Vīrusa aizsegā indēsim dabu? 8
Nepagāja ne mēnesis ārkārtas režīmā, kad apsviedīgi ļaudis jau bija izplānojuši, kā koronavīrusa aizsegā izsist labumu uz dabas un cilvēku veselības rēķina.
Industriālo lauksaimnieku interesēs Zemkopības ministrija lūdza Eiropas Komisiju atcelt sintētisko pesticīdu lietošanas aizliegumu ekoloģiski nozīmīgās pākšaugu platībās, kā arī mazināt atsevišķas zaļināšanas* prasības.
Par Zemkopības ministrijas (ZM) rīcību ir sašutuši bioloģisko saimniecību zemnieki. “Esam sagatavojuši Eiropas Komisijai vēstuli ar lūgumu neatbalstīt šādu priekšlikumu, jo tas nav izdiskutēts ar visiem lauksaimniekiem un neiet kopsakarā ar Eiropas Zaļo vienošanos,” Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas nostāju skaidro tās vadītājs Gustavs Norkārklis.
Tomēr viņu šāda vēstule neizbrīna, jo izskatās pēc kārtējā industriālo lauksaimnieku lobiju organizāciju pasākuma, kas ticis ātri saskaņots krīzes aizsegā. Nav noslēpums, ka daudzi augsta ranga ierēdņi neatbalsta zaļo kursu un videi draudzīgu lauksaimniecību, kas atspoguļojas industriālajiem lauksaimniekiem un viņu biznesam labvēlīgos lēmumos. Publiski gan ministrijas pārstāvji apgalvo, ka ir par videi draudzīgu, ilgtspējīgu lauksaimniecību.
Uzklausot tikai industriālos lauksaimniekus, ZM ignorējusi arī sabiedrību un vides organizācijas – norāda biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja un Pesticīdu rīcības tīkla Eiropā (“PAN Europe”) valdes locekle Jana Simanovska. “Jau pie pirmās iespējas ministrijā notiek apspriešana, kā samazināt pesticīdu lietošanas aizliegumu, bet runa ir par ekoloģiski nozīmīgām platībām, kuras vēlamies izmantot bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Turklāt Latvijā pesticīdu izmantošanas apjoms pēdējos gados jau tā ir pieaudzis!”
ZM aizbildinās, ka lūgums attiecas tikai uz laiku un tas būtu atbalsts ražojošiem lauksaimniekiem, kuri ir nobažījušies, vai būs pietiekami sēklas, pastāvot ārējās tirdzniecības ierobežojumiem, lai lopkopības nozares Latvijā nodrošinātu ar vietējās izcelsmes proteīnaugu lopbarību. Turklāt zaļināšanas prasību izpilde palielinot saimniecību izdevumus.
• No 2015. gada saimniecībām jāievēro zaļināšanas prasības – kultūraugu dažādošana; ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošana un uzturēšana; esošo ilggadīgo zālāju saglabāšana, par ko tās var saņemt maksājumu, īstenojot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Ekoloģiski nozīmīgajām platībām jāatbilst vismaz 5% no deklarētās saimniecības aramzemes.
