Vīrusa dēļ nav jāatliek, bet jāpaātrina! Saruna ar VARAM ministru Juri Pūci 5
Attālinātā intervija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem pieteikta par risinājumiem vīrusa Covid-19 apkarošanas laikā. Jautājumi skar visas viņa atbildības jomas – gan reģionālās attīstības, gan pašvaldību, gan e-lietu, gan arī vides aizsardzības ministra jomu. Sākam par attālināto darbu.
Latvijas lauki ir tikpat ļaužu pilni kā Līgo vakarā. Atšķirība tā, ka tagad viņi strādā. Attālināti. Pirms priecājaties kā reģionālās attīstības ministrs, ka lauki atdzīvojušies, jautājums kā e-ministram: vai mūsu prasmes, tehniskais nodrošinājums un infrastruktūra ir šim attālinātajam darbam pietiekami?
J. Pūce: Te ir divi aspekti. Pirmais: vai mums ir pietiekami labas iekārtas, infrastruktūra un tīkli. Otrs: vai mūsu zināšanas un prasmes ir pietiekami labas. Iekārtas un tīkli, interneta pieslēgums un datortehnika ir adekvātas kvalitātes – to apliecina gan uzņēmēji, gan pašvaldības.
Taču cilvēku prasmes atpaliek – to mēs konstatējām jau agrāk, strādājot pie Digitālās transformācijas stratēģijas, ko gatavojamies piedāvāt šogad. Mums ir diezgan augsts to cilvēku īpatsvars, kuri informācijas tehnoloģijas lieto zemā līmenī, bet ar vieglu impulsu viņi būtu gatavi tās apgūt pamatīgāk un nejustos apgrūtināti, ja būtu jāpiemācās.
Šādu prasmju robu jūtam arī valsts pārvaldē, it īpaši tagad attālinātā darba režīmā. Jādomā, kā viņus pastāvīgi izglītot par jaunumiem tehnoloģijās. Kopumā valsts un pašvaldību pārvalde izmanto informācijas tehnoloģijas kā pakalpojumu sniegšanas instrumentu.
Šis piespiedu attālinātais darbs visā pasaulē ir devis signālu radīt jaunas tehnoloģijas, rīkus un izvēles.
Bez prasmēm un rīkiem svarīgs ir arī trešais aspekts, ko neizvērsāt. Vai tīkli spēj attālinātā darba apjomu ātri pārvadīt?
Neviendabīgi. Valsts teritorija ir diezgan plaši noklāta ar optiskās šķiedras tīklu, ir pat vairāki paralēli – “Tet”, “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, LVRTC, vēl mobilo operatoru tīkli. Bet ir vietas, kur pārklājums nav tik labs. Pat ja zinām, ka nākotnē vadošās datu pārraides tehnoloģijas būs mobilās, tomēr to funkcionēšanai vajadzīgs optiskās šķiedras pamats. Tāpēc ieguldījumi optiskās šķiedras tīklā šai laikā nav slikta izvēle.
LVRTC ir izvilcis un turpina vilkt optiskos kabeļus līdz apdzīvotām vietām, kas lielākoties ir kā “aklās zarnas” – pa tiem dati nejoņo.
Jāsaprot, ka izvēlētais risinājums bija tāds, ka valsts nodrošina “vidējo jūdzi”, bet līdz gala lietotājam internets jānodrošina privātajam komersantam. Izskatās, ka šis modelis Latvijas teritorijā nedarbojas, jo gala lietotāju ir par maz. Tāpēc valstij jāveic ieguldījumi arī “pēdējā jūdzē” – līdz gala lietotājam. To varētu apsvērt darīt tieši šobrīd – ekonomikas atkausēšanas fāzē. Tas palīdzētu uzņēmējdarbībai reģionos nākotnē, jo valsts un pašvaldību iestādes jau ir satīklotas.
Pusei Latvijas iedzīvotāju (50,4%) darba devējs šajā ārkārtējās situācijas laikā ļauj strādāt attālināti, aptaujā secinājusi pētījumu kompānija “BERG Research”. Tātad runa ir nevis tikai par uzņēmējdarbību reģionos, bet arī par uzņēmējdarbību Rīgā, kuras darbinieki strādā no laukiem.
Mēs mēdzam sev kaisīt pelnus uz galvas, taču digitālās pārvaldes jomā Eiropā esam līderos.
Varbūt neesam vislabākie, bet krietni virs vidējā. Diemžēl tās Dienvideiropas valstis, kuras infekcija skārusi vissmagāk, digitālā pārvalde ir atpalikusi. Piemēram, Itālijas digitālās pārvaldes līmenis ir tāds, kāds mums bija pirms gadiem piecpadsmit.
Jau agrāk pētījām iespējas VARAM darbiniekiem strādāt attālināti un konstatējām, ka pamatā tas var notikt. Tomēr ne visiem mājās internets ir tikpat ātrs kā darbā. Piekrītu, ka uzņēmējdarbība ir atkarīga arī no privātpersonu mājas pieslēguma. Līdz katrai mājai optisko kabeli neaizvilksim, bet svarīgi, lai tas būtu līdz apdzīvotās vietas centram, kurā atrastos 4G mobilā operatora bāzes stacija, kura apkalpotu apkārtnē esošās mājas. Lai no mājas varētu strādāt videokonferenču režīmā un pārsūtīt dokumentus tiešsaistes režīmā, nevis tikai sūtīt e-pastu.
Vai atbalsts “pēdējai jūdzei” ir paredzēts Digitālās transformācijas stratēģijā?
Pirms šīs pandēmijas ilgstoši mocījāmies, jo nebija argumentu, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju, ka “pēdējā jūdzē” biznesa nav. Šobrīd, kad vajadzīgi ekonomikas atkausēšanas pasākumi, valsts ieguldījums šajā infrastruktūrā varētu būt labi pamatojams.
Jūs nupat nācāt klajā ar ideju par Digitālo inovāciju centriem. Bet janvārī, kad darbu sāka jaunais LIAA direktors Kaspars Rožkalns, viņš pieteica tehnoloģiju centru – IKT platformas izveidi, kas fokusētos uz “dziļo tehnoloģiju” ieviešanu. Tad kura ministrija to ieviesīs – Ekonomikas vai jūsējā?
Eiropas digitālo centru – “habu” jeb puduru – izveides iniciatīvā visām valstīm jāstartē ar saviem projektiem. Atbildīgā ministrija ir VARAM, bet mēs nerunājam viens otram pretī. Tas ir kopīgs darbs. Latvijā šādi centri var būt vairāki, bet, kur tos veidot, konkursā vērtēs Eiropas Komisija. Un mums jādomā, kā gūt vairāk resursu no Eiropas digitālo centru programmas. Es domāju, ka mums jāstartē ar ideju par mākslīgā intelekta plašāku pielietošanu – mēs varam piedāvāt savus risinājumus pasaulei publiskās pārvaldes digitalizēšanā. Piemēram, hugo.lv projekts jau tagad rada lielu sajūsmu pasaulē.
Kā vēl, jūsuprāt, vajadzētu atkausēt ekonomiku?
Ir svarīgi gatavot ekonomikas atkausēšanas programmu pēc sastinguma fāzes. Būtiskākais ir radīt masveidīgu valsts un pašvaldību virzītu ieguldījumu programmu infrastruktūrā, kas dotu darbu celtniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, kas radītu priekšnosacījumus tālākai izaugsmei.
Tuvāko nedēļu laikā nāksim klajā ar detalizētu programmu. Viens no ieguldījumu virzieniem ir ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā, par ko atbild Satiksmes ministrija.
Kāpēc jāgatavo speciāla izeja no krīzes? Karantīna beigsies, ejam atpakaļ uz darbu un strādājam kā iepriekš!?
Šī ir īpatnēja krīze, jo nav radusies ekonomisku faktoru dēļ. Ierobežojumi pandēmijas apkarošanai netiks atcelti vienā dienā. Nebūs tā, ka 14. maijā varēsim darīt visu to pašu, ko pirms diviem mēnešiem. Pastāvēs starptautiskas pārvietošanās ierobežojumi, būs ierobežojumi pulcēties. Ir ievērojams patēriņa sarukums, pieaug dīkstāve un bezdarbs.
Šādā situācijā ir vajadzīgi ekonomikas stimuli, kas dotu cilvēkiem darbu pēc pusgada.
Tā kā lielākoties esam strādājuši ārējam pieprasījumam, uz to paļauties vien nevarēs, jo ierobežojumu dēļ tas atjaunosies ļoti lēnām. Vienīgais veids, kā to kompensēt, ir radīt iekšējo pieprasījumu. Valdībai jārada iekšējais pieprasījums un jāpiedāvā pasūtījumi privātajam sektoram. Un tad pēc trim četriem mēnešiem kafejnīcām atkal būs klienti.
Kā šos pasūtījumus dosit, ja līdz šim pastāv ierobežojumi pašvaldībām aizņemties? Ādažu pašvaldības vadītājs Māris Sprindžuks aicina ļaut vairāk aizņemties, lai var būvēt bērnudārzus un citas būves.
VARAM plānojam piedāvāt trīsdaļīgu risinājumu. Mūsu atbildībā ir ES fondu programmas, kurās ir atlikumi – apmēram 50 miljoni eiro, kurus pārdalot vai uzņemoties virssaistības, varētu pašvaldībās īstenot investīciju projektus. Piemēram, pašvaldību ēku – bērnudārzu, skolu, kultūras namu – energoefektivitātei. Ir daudz jau gatavu projektu, kuriem tikai nepieciešami līdzekļi īstenošanai. Tie jāīsteno nevilcinoties. Nebūs kārtu, nebūs konkursu – “pirmais iekšā, pirmais ārā”. Tos esam gatavi apstiprināt jūnijā, jūlijā.
Otrs virziens – pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projekti, kuros varētu koncentrēt ap 100 miljonus eiro. Konkrēti ieguldījumi radīs nākotnes darbavietas.
Trešais virziens ir investīciju projekti, kas īsti neatbilst nevienai no ES struktūrfondu programmas nosacījumiem, bet kas ir augstā gatavībā. Piemēram, saremontēt kādu ielu vai skvēru. Šādiem projektiem pašvaldībām tiks palielināti aizņēmumu limiti, izveidojot speciālu pašvaldību investīciju programmu. Tos varētu apstiprināt pāris nedēļu laikā, un jau šogad pašvaldības varētu tos sākt realizēt. Mums jāsteidzina pašvaldības to ātri izdarīt. Kopumā šogad šīm visām trim aktivitātēm varētu atvēlēt līdz 150 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrija pārtrauca dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Ieplānotos resursus citos dzelzceļa projektos nevar paspēt apgūt. Viens no racionāliem risinājumiem būtu pārvietot šos līdzekļus reģionālo ceļu sakārtošanai. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros 300 miljoni reģionāliem ceļiem ieplānoti nākamgad, bet šos varētu sākt apgūt jau šogad.
Vēl svarīgi pašvaldībām dot drošības sajūtu. Man nešķiet pareizi pašvaldībām garantēt ienākumus, bet valsts varētu apsolīt atļaut aizņemties, ja pašvaldībām trūks ienākumu, lai segtu budžeta izdevumus šajā un nākamajā gadā.
Noklausoties šo stimulu programmu, rodas priekšstats, ka rudenī kafejnīcā un kosmētikas salonā sēdēs tikai būvnieki un viņu sievas.
Mēs neesam vienīgā ministrija, kas šai krīzē var nākt ar paplašinātu piedāvājumu – ir vēl Satiksmes, Ekonomikas, Zemkopības ministrijas. Es atbalstīšu programmas, ko piedāvā arī citas ministrijas. Piemēram, par aprīkojuma iegādi. Latvijas ražotājiem šai situācijā būtu jādod priekšroka, it īpaši pasūtījumi jādod tiem, kuru tirgi bijuši ārpus Latvijas.
Būvnieki tomēr nav pārliecināti, ka piegāžu dēļ izdosies visus projektus nodot laikā. Tas ir, uzbūvēt spēs, bet nodot nespēs. Vai ārkārtas situācijas laikā varētu pagarināt būvju nodošanas termiņus, kā to rosina Būvuzņēmēju partnerība?
Svarīgākais, lai būvniecībā notiktu reāli darbi un lai par šiem darbiem tiktu samaksāts. Vislielākais satraukums bija marta beigās, aprīļa sākumā, bet tagad, runājot ar būvmateriālu ražotājiem, importētājiem un lielākajiem būvuzņēmējiem, esmu sapratis, ka nozīmīgi kavējumi nav gaidāmi, ja vien nav kādas specifiskas piegādes. Pandēmijas laikā pasūtītājam, būvuzraugam un būvniekam laikus jāspēj vienoties, ja kādas detaļas, iekārtas jāaizstāj ar citām. Retas ir tādas iekārtas, kurām ir tikai viens ražotājs pasaulē. Varbūt tas skars vienu vai divus projektus, un tad, iespējams, termiņi būs jāpagarina.
Vai pandēmijas apkarošana ietekmē novadu reformas gaitu? Vairākas pašvaldības un politiķi izsakās, ka arī tā jāatliek.
Saeimā uz trešo lasījumu iesniegti 366 priekšlikumi. Atbildīgā Saeimas komisija ir sākusi darbu un attālinātā formā izskata šos priekšlikumus. Deputāti apguvuši attālinātā darba prasmes un strādā labi. Šajās sēdēs attālināti var piedalīties pašvaldību vadītāji un sabiedrības pārstāvji. Objektīvu iemeslu kavējumam nav. Kā izpildvaras pārstāvis neņemos prognozēt, kad tos varētu izskatīt Saeimas plenārsēdē. Tie, kas saka, ka jāatliek, nevēlas reformu un izmanto katru iemeslu.
Rīgas domē ieceļot pagaidu administratoru, izrādījies, ka pandēmijas dēļ šis pagaidu stāvoklis ilgs pusgadu. Tad jau varam teikt, ka Rīgas domē tagad valda jūsu partija – “Attīstībai/Par”?
Es tā neteiktu. Rīgas domes pagaidu administrāciju veido trīs civildienesta ierēdņi no trim ministrijām. Jā, administrāciju vada VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, bet tajā ir arī Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji, un lēmumu var pieņemt tikai ar balsu vairākumu.
Manuprāt, līdz šim pagaidu administrācija nav pieņēmusi nevienu lēmumu, kas būtu politiski iezīmēts.
Tā strādā pie likuma ievērošanas jautājumiem. Administrācija lēmumus pieņem ļoti piesardzīgi, jo tajā nav politiski vēlētu amatpersonu. Līdz vēlēšanām galvenais darbs būs pieņemt lēmumus, lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatīšanos.
Bet vai pārstāvju izvirzīšana triju Rīgas domes kapitālsabiedrību padomēs nav politisks uzdevums?
Likums nosaka, ka līdz 1. jūnijam visās kapitālsabiedrībās jāizveido padomes. Rīgā tādas vēl nav “Rīgas ūdens”, “Rīgas namu pārvaldnieks” un “Rīgas meži”. Iepriekšējā izpilddirektora vadībā šis padomju veidošanas process nebija pat uzsākts. Tagad izveidota Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome, kurā strādā tikai ārēji, ar Rīgas domi nesaistīti eksperti un kuras uzdevums ir organizēt konkursu, lai izveidotu profesionālu padomi.
Kā politiķis esmu novērojis, ka visās minētajās kapitālsabiedrībās ir bijušas lielas pārvaldības problēmas, bet vislielākās “Rīgas namu pārvaldniekā” – regulāri mainītas valdes, bijuši skandāli, kriminālprocesi. Tas ir jāizbeidz pagaidu administrācijai, nevis jāgaida uz jaunievēlētu domi. Jā, pie iepriekšējās Rīgas domes varas pastāvēja tradīcija iecelt politiski saistītus padomes un valdes locekļus, tai skaitā atlaistos domes deputātus. Domāju, ka šis ir tas brīdis, kad viņiem pašiem jāatkāpjas. Laba pārvaldība jau nav politiska, bet likumiska prasība.
Pandēmijas sakarā izskan uzņēmēju aicinājumi atlikt arī zaļo kursu. Bet jūs esat parakstījis paziņojumu, lai Eiropas zaļo kursu izmantotu kā vienu no Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanās iespējām.
Jā, kopā 12 valstu ministri esam parakstījuši ES ambiciozo valstu grupas sagatavoto kopīgo paziņojumu. Diemžēl valda greiza izpratne, kas ir zaļais kurss. Tas nav vides dokuments, bet ambiciozs ekonomikas transformācijas piedāvājums, lai Eiropas ekonomiku ilgtermiņā padarītu konkurētspējīgu pasaules mērogā.
Protams, arī lai nodrošinātu klimatneitralitāti. Šodien ir jāpieņem lēmums par zaļā kursa turpināšanu, jo tā ir kopīga nepieciešamība atrast jaunu pamatu Eiropas konkurētspējai. Covid-19 infekcija nevis atceļ, bet pastiprina nepieciešamību tādu atrast. Tie, kas spēs piedāvāt tehnoloģiju revolūciju, būs konkurētspējīgi arī pēc desmit, piecpadsmit gadiem.
Zaļais kurss taču nav tik daudz atkarīgs no politiķu lēmuma, cik no investīcijām.
Jā, bet tās investīcijas, ko piesaucu krīzes atkausēšanai – ēku energoefektivitātes palielināšana, ir zaļā kursa pasākums – gan ietaupa enerģiju, gan atstāj pozitīvu efektu uz klimatu. Arī pašvaldību uzņēmējdarbībā primāri varam atbalstīt tādus projektus, kas stimulē zaļo kursu.
Var ražot energoefektīvas preces. Un var ražot preces energoefektīvā veidā. Mums ne tikai strauji jāapgūst nauda, lai būtu ko likt uz galda šoruden, bet ar šiem ieguldījumiem jāspēj radīt ilgtermiņa izaugsmes efektu. Uzņēmēji Latvijā ir gatavi, mēs esam ļoti konkurētspējīga ekonomika. Ja mēs drusku palīdzētu, viņi to izdarītu ātrāk un labāk.
