Virtuves valdnieks – nazis. Pēc kādām pazīmēm atšķirt kvalitatīvu? 3
Kaut ko līdzīgu cilvēki darināja jau akmens laikmetā. Viduslaikos to vienmēr nēsāja sev līdzi katrs vīrietis – lietoja gan kā ieroci, gan kā palīglīdzekli barības griešanai. Bez tā neiztika arī senās latviešu un lībiešu sievietes. Bet par galda piederumu šis priekšmets kļuva aptuveni XV gadsimtā. Šodien bez tā nav iedomājama neviena mājsaimniecība. Kas tas ir? Nazis!
Katram vajadzībai – savs
Mūsdienu virtuves nažus iedala četrās kategorijās atkarībā no to funkcijām. Lielie naži ir domāti prāvu gaļas gabalu, veselu zivju un siera rituļu griešanai. Nākamie griezējinstrumenti ir nedaudz mazāki un paredzēti fileju apstrādei. Tālāk – tā dēvētie pavāra naži. Šajā grupā ietilpst rīki maizes un jau gatavu zivs un gaļas produktu sagriešanai. Visbeidzot – galda naži, kas paredzēti augļu, siera, sviesta griešanai un ziešanai, kā arī citu līdzīgu funkciju veikšanai.
Tievos un garos nažus izmanto, lai sagrieztu, piemēram, maizi plānās šķēlēs, bet lielos un masīvos nažus – cietāku un apjomīgāku produktu sadalei.
Mazi robiņi naža asmenī atvieglo, piemēram, tomātu griešanu, jo, darot to ar vienkārši asu, nerobotu nazi, šo dārzeni saspiež, jo miziņa ir elastīga un grūti pārdurama.
Naži ar lieliem robiem un garu asmeni tradicionāli paredzēti maizei.
Mīksto sieru griešanai ražo nažus ar lieliem caurumiem. Ir arī speciāli naži sviesta uzziešanai, tortes sagriešanai un austeru atvēršanai.
Kvalitātes mērs
Labs nazis sastāv no trim daļām – asmens, spala un šo abu daļu savienojuma. Šo komponentu veido no asmenim un spalam izmantoto tēraudu proporcionāla sakausējuma. Turklāt savienojuma vieta ir tik izturīga, ka nazis var salūzt jebkurā citā posmā, bet nekad sakausējuma vietā.
Ne tik kvalitatīvu nazi parasti ražo no vienas veselas nerūsējošas tērauda plāksnes. Gadās, ka sakausējuma vieta sāk kustēties jau pēc neilgas lietošanas.
Nekvalitatīviem nažiem asmeņa biezums no spala līdz galam nereti nepalielinās, savukārt labs nazis ir biezāks savienojuma vietā un ievērojami plānāks galā.
Tikpat svarīgs kā augstvērtīga tērauda asmens ir arī spals. Diemžēl teju 99% gadījumu spals izrādās naža vājā vieta – sabojājas ātrāk, nekā no ierindas iziet asmens.
Spals nedrīkst būt slidens, tam ērti jāguļ rokā un jābūt pārklātam ar īpašu materiālu, kas aizsargā pret mitrumu. Dārgākie ir naži ar sarkankoka spalu, taču Eiropā tos atzīst par nehigiēniskiem. Turklāt, strādājot ar to vairākas stundas, plaukstās var uzberzt tulznas. Profesionālai lietošanai naži ar koka spalu ir pat aizliegti.
Pavāri atzīst, ka virtuvē daži augstas kvalitātes naži atsver lērumu sliktas kvalitātes griežamo, bet mājās pietiekot ar trim nažiem: lielu gaļas nazi, mazu sakņu lobāmo un maizes griešanai paredzēto. Taču noteikti esam pamanījušas – kaut gan virtuvē ir daudz nažu, bieži vien priekšroku dodam vienam, jo ar to var ļoti ērti strādāt.
