Meditēt – kā akmeņus grauzt 1
Ja izmēģinu jaunu recepti, tajā iegrimstu pilnībā, gluži kā meditējot. Meditāciju apguvu pie filozofa un reliģiju pētnieka Valda Svirska. Visapkārt runāja par meditāciju, un arī es gribēju uzzināt, ko tā nozīmē! Meditēšana ir vērtīga prasme, kas īpaši der mūsu steidzīgajā laikmetā. Tā ir iespēja apstāties, sakārtot sevi, gūt mieru. Kā Svirskis saka, kļūt par labāku cilvēku.
Ja dara pareizi – ar elpošanu, koncentrēšanos un apziņas paplašināšanu –, tas ir milzīgs iekšējs darbs. Akmeņus būtu vieglāk grauzt!
Meditēju ne ilgāk par piecām, desmit minūtēm, jo tas ir ļoti grūti.
Vispār man netīk regulāri ievērot konkrētus rituālus, piemēram, katru svētdienu iet uz baznīcu. Bet, ja staigāju pa Vecrīgu un ieraugu – baznīcai durvis vaļā, nereti ieeju un pilnībā iegrimstu šajā gaisotnē. Pēc 15 minūtēm iznāku laukā un jūtos kā no jauna piedzimusi.
Zinu, ka nekad nekļūšu par perfekcionisti. Ilgu laiku sevi par to tiesāju, bet tagad vairs neuztraucos. Esmu uguns cilvēks, aizsvilstos un degu, taču… varu arī nedegt. Turklāt mēs varam bagātināties cits no cita. Es mācīšos no citiem dzīves sakārtotību un ritmu, un citi lai gūst no manis to viesuli, to uzšvirkstēšanu.
