Monika Zīle: Izmanīgiem cilvēkiem līdzdalība e-projektos kļuvusi par zelta bedri 5
Tālrādes šovu trūkumu padomju laikos cilvēki kompensēja ar pašizdomātām izklaidēm un stiķiem. Ventspilī joprojām dzīvo teiksma par ziķeri, kurš pēc tāljūras zvejā pavadītiem mēnešiem nespēja krasta krogos nomierināties, pirms nebija aizdevies uz Rīgu pēc sērkociņiem ar diviem taksometriem – vienā sēdēja pats, otrā brauca viņa cepure. Reibumam pēc vairāku dienu jautrības atrakcijām izkūpot, jūras arājs allaž atsacījies ticēt, ka maks tā iztukšots brīvprātīgos tēriņos, un dzinis pēdas zaglīgiem pudeles brāļiem. Nesekmīgi, protams: aptaujātie dievojušies, ka pie dāsnā drauga servēto labumu galda nemaz nav sēdējuši vai tikai uz mazu brītiņu apstājušies.
Nuja, tādas bērnudārznieku spēlītes. Ar mūsdienu vēriena olekti mērītas, tikai apsmaidāmas. Tām kompānijām, kas iemanījušās smuki dzīrot pie vairākiem e-galdiem, naudas skaitīšana vispār sākas tikai no miljona. Ja nevar skurstenī ierakstīt veselus trīs miljonus eiro – kā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) www.skolas.lv projektu –, tad zābakus šņorēt nav jēgas. Paši par sevi e-projekti Latvijā izmanīgiem ļaudīm ir zelta bedre tiešā vārda nozīmē: tik vien tā darba kā imitēt rosīšanos un īstajā brīdī aiztīties no laukuma, lai izskatītos bez vainas, kad gaismā nāks veikuma čiks. Bet tas nebūt nav šķērslis pieteikties izplucināt kāda cita e-projekta miljonus. Lai nebūtu staigāšana aplinkus – runa ir par savulaik Veselības ministrijas (VM) skaļi pieteikto “e-veselību”. Kaut gan Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadība apgalvo, ka situācija “e-veselības” jomā nav gluži bezcerīga, šajā gadījumā laikam precīzāka būs mediķu anekdotēs izmantojamā definīcija “pacients ir daudz vairāk miris nekā dzīvs”. Viss notiek pēc jau IZM atstrādātas shēmas: projekta īstenošanai piesaistīti vairāki spēlētāji, kas paši sevi arī kontrolē, jo VM neesot kapacitātes. Tas atkal ir viens brīnišķīgs mūsdienu Latvijā jo bieži skandināts jēdziens – ar kapacitātes trūkuma piesaukšanu valdošā koalīcija izlīdzas visos gadījumos, kad vajadzētu skaidri un gaiši nosaukt miljonu izšķērdēšanā vainojamos.
Katra neveiksmīga projekta priekšgalā ir konkrēts cilvēks. Viņu kāds (kādi?) izraugās un apstiprina. Viņam uzdod veikt konkrētu uzdevumu par valsts naudu, un turpmāko procesu ieskauj migla, kurā tas klejo, kamēr izlaiž dvašu. Jāpiekrīt premjerei Laimdotai Straujumai, ka “skolas.lv” gadījumā par izgāšanos vadītājam līdzatbildīga arī vesela virkne IZM amatpersonu, kuras patlaban jau strādā citur. Secinājums vietā, tomēr maz cerību, ka par šo trīs miljonu palaišanu vējā kāds atbildēs pēc likuma. Ministrijas turpina darboties kā lēņi, un katra savas draudzes atlasei izmanto arvien nesaprotamākus principus, no pikantām niansēm nevairoties. Iespējams, tikai sakritība, ka pavisam nesen ar veselības ministra Gunta Belēviča rīkojumu viņa konkubīnes bijušais vīrs kļuvis par dāsni atalgotu P. Stradiņa slimnīcas valdes locekli un politiskā sutenerisma asni šajā gadījumā ir tikai ļaunvēļu bagātās iztēles augļi. Tāpat arī varbūt sakritība, ka zem G. Belēviča spārna silta vieta atradusies dažai par “skolas.lv” neveiksmi atbildīgajai. Labi, nemeklēsim utis veselības ministra kažokā. Viņa priekšgājēji arī citās ministrijās kadru izvēlē devuši daudz lielāku pienesumu, lai sabiedrībā arvien kritiskāk lūkotos uz valdības nama pusi.
