Vīrusi zobārsta kabinetā. Vairāku prakšu darbība pat apturēta 0
Pagājušajā gadā Veselības inspekcija ir pieņēmusi deviņus lēmumus par deviņu zobārstniecības kabinetu darbības apturēšanu, jo konstatēja dažādu tiesību aktu prasību neizpildi, tajā skaitā arī higiēnas režīma pārkāpumus, kas radījuši risku pacientu veselībai un dzīvībai. Šie kabineti pārsvarā atrodas Rīgā un Rīgas reģionā. Sešu kabinetu zobārsti trūkumus ir novērsuši, bet trim (skat. uzziņu) darbība joprojām netiek atjaunota.
“Latvijas Avīzē” jau rakstīju par iespējamiem inficēšanās riskiem ar C hepatītu asins pārliešanas laikā (“Jums pārlietas inficētas asinis”, “LA” 8. decembris), taču šādi riski pastāv arī zobārstniecības kabinetos, ja netiek ievērotas valdības noteikumos izvirzītās higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasības.
Inspekcija aizvadītajā gadā ir saņēmusi arī vienu sūdzību, kurā paustas aizdomas par inficēšanos ar C hepatītu zobārstniecības iestādē, patlaban šī sūdzība tiek izskatīta. Man gan neizdevās atrast nevienu medicīnas speciālistu, kas apgalvotu, ka ir iespējams pierādīt, ka inficēšanās ar šo vīrusu notikusi, ārstējot zobus. Tāpēc pacientiem atliek paļauties uz ārstu godaprātu un zināšanām.
Riskus nesaskata nezināšanas dēļ
Kad apmeklējam zobārstu, parasti jau nejautājam, vai urbis un dažādie instrumenti ir dezinficēti, jo uzticamies zobārstam. Ministru kabineta (MK) noteikumos ietverto dezinfekcijas un sterilizācijas prasību ievērošana ir tikai un vienīgi ārsta atbildība. Tomēr mūsu valstī ir kāda neatrisināta problēma, kas tiek atlikta gadu no gada un vistiešākā veidā skar pacientu drošību. Tās ir medicīnas iekārtas, kurās sterilizē zobārstniecības instrumentus.
Iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs savulaik vienojās ar Latvijas Zobārstu asociācijas prezidentu Andi Paeglīti, ka visos zobārstniecības kabinetos jābūt sausa piesātināta tvaika sterilizatoriem (autoklāviem) un ir jāatsakās no karstā gaisa sterilizatoriem. Vienošanās tika nostiprināta ar valdības noteikumiem, kas paredz, ka pēc gada – no 2018. gada 1. janvāra – visās zobārstniecības klīnikās jābūt tvaika autoklāviem. Medicīnas tehnoloģiju speciālists un bijušā ministra padomnieks Gints Cīrulis teic, ka citās valstīs jau sen vairs nelieto karstā gaisa sterilizatorus. Tos izmantojot tikai atsevišķu specifisku farmācijas vai laboratoriju produktu sterilizēšanai.
“Jāatzīst, ka daļa zobārstu, kuru kabinetos medicīniskie instrumenti tiek sterilizēti ar karsto gaisu, riskus nesaskata tikai savas nezināšanas dēļ. Veiksmīgai sterilizācijai nepietiek ar to, ka autoklāvā ieliek un izņem instrumentus, ir jābūt pārliecībai, ka visi patogēnie mikroorganismi uz tiem patiešām ir iznīcināti. Valdības noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādei ir jānodrošina visu medicīnas ierīču, tai skaitā arī sterilizācijas iekārtu, pienācīga uzturēšana, ekspluatācija un kontrole. Katrs sterilizācijas cikls ir atbilstoši jākontrolē un jādokumentē. Katra sterilizācijas cikla efektivitāte jāpierāda un jādokumentē ar atbilstošas klases ķīmiskiem vai bioloģiskiem indikatoriem. Karstā gaisa sterilizācijas procesa organizēšana un kontrole jāveic saskaņā ar ISO kvalitātes standartiem. Tikai retais zobārsts ir dzirdējis par šāda standarta esamību, nemaz nerunājot par standartā minēto prasību pielietošanu ikdienas darbā. Attiecīgi nav nekāda pamata cerēt, ka esošie karstā gaisa autoklāvi tiek pareizi lietoti un tajos sterilizētie instrumenti ir sterili. Latvijā nav neviena karstā gaisa sterilizatora, kuram kaut reizi mūžā būtu veikta sterilizācijas procesa validācija (veiktspējas novērtēšana) un adekvāta procesa kontrole, tādēļ tā ir pacientam pati bīstamākā sterilizācijas metode, kādu vien var iedomāties,” skaidro G. Cīrulis. Viņš uzskata, ka, sterilizējot medicīniskos instrumentus tvaika sterilizatorā, drošības koeficients ir daudz augstāks, tas ir ērtāk lietojams un efektīvāks, jo iznīcina patogēnos mikroorganismus daudz īsākā laikā nekā pieminētā karstā gaisa sterilizācijas iekārta, taču līdz ar to maksā dārgāk un ne visas zobārstniecības iestādes to var atļauties.
Prasības mainīsies, sākot no 2018. gada
“Esmu dzirdējis teicienu, ka pie zobārsta vajagot iet no rīta, jo pēcpusdienā esot netīri trauki. Vai jūs tam kaut drusciņ ticat?” tā ar pretjautājumu par sabiedrības izpratni par zobārstu darbu ironizē Zobārstu asociācijas vadītājs A. Paeglītis.
Uz manu jautājumu, kāpēc ar viņa labestīgu gādību mūsdienīgas instrumentu sterilizācijas iekārtas ieviešanas termiņš ir vairākas reizes pagarināts, pēdējoreiz no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 1. janvārim, viņš atbild: “Zobārstniecības asociācijas mājaslapā internetā esam ievietojuši lūgumu zobārstiem laikus risināt autoklāvu iegādes jautājumu. Kopš tikšanās ar iepriekšējo veselības ministru Belēviču esam daudz runājuši par tvaika autoklāviem, bet tajā pašā laikā akcentējuši, ka neviena no patlaban izmantotajām sterilizācijas metodēm nerada pacientiem risku saslimt ar C hepatītu. Visi dobjie instrumenti jeb urbjmašīnu gali obligāti pēc katra pacienta ir jādezinficē ar speciāliem šķīdumiem un reizi dienā jāsterilizē tvaika autoklāvā. Zobārstniecības, kurām šo autoklāvu nav, slēdz līgumu ar tām ārstniecības iestādēm, kurām tie ir. Bet pārējie plombējamie instrumenti pēc katra pacienta ārstēšanas tiek dezinficēti no iekšpuses un ārpuses un pēc tam arī sterilizēti vai nu karstā gaisa, vai tvaika autoklāvā.”
Taču G. Cīrulis apšauba Paeglīša apgalvojumu, ka zobārsti ved autoklavēt dobjos instrumentus citur, ja pašiem nav mūsdienīga autoklāva. “Šo ārpakalpojumu drīkst sniegt tikai sertificētas sterilizācijas nodaļas, un tādas Latvijā ir tikai divās vietās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā izvietotā centrālās sterilizācijas nodaļa un SIA “Osmunds” industriālās ražošanas sterilizācijas nodaļa. Visi pārējie šo ārpakalpojumu sniedz nelegāli,” informēja medicīnas iekārtu tehnologs.
