Jautājums, ko drīkst uzdot ikviens 0
Pēteris Apse, kurš par zobārstu strādājis Kanādā, bet tagad praktizē Rīgas zobārstniecībā “Adenta”, stāsta, ka dažkārt ārvalstu klienti, pirmo reizi ienākot viņa darbavietā, lūdz parādīt, kāda sterilizācijas metode ārstniecības iestādē tiek izmantota. “Tas ir normāli, ka par to interesējas. Tādu jautājumu drīkst uzdot ikviens pacients. Tāpat ārstam ir tiesības pavaicāt klientam, vai viņam nav C hepatīts vai cita infekcijas slimība, bet pacientam ir tiesības nestāstīt. Ņemot vērā ētiku, kā arī juridiskos noteikumus, mēs nedrīkstam šādu pacientu ārstēt citādi kā jebkuru citu savu klientu. Piemēram, vilkt dubultos cimdus vai likt doties uz atsevišķu kabinetu,” skaidro P. Apse.
Ārsts uzsver, ka ne visas zobārstniecības spēj izpildīt valstī izstrādātos standartus, kuri principā esot pareizi, bet to īstenošana ir dārga. “Inficēšanās risks ir jāsamazina, bet tas maksā naudu. Taču es negribu, lai sabiedrība tiktu biedēta, ka zobārstu kabinetos var inficēties ar hepatītu. Lielākā daļa zobārstu ir savu uzdevumu augstumos un strādā pietiekami atbildīgi. Taču jāatzīst, ka zobārstu pakalpojumi, ja tiek ievēroti visi standarti, diemžēl daudziem cilvēkiem nav pa kabatai,” secina zobārsts un uzsver, ka par instrumentu tīrību atbild ārsts un galvenais jautājums ir nevis par sterilizācijas iekārtu veidiem, bet gan to, kā ārsts šo atbildību īsteno.
Būtiski pārkāpumi
Kaut gan pēc gada visās zobārstniecības klīnikās ir jābūt tvaika autoklāviem, neviens nevar iezīmēt reālo ainu, cik klīnikās tie ir iegādāti jau tagad un cik vietās instrumentu tīrībai izmanto vecāko metodi – karsto gaisu.
To vajadzētu zināt Zāļu valsts aģentūrai, kas reģistrē medicīnas ierīces, bet medicīnas ierīču nodaļas vadītāja Daiga Lagzdiņa skaidro, ka MK noteikumi neliek ārstniecības iestādēm iesniegt aģentūrai tik specifisku informāciju, lai aģentūra varētu izsekot, kāda veida sterilizācijas iekārtas zobārstniecības ir iegādājušās. Kopējā aina ir neskaidra arī Zobārstniecības asociācijas vadītājam. Taču Veselības ministrijā patlaban top medicīnisko ierīču noteikumu projekts, kur tiek precizētas un papildinātas prasības ierīcēm.
Zobārsti aizstāv savu cunfti un par pacientu iespējamu inficēšanos zobārstniecības kabinetā runā ļoti piesardzīgi. Tomēr nevar apgalvot, ka uztraukumam nav pamata, jo Veselības inspekcija 2016. gadā zobārstniecības kabinetos ir konstatējusi būtiskus pārkāpumus. Visbiežāk atklājusies sterilizēto un nesterilo medicīnisko ierīču saskare, kas nav pieļaujama, netiek nodrošināta sterilizācijas iekārtas efektivitātes pārbaude katru dienu, kā arī prasībām atbilstoša medicīnisko ierīču dezinfekcija un sterilizācija. Biežāko pārkāpumu vidū fiksēts arī tas, ka nav nepieciešamā aprīkojuma neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, tiekot izmantoti medikamenti un materiāli ar beigušos derīguma termiņu un atklātas arī vēl citas būtiskas nepilnības.
Pārkāpumi – 83% gadījumu
Veselības inspekcija 2016. gadā zobārstniecības kabinetos un iestādēs veikusi 337 pārbaudes (plānveida, citu iemeslu, priekšlikumu izpildes, iesniegumu izskatīšanu), no kurām pārkāpumi ir konstatēti 249 pārbaudēs jeb 83%.
No plānveida kontrolēm (tās notiek reizi piecos gados) neatbilstības ir konstatētas 208 kontrolēs jeb 96%.
Par konstatētajiem pārkāpumiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemti lēmumi par naudas soda piemērošanu.
Veselības inspekcija neizņem instrumentus no zobārstniecības kabineta un nepārbauda tos ar savām ierīcēm.
Zobārstniecības kabineti, kuru darbību apturējusi Veselības inspekcija:
SIA “Smaidīsim” Tallinas ielā 45 – 33 Rīgā;
SIA “Dr. A. Kalniņa privātprakse” Čaka ielā 55 – 227 Rīgā;
Ineses Jēkabsones ārsta prakse zobārstniecībā Krasta ielā 15, Taurenē, Vecpiebalgas novadā.
