Virtuves ķeblīša otrs mūžs. Idejas, kā to izdarīt 0
Kaut varbūt šķiet, ka virtuves ķeblītis savu laiku jau ir nokalpojis, liekot lietā izdomu un nelielu piepūli, mēbelei var piešķirt otru mūžu.
Ir vairāki veidi, kā iespējams atjaunot novecējušu mēbeli. Var izmantot dekupāžas metodi – ķeblīti aplīmēt ar avīžu vai žurnālu lapām un tām pāri klāt laku vairākās kārtās. Sēžamo virsmu var apvilkt ar audumu (piemērotāks ir mēbeļaudums vai lina audums), to stiprinot ar mēbeļu skavotāju. Polsterējumam der porolons, bet ķeblīša kāju atjaunošanai – akrila krāsa. Prasmīga rokdarbniece var notamborēt vai noadīt materiālu, ko ar skavotāju vai dekoratīvām nagliņām stiprināt pie virsmas.
Ķeblīti var atsvaidzināt ar košām akrila krāsām, zīmējumu uzvelkot ar brīvu roku vai lietojot trafaretu (to var izgriezt pats vai nopirkt gatavu veikalā). Ja vēlas regulāras līnijas vai rūtis, kontūru iezīmēšanai lieto līmlenti. Atraktīva dizaina piekritēji izmanto drosmīgāku metodi – ķeblīti biezā kārtā noklāj ar PVA līmi un tad uzbārsta dekoratīvus spīgulīšus. Līme nožūstot kļūst caurspīdīga, bet spīgulīši tajā iegrimst. Beigās ķeblīti nolako.
Materiāli
Dažādu frakciju smilšpapīrs, grunts, dažādu toņu matēta akrila krāsa (var izmantot arī ūdens emulsijas krāsu vai eļļas krāsu), vairāku izmēru otas un švammīte krāsas uzklāšanai, laka.
Darba gaita
Ja apstrādājamā virsma ir no koka un iepriekš nav bijusi krāsota vai lakota, tā vispirms jāgruntē. Koka virsmu var gruntēt ar kaulu vai ādu līmes šķīdumu (30 grami līmes granulu uz 1 glāzi ūdens). Līmi iemaisa ūdenī un maisot silda, kamēr granulas izšķīdušas. Krāsojamo vai apgleznojamo virsmu ierīvē ar sagatavoto maisījumu, izmantojot saru otu. Kad gruntējums pilnīgi nožuvis, virsmu noslīpē ar smalku smilšpapīru.
Ja virsma iepriekš bijusi krāsota, to pirms apgleznošanas noslīpē ar smilšpapīru (sākumā ar vidēji smalku, pēc tam ar smalku), savukārt laku noņem ar šķīdinātāju. Tāpat apstrādā ķeblīša kājas. Ja virsmai ir defekti, tos aizšpaktelē ar universālo divkomponentu špakteli, ko pēc nožūšanas noslīpē.
Izmantojot akrila krāsu (vai ūdens emulsijas, vai eļļas krāsu), ar brīvu roku velk dažādu toņu joslas. Ja vēlas, lai tās būtu vienāda platuma, krāsojamo laukumu sagrafē ar līmlentes palīdzību. Krāsu ar rullīti var uzklāt vienmērīgāk. Strādājot ar otu, būs redzami saru nospiedumi.
Lai krāsa būtu noturīgāka, virsmu pēc tās nožūšanas nolako.
Ja atjaunotā virsma šķiet pārāk mierīga, pēc krāsas nožūšanas uz tās liek trafaretu un laukumu vēl rotā ar kādu zīmējumu. Var arī ķeblīti krāsot vienā tonī, piemēram, melnā vai sarkanā. Kad krāsa nožuvusi, uz tā liek trafaretu ar jūgendstila vai klasiska stila ornamentiem, apvelk kontūru un tad apjomu noklāj ar krāsu zelta tonī.
