Virtuālais pielikums. Pensionāriem tuvākajā nākotnē maz cerību uz labklājības pieaugumu 25
Oktobrī notikusī pensiju indeksācija izpelnījusies pārmetumus par pensionāru nevienlīdzības vairošanu: tie, kam pensijas lielākas, saņem arī lielāku pielikumu, bet mazo pensiju saņēmējiem tas ir minimāls. Taču problēmas saknes ir vēl dziļākas, jo Latvijas pensionāri kopumā ir nabadzības riskam pakļauta grupa un tuvākā nākotnē ir maz cerību uz labklājības līmeņa pieaugumu.
Daugavpils pensionāru biedrības vadītāja Zofija Zujeva pensijas pielikumu vēl nav saņēmusi, bet spriež, ka viņas materiālo stāvokli tas būtiski neuzlabos. “Man ir 87 gadi, darba stāžs bija vairāk nekā 50 gadu, bet aizgāju pensijā pirms 1996. gada un pensija man ir maziņa. Pašlaik saņemu ap 200 eiro, tad jau pieliks kādus astoņus eiro. Tagad sanāk tā: jo mazāka pensija, jo mazāks pielikums.”
Ikgadējās pensiju indeksācijas laikā šogad pensijas tiek palielinātas par 4,39%, un tas nozīmē, ka pielikuma summa ir lielāka tiem, kam jau šobrīd pensijas ir lielākas nekā pavisam mazo pensiju saņēmējiem. Piemēram, ja cilvēks saņem minimālo pensiju (70 eiro), tad viņam pielikums būs nedaudz virs trim eiro. Savukārt pensionāriem, kuru pensija ir 300 eiro, pielikums ir attiecīgi lielāks: vairāk nekā 13 eiro. Pensijas tiek indeksētas tikai par summu līdz 349 eiro; arī tad, ja pensija ir krietni lielāka, pielikums nevar būt lielāks par 15 eiro. Izņēmums ir politiski represētie, 1. grupas invalīdi un Černobiļas avārijas seku novēršanā iesaistītie, kuriem indeksācija tiek piemērota visai pensijas summai, neatkarīgi no tās lieluma. Taču jāņem vērā, ka no pensijas var ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas samazina pielikuma summu.
Dzīve kļūst dārgāka
Šogad pensiju pielikums ir lielāks nekā pagājušogad, kad pensijas tika palielinātas vidēji par 1,86%, taču pensionāri atzīst, ka būtisku ieguvumu savā maciņā nejutīs, jo arvien palielinās arī dzīves dārdzība. “Pie pensijām pieliek dažus eiro, taču vienlaikus palielinās cenas un nodokļi, tādēļ faktiski pensionāru dzīves līmenis pat samazinās, jo pensiju pielikums nesedz dzīves dārdzības pieaugumu,” secina biedrības “Latvijas senioru alianse” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Janiševs. “Pārtikas cenas visu laiku palielinās, arī zāles kļūst arvien dārgākas, bet pensiju indeksācija nesedz šo pieaugumu. Piemēram, pie pensijas pieliek kādus piecus eiro, bet komunālo maksājumu un elektrības rēķinu apmaksai nākas tērēt 10 vai 15 eiro vairāk. Tādējādi pāris gadu laikā pensijas faktiski ir sarukušas par kādiem 15–20 eiro.”
Lielākā daļa Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas mazāka par 300 eiro, tātad faktiski dzīvo zem nabadzības riska robežas. Pētījumi rāda, ka Latvijā nabadzība visvairāk apdraud tieši vientuļos pensionārus, kuriem bieži pietrūkst līdzekļu pat ikdienas vajadzību segšanai.
Šajā situācijā kritiku izpelnījusies arī pensiju indeksācijas sistēma, jo pensijas pieaugums ir proporcionāls tās lielumam. Citiem vārdiem sakot, laika gaitā salīdzinoši lielās pensijas kļūst arvien lielākas, bet mazo pensiju pieaugums ir minimāls. Tas veicina pensionāru nevienlīdzību un ir izdevīgi tikai daļai pensionāru, kam savulaik izdevies izkārtot puslīdz labu pensiju. Pārējiem atliek vien samierināties ar Bībeles atziņu: “Tiem, kam ir, taps dots, bet no tiem, kam nav, tiks ņemts.”
Sociālisma laiki beigušies
Valsts amatpersonas gan uzskata, ka līdzšinējā pensiju indeksācijas sistēma ir pamatota un nevar palielināt tikai mazās pensijas, ignorējot vidējo un lielo pensiju saņēmējus. Cilvēkiem, kas pašlaik aiziet pensijā, tās lielumu galvenokārt nosaka veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, tātad pensija ir godīgi nopelnīta, maksājot nodokļus. “Nebūtu pareizi, ja cilvēkiem, kam izdevies nopelnīt labāku pensiju, pēc tam vairs nebūtu iespēju saņemt pielikumu un laika gaitā visas pensijas vienādotos,” uzskata Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas biedrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība). Pēc viņa domām, tagadējā pensiju indeksācijas sistēma nav nepareiza, ņemot vērā, ka līdzekļi, ko iespējams atvēlēt pensiju palielināšanai, ir ierobežoti.
Latvijā ieviestā trīs līmeņu pensiju sistēma nereti izpelnījusies starptautisko ekspertu uzslavas, piemēram, pagājušogad starptautiskā pētījumā tā tika atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, atpaliekot tikai no tādām turīgām valstīm kā Austrālija, Dānija un Zviedrija. Taču pašā Latvijā sabiedrības uzticība pensiju sistēmai un tās godīgumam ir zema; cilvēkiem nav pārliecības, ka viņu maksātie nodokļi nākotnē nodrošinās labāku pensiju. Pētījumi arī rāda, ka cilvēki krietni pārvērtē savu nākotnes pensijas lielumu: ja lielākā daļa uzskata, ka pensijai vajadzētu būt vismaz 75% apmērā no tagadējās algas, tad patiesībā tā vairumā gadījumu nesasniedz pat pusi no algas.
Naudas nepietiek
To, ka sociālajā budžetā trūkst naudas pensiju palielināšanai, veicina arī plaši izplatītās “aplokšņu algas”. Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) šo parādību minējis kā vienu no iemesliem, kādēļ nevar vairāk palielināt tieši mazās pensijas, jo tādējādi tiktu atbalstīti cilvēki, kas ilgstoši darbojušies ēnu ekonomikā un izvairījušies no nodokļiem. Pensionāri nav aizmirsuši arī kādreizējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles izteikumus, ka padomju laikā tagadējie pensionāri būvēja citu valsti un tagad viņu ieguldījumu nav iespējams pienācīgi novērtēt.
“Latvijas pensiju sistēma kopumā ir pareiza, taču pagaidām mūsu valsts nav pietiekami turīga un pensijas ir pārāk mazas. Tādēļ visu laiku jādomā, kā tās palielināt. Tā ir nevis pensiju sistēmas, bet gan kopējā valsts labklājības līmeņa problēma,” secina Saeimas deputāts Cilinskis. Daugavpils pensionāre Zofija Zujeva gan nepiekrīt, ka valstij nav naudas, lai palielinātu pensijas. “Valstij naudas pietiek, taču tā tiek tērēta citiem nolūkiem. Piemēram, tagad varam lasīt, ka Valsts prezidenta kancelejā darbiniekiem maksā lielas prēmijas, arī Valsts kontrolierei pēdējos gados krietni pielikts pie algas. Un tādu piemēru ir daudz. Acīmredzot tam naudas pietiek, bet kādēļ pensionāriem nepietiek?” Zujeva atzīst, ka pati nepiedalās pensionāru protesta akcijās pie valdības ēkām. “Lai aizbrauktu uz Rīgu, vajag 15 eiro, kas pie mūsu pensijas apmēriem ir diezgan liela summa.”
Sarosās pirms vēlēšanām
Latvijas senioru alianses vadītājs Janiševs spriež, ka paši pensionāri ir vainīgi pie tā, kas notiek valstī, jo ievēlējuši tādus deputātus. “Politiķi visu laiku runā par nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, paaugstināt nodokļus, bet pārāk maz tiek darīts, lai veicinātu uzņēmējdarbību, attīstītu ražošanu. Mēs ar citiem pensionāriem spriežam: labi, mēs varam iztikt arī bez tā pensijas pielikuma 5 eiro apmērā, labāk par šo naudu uzcelt kādu rūpnīcu, lai mūsu bērniem būtu stabilas darbavietas un viņi varētu mūs atbalstīt. Taču visi runā tikai par tērēšanu, nevis pelnīšanu.”
Zujeva uzskata, ka politiķi par pensionāru vēlmēm un vajadzībām atceras tikai pirms vēlēšanām. “Pēc gada oktobrī būs Saeimas vēlēšanas, un oktobrī arī notiek pensiju indeksācija.” Nākamgad liela daļa pensionāru gan tiks iepriecināti laikus, jo no 1. jūlija plānots palielināt piemaksu par darba stāžu tiem pensionāriem, kas aizgāja pensijā līdz 1996. gadam. Ja līdz šim par katru nostrādāto gadu piemaksa bija viens eiro, tad turpmāk tā būs 1,50 eiro. Piemēram, ja darba stāžs ir 40 gadu, pensionārs varēs rēķināties ar 20 eiro pielikumu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atzīst, ka ar ikgadējo indeksāciju nebūs gana, lai atrisinātu visas Latvijas pensiju sistēmas problēmas. Tādēļ tagadējiem strādājošiem būs pašiem vairāk jārūpējas par savu vecumdienu nodrošināšanu. “Varu tikai aicināt tagadējos jauniešus saprast, ka laiks paiet ātri un jau tagad jāsāk domāt par savu nākotnes pensiju.”
