Vīrusi tēmē acīs. Konjunktivīts bērniem un pieaugušajiem 0
Rudenī, kad ārā laiks kļūst drēgnāks, gaisā sāk cirkulēt dažādi vīrusi, arī tie, kuru dēļ no rīta mostamies ar sarkanām, niezošām, aizpampušām acīm un salipušiem plakstiņiem. Gan bērniem, gan pieaugušajiem vispareizāk būtu šo kaiti – konjunktivītu – izslimot mājās, lai neievazātu infekciju darba vietā, skolā vai bērnudārza grupiņā, jo vīrusi izplatās gan gaisa pilienu veidā, gan ar rokām, kas pieskārušās inficētajai acij, bet pēc tam, teiksim, durvju rokturim.
Ar drudzi vai bez tā
“Adenovīrusu infekcijas ir ļoti izplatītas, un var droši teikt, ka to izraisīto acs gļotādas jeb konjunktīvas iekaisumu – konjunktivītu – kaut reizi mūžā izslimojuši visi cilvēki,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Kristīne Baumane. Zināmas divas adenovīrusu izraisīta konjunktivīta formas – epidēmiskais keratokunjunktivīts un faringokunjunktivālais drudzis. Pirmo izraisa astotais un deviņpadsmitais, bet otro – trešais un septītais adenovīrusu seroloģiskais tips.
Ar epidēmisko keratokunjunktivītu slimo visu vecumu cilvēki. Infekcija skar abas acis, vērojama plakstiņu tūska, acu asarošana, apsārtums un nepatika pret gaismu. Uz gļotādām var veidoties folikuli un papillas – pūslīši, kas pastiprina graušanas un svešķermeņa sajūtu acī.
Ar vīrusu konjunktivīta otru formu pārsvarā slimo bērni. Parasti infekcija skar tikai vienu aci, un to pavada augšējo elpceļu infekcijām raksturīgi simptomi: augsta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, miega vai gremošanas traucējumi, aizlikts deguns un iesnas. Acu ārste gan teic, ka abas konjunktivīta formas ir visai grūti atšķirt vienu no otras.
“Akūts vīrusu konjunktivīts ir ļoti lipīga slimība, kas parasti sākas vienā acī, pāriet uz otru un ilgst apmēram nedēļu. Tam raksturīgi masīvi, sākumā ūdeņaini, bet vēlāk, pievienojoties bakteriālajai infekcijai, arī strutaini izdalījumi. Slimība mēdz būt ļoti mokoša, jo plakstiņi pietūkst, izdalījumi traucē labi redzēt, redze miglojas, acis baidās no gaismas. Taču, lai kā gribētos slēpties tumšā istabā, vislabāk un ātrāk no vīrusu infekcijas atbrīvoties, pastaigājoties svaigā gaisā un rādot acis saulei. Vīruss ir fotosensitīvs, tādēļ acis, kas saņēmušas savu daļu ultravioletā starojuma, ātrāk izveseļosies,” uzsver K. Baumane.
Daudz dzert un skalot acis
Tāpat kā citu akūtu vīrusu infekciju gadījumā, arī, slimojot ar to izraisītu konjunktivītu, jālieto daudz šķidruma un C vit-amīns. “Aizlipusī acs rūpīgi jāiztīra, jānomazgā visi izdalījumi, kas salipinājuši skropstas. Šim nolūkam var izmantot vates tamponiņu, kas samitrināts vārītā ūdenī,” iesaka acu ārste. Var izmantot arī speciālas plakstu higiēnai domātas dezinficējošas salvetes, kas nopērkamas aptiekās. Vīrusi kopā ar izdalījumiem jāskalo no acīm laukā, izmantojot mākslīgās asaras, kuras, atvelkot uz leju apakšējo plakstiņu, pilina vairākas reizes dienā. Jārēķinās ar to, ka slimošanas laikā nāksies iztērēt pat vairākas pudelītes. Šim nolūkam neder biezās, gelam līdzīgās mākslīgās asaras, kas paredzētas sausās acs sindroma mazināšanai. Jāizvēlas pēc iespējas šķidrāks sastāvs ar skalojošu efektu. Var izmantot arī speciālos līdzekļus, kurus lieto acu skalošanai, ja tajā iekļuvušas ķīmiskas vielas vai svešķermeņi, piemēram, putekļi. Nekādā gadījumā nevajag aizlīmēt, aizklāt infekcijas skarto apsārtušo aci, jo zem plākstera vīrusi savairosies vēl vairāk.
Ja ir izteikta plakstiņu tūska, strutaini izdalījumi, iespējams, acīs būs jāpilina arī ģimenes ārsta vai pediatra izrakstītie antibakteriālie acu pilieni.
Pirms un pēc pilienu lietošanas rūpīgi jānomazgā rokas, bet, ja visa ģimene lieto vienu acu pilienu pudelīti, jāraugās, lai tās gals lietošanas laikā nepieskartos skropstām vai plakstiņiem (labāk būtu, ja katram ģimenes loceklim būtu pašam savi acu pilieni).
“Ja ir izteikta plakstiņu tūska, palīdz vēsas melnās tējas kompreses. Neiesaku lietot pretvīrusu ziedes, jo tās ir kairinošas,” norāda K. Baumane.
Var būt arī komplikācijas
Akūts vīrusu konjunktivīts reizēm var noritēt arī ļoti smagi, piemēram, inficētajā acī uz gļotādas veidojas pseidomembrānas jeb plēvītes. Ja vīrusu infekcijai pievienojas bakteriālā, var attīstīties radzenes iekaisums jeb keratīts vai radzenes čūla, kas vieglākos gadījumos jāārstē ambulatori, bet smagākos – slimnīcas oftalmoloģijas nodaļā.
Radzenē var rasties arī infiltrāti jeb apduļķojumi, kas ir organisma autoimūna reakcija uz vīrusu izdalītajiem toksīniem. Ja tie skar radzenes centrālo daļu, var mainīties redzes asums, parādīties miglošanās. Ar laiku tie izzūd un redze uzlabojas, bet tas var ilgt vairākus mēnešus, kuru laikā jāapmeklē acu ārsts un jālieto viņa izrakstītie kortikosteroīdus saturošie acu pilieni.
Pēc pārslimota vīrusu konjunktivīta var attīstīties arī sausās acs sindroms. Tad jālieto acu gļotādas mitrinošie līdzekļi – mākslīgās asaras.
Ja akūts konjunktivīts norit ļoti mokoši, K. Baumane iesaka vērsties pēc palīdzības acu traumpunktos – RAKUS slimnīcā “Biķernieki”, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur visu diennakti pieejama dežurējošā oftalmologa palīdzība. To var meklēt arī oftalmologu praksēs vai ambulatorajās ārstniecības iestādēs.
Pie acu ārsta bez kavēšanās jādodas arī tad, ja radušās aizdomas, ka vīrusu infekcija skārusi radzeni, piemēram, acs sarkanums jau ieguvis violetu nokrāsu, ja acs sākusi sāpēt, it īpaši naktīs, vai zūd redze.
Ja ģimenē kāds slimo ar vīrusu konjunktivītu:
ar nemazgātām rokām nepieskaries acīm;
regulāri vēdini telpas;
regulāri veic telpu uzkopšanu, īpašu uzmanību pievēršot durvju rokturiem;
nelieto kopīgus dvieļus, kosmētikas un citus piederumus;
katru dienu nomaini slimnieka spilvendrānu;
biežāk mazgā rokas, it īpaši pēc kontakta ar slimnieku;
nelieto auduma kabatlakatus, bet papīra salvetes.
