Virtuve kopā ar viesistabu. Vai vienmēr ieguvums? 1
Vēloties plašāku telpu, daudzi savos mājokļos izvēlas virtuvi apvienot ar dzīvojamo istabu. Vai vienmēr tas ir ieguvums?
Pirms gadiem divdesmit, kad sākās lielais mājokļu pārbūves un pārplānošanas bums, tendence apvienot vairākas telpas, tādējādi izraujoties no padomju laiku šaurības, bija ļoti aktuāla. Tomēr arī mūsdienās šāds paņēmiens šķiet izdevīgs daudziem mājokļu īpašniekiem. Vispopulārākais risinājums – virtuve + dzīvojamā istaba. Vien vēlāk – pēc remonta, atklājas, ka šādam plānojumam tomēr ir arī savi mīnusi, ko bieži nespēj atsvērt galvenais pluss, ka iegūta plašāka un gaišāka telpa.
Kādi ir tie jauniegūtā plānojuma trūkumi, par kuriem mājokļa īpašnieki bieži nav pat iedomājušies?
Pirmkārt, telpas funkcionalitāte un apgaismojums – šāds risinājums vairāk der tad, ja mājoklī dzīvo nedaudz cilvēku: pāris vai jauna ģimene ar maziem bērniem. Tad dzīves ritms visiem ir aptuveni vienāds. Problēmas sākas, kad mājoklī dzīvo vairākas paaudzes ar atšķirīgām interesēm, dzīves stilu un dienas režīmu. Piemēram, pie vienas no paaudzēm atnākuši ciemiņi, kurus uzņem dzīvojamajā istabā, bet pārējiem ģimenes locekļiem nepieciešama virtuve. Neizbēgami neērti jūtas gan vieni, gan otri.
Apvienojot vairākas telpas vienā, iepriekšējais gaismekļu izvietojums, visticamāk, nederēs, jo mainīsies gan funkcionālo zonu, gan mēbeļu grupu izvietojums, tāpēc jārēķinās, ka būs jāierīko jauna vai papildu elektroinstalācija.
Ieteikums – apvienotās telpas labāk atstāt daļēji nodalītas vai paredzēt kādu mobilu iespēju (bīdāmas durvis, žalūzijas, auduma paneļus), kā nepieciešamības gadījumā iespējams nodalīt virtuves zonu. Tas jāņem vērā arī, izplānojot jauno apgaismojuma izvietojumu.
Otrkārt, apkure, ventilācija un drošība – plašākai telpai viennozīmīgi nepieciešama spēcīgāka apkure, jo lielāku platību grūtāk apsildīt. Iespējams, ka būs nepieciešami papildu radiatori.
Apvienojot virtuvi ar kādu citu telpu, noteikti jāatceras, ka tvaiki, dūmi un produktu aromāts izplatīsies pa visu telpu, kas ne vienmēr ir patīkami, kad atnāk ciemiņi.
Tāpēc ar labu tvaiku nosūcēju var arī nepietikt – tas neitralizē tikai tvaikus, bet smakas vienalga paliek telpā. Iespējams, ka vajadzēs izveidot piespiedu ventilāciju telpā.
Daudzi nezina, ka ar dzīvojamo istabu apvienotā virtuvē drīkst izmantot tikai elektrisko plīti (drošības noteikumi aizliedz izmantot gāzes pavardu un cepeškrāsni).
Ieteikums – pirms pārbūves veikšanas noteikti pakonsultēties ar attiecīgajiem speciālistiem, lai nepieciešamās komunikācijas varētu izveidot vēl remonta laikā, nevis pēc tam, kad tas pabeigts.
Treškārt, iekārtojums, skaņas izolācija un kārtība – atvērts plānojums rada vairāk iespēju skaņai izplatīties. Līdz ar to vide mājoklī kļūst trokšņaināka.
Izgāžot sienas, tiek iegūts vairāk vietas kustībai, bet ne mēbeļu un priekšmetu izvietošanai, jo pēkšņi pazūd ierastās sienas plaknes, pie kurām novietot skapjus un plauktus.
Turklāt, jāpadomā arī par to, lai virtuves iekārta organiski iekļautos pārējās telpas noskaņā. “Virtuves mēbeles jāpieskaņo dzīvojamās istabas iekārtojumam gan stila un krāsas, gan materiālu ziņā. Labi, ja visām korpusa mēbelēm būs vienāda stila furnitūra – rokturīši, stiklojums, kā arī proporcionāli saskaņoti plauktu un durtiņu izkārtojumi,” iesaka arhitekte Svetlana Glotova.
Ne jau visiem dzīves ritms atļauj uzturēt mājās ideālu kārtību katru dienu. Lielākoties tīrīšana un uzkopšana tiek veikta reizi nedēļā, bet virtuve ir tā telpa, kur nekārtību pamana visātrāk. Neplānota ciemošanās var krietni vien izjaukt ierasto dzīves ritmu, jo nebūs iespējams vienkārši aizvērt durvis uz virtuvi – tagad visa virtuves saimniecība arī no dzīvojamās istabas redzama kā uz delnas!
Ieteikums – vēl pirms pārplānošanas rūpīgi pārdomāt mēbeļu izvietojumu jaunajā plānojumā, lai vēlāk nebūtu pārsteigumu. Ieteicams arī apsvērt, kā virtuves iekārta stilistiski saskanēs ar pārējām mēbelēm un vai būs iespēja virtuves zonu vajadzības gadījumā paslēpt.
