Sporta stundās slido, peld un orientējas 0
“Skolotāja darbā man vislabāk patīk saskarsme ar bērniem, viņu patiesās emocijas, tas, ka redzu viņu mirdzošās acis un saprotu, ka mans darbs nav veltīgs,” saka Valmieras sākumskolas skolotāja Signe Lūsiņa, kura pagājušā gada nogalē atzīta par konkursa “Gada sporta skolotājs” uzvarētāju.
S. Lūsiņa Valmieras sākumskolā strādā jau 19 gadus, viņas veikumu augsti novērtējuši darba kolēģi un konkursam skolotāju izvirzīja skolas direktora vietnieks mācību darbā. Lai uzvarētu konkursā, vispirms bija jāiesūta skolotāju pašu izstrādāti metodiskie materiāli vai informācija par pedagoga darbu. Viens no materiāliem, ko iesūtīja S. Lūsiņa, bija pašas veidotās “Ievadnodarbības peldēšanā”. Tās skolotāja izveidojusi, jo jau 18 gadus ir arī peldēšanas trenere un metodisko materiālu par peldētapmācību trūkst. Otrs iesniegtais materiāls bija informācija par Valmieras sākumskolā notikušo olimpisko dienu, ko rīkoja S. Lūsiņa.
Konkursa finālistiem bija arī žūrijas priekšā jāvada sporta stunda – ne savā, bet svešā skolā. Šogad tā notika Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. “Bija jāstrādā ar 8. klasi – tas vien jau bija izaicinājums, jo ikdienā strādāju ar mazākiem bērniem. Pirms domāju par stundas saturu, nācās pat ieskatīties izglītības standartā, lai saprastu, ko ar 8. klases bērniem var darīt,” atzīst S. Lūsiņa. Protams, ir elementi, ko var izmantot sporta stundās gan sākumskolā, gan pamatskolā. Piemēram, S. Lūsiņa bieži vien izdomā kādu interesantu veidu, kā likt skolēniem pirms stundas sastāties. Tā arī konkursa ietvaros vadītajā stundā lika skolēniem nostāties nevis pēc auguma, bet pēc apavu izmēra. “Lai nav tā, ka vienmēr kā pirmais stāv viens un tas pats skolēns,” norāda pedagoģe. Skolēni iesildījās, izmantojot papīra šķīvīšus – proti, tiem bija jāuzkāpj un tad jāveic dažādas kustības, šķīvīšus nepazaudējot. Skolēniem bija arī jāparāda savas prasmes futbola bumbas vadīšanā, turklāt salīdzinot savu veikumu ar citu skolēnu sasniegto, kā arī jāspēlē “Desas” – izrādās, šo uz papīra spēlējamo iecienīto spēli var izspēlēt arī sporta stundā, skrienot stafetes.
“Uzvara konkursā man sagādāja vislabākās emocijas, tomēr tā bija negaidīta, jo mani sāncenši bija ļoti līdzvērtīgi. Vērojot viņu darbu, sapratu, ka arī es daudz varu no šiem kolēģiem mācīties un izmantot viņu idejas pašas vadītajās stundās,” stāsta skolotāja. Viņa gan arī uzsver: uzvara konkursā nebija nejauša, jo ieguldīts liels darbs, lai sporta stundas skolēniem būtu saistošas un noderīgas.
S. Lūsiņas vadītās sporta nodarbības ir ļoti daudzveidīgas. Nozīme ir arī tam, ka Valmieras sākumskola ir aktīva dalībniece Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotajā projektā “Sporto visa klase”: no Valmieras sākumskolas tajā piedalās pat septiņas klases. Tām visām saskaņā ar projekta noteikumiem sporta nodarbības ir piecas reizes nedēļā. Tikai divas ir tā sauktās parastās sporta stundas. Pārējās bērni peld, spēlē futbolu un dodas kustēties laukā. “Ārā ejam visos laika apstākļos,” teic skolotāja. “Ārā rīkojam foto orientēšanos, spēlējam paslēpes pa visu plašo skolas teritoriju – mums pie skolas ir dabas taka, kur bērniem izskrieties. Apgūstam arī tūrismā nepieciešamās prasmes, piemēram, bērni mācās izveidot dažādus ugunskurus.”
4. klašu skolēniem deviņas sporta stundas mācību gadā turklāt notiek uz ledus: pilsētas dome parūpējusies, lai bērni varētu slidot Vidzemes Olimpiskajā centrā. Dažs tikai šajās nodarbībās pirmoreiz aizšņorē slidas un uzkāpj uz ledus, taču ar laiku iemācās tik labi slidot, ka var pat piedalīties sacensībās “Ledus gladiatori”, kuru ietvaros uz ledus noris dažādas stafetes. Tāpat Valmieras sākumskolas skolēni mēdz piedalīties arī skolu hokeja komandu turnīrā “Zelta ripa”.
Jaunu pieeju sporta stundām nākas meklēt arī tāpēc, ka Valmieras sākumskola iesaistījusies pilotprojektā, kas aprobē jauno mācību saturu. “Tāpēc kopā ar kolēģiem domājam, kā veidot stundas tā, lai bērni vairāk darītu un domātu paši, kā iemācīt bērniem prasmes, kas viņiem dzīvē tiešām noderēs. Tādēļ gatavošanās stundām tagad paņem vairāk laika nekā agrāk,” saka S. Lūsiņa.
Taču tas ir interesanti un skolotāja atzīst: ir jāiet uz priekšu. Darba metodes nāktos mainīt arī tad, ja mācību saturs netiktu reformēts, jo bērni mainās. Šodienas skolēni ir ātrāki, drošāki un uzdod āķīgākus jautājumus nekā bērni, ko S. Lūsiņa skoloja, piemēram, pirms desmit gadiem.
Ar konkursu popularizē sporta skolotāja profesiju
Konkursu “Gada sporta skolotājs” rīko Izglītības un zinātnes ministrija. Konkursa vērtēšanas komisijā darbojas gan sporta pedagogi, gan sportisti, gan citi nozares speciālisti: piemēram, pieccīņnieks, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas doktorants Deniss Čerkovskis.
Konkursa mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas un fiziski aktīvas jaunās paaudzes izglītošanā, kā arī celt šīs profesijas prestižu.
Līdz ar S. Lūsiņu 2017. gada konkursa finālā iekļuva arī Irina Tihomirova no Rīgas Austrumu vidusskolas un Māris Stabiņš no Grundzāles pamatskolas.
