiem.
“Uzticēšanās pašvaldību slimnīcu personālam un viņu zināšanām ir nozīmīgs faktors sociālā miera nodrošināšanā,” norāda LSB vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Abas organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Veselības ministrijai, kurā aicina atbilstoši novērtēt pašvaldību slimnīcu darbu un ieguldījumu ārkārtējās situācijas laikā.
Veselības ministre Ilze Viņķele ar sava padomnieka Edgara Skvarika starpniecību atbildēja: “Kopš janvāra Veselības ministrija un tās padotības iestādes regulāri, pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju, ir sniegušas informāciju ārstniecības iestādēm par nepieciešamo rīcību saistībā ar Covid-19. Kopš janvāra ārstniecības iestādes ir saņēmušas vadlīnijas par resursu plānošanu, individuālās aizsardzības līdzekļu iegādi un lietošanu, pacientu aprūpi aizdomu gadījumā par saslimšanu.
Kopš janvāra vairākkārtīgi ir mainīts algoritms pacientu aprūpei, par ko ārstniecības iestādes ir informētas. Katrai ārstniecības iestādei ir rīcības plāns darbam ārkārtas situācijā, līdz ar to vadlīnijas ir uzskatāmas par ieteikumiem, kas var palīdzēt darba organizācijā, nevis obligātu standartu. Vienlaikus jāuzsver, ka VI sagatavotā informācija uzskatāma kā rekomendācija – kāda būtu vēlamā rīcība un aprīkojums, nodrošinot atbilstošu ārstēšanu pacientiem, kuriem ir Covid-19.”
Taču lokālo slimnīcu vadītāji nepiekrīt. “Pirmo informāciju no ministrijas mēs saņēmām martā, nevis janvārī.
Ja tas būtu noticis janvārī, tad slimnīcām nebūtu aptrūkušies individuālie aizsardzības līdzekļi un Nacionālā veselības dienesta direktoram Labsvīram nebūtu tik lielā stresā, kā viņš to ir sacījis, jāveic aizsarglīdzekļu iepirkums,” teic viens no lokālo slimnīcu vadītājiem.
Lokālās slimnīcas
* 2. līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca.
* 3. līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.
Viedoklis: Covid-19 nevar izmantot līmeņošanai
Anda Čakša, Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre: “Slimnīcu līmeņošana ir nepieciešama, bet jāņem vērā pašreizējā situācija, ar kuru šai līmeņošanai nevajadzētu būt saistītai. Nosacījumus, kurus uzliek saistībā ar Covid-19, nevar attiecināt arī uz slimnīcu līmeņošanu, jo tādas prasības nekur iepriekš nav bijušas.
To, ka kādai slimnīcai nav pietiekami aizsarglīdzekļu, saistīt ar slimnīcu līmeņa noteikšanu nav īsti korekti. Starp citu, prasība par obligātu infektologu nav noteikta pat reģionālajās slimnīcās, nemaz nerunājot par lokālajām.
Tad jau arī reģionālās slimnīcas neatbilst Covid-19 pacientu uzņemšanai. Vadlīnijas ir nepieciešamas laikus, nevis tad, kad pagājis mēnesis, kopš valstī izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc tam teikt, ka kāds kaut ko nesaprot, nav korekti.”
