Priecīgi mācīt citus 1
Strādāju uzņēmumā, kas vēlāk pārtapa Biotēkā, tas bija pirmais ekoproduktu veikals Latvijā. No pilnīgas nejēgas četros gados tiku līdz direktora vietniecei. Slodze bija pamatīga, taču man patika.
Visus šos gadus arī aizrautīgi gatavoju. Draugi lūdza parādīt, kā kaut ko pareizi darīt, pulcējāmies pie manis mājās. Kad draugu bariņš atnāca jau kādu ceturto reizi, sapratu – tie taču ir kursi!
Pašlaik veģetārā pavārmāksla interesē daudzus, kļuvusi par modes lietu. Kad pirms 15 gadiem sāku ēst veģetāri, tas bija jaunums. Pavaicāt kaut ko par veģetārismu bija gandrīz tas pats, kā pieminēt homoseksuālismu…
Izrādījās, man ļoti patīk vadīt kursus par uzturu. Dalībniekiem sniedzu zināšanas un iemaņas, tomēr uztura mācības veidoju kā priecīgu padarbošanos virtuvē. Vairākums nav veģetārieši un arī negrasās tādi būt. Vieni nāk iepazīt garšvielas, citi mācās gatavot, vēl kāds kāro paošņāties vai gardi pieēsties.
Tā, lūk, hobijs ir pārtapis darbā. Savā uzņēmumā esmu viena, tāds riktīgs cilvēks orķestris. Saku ikvienam – atļaujies sapņot! Un, ja piepeši iespēja nokrīt kā ķieģelis uz galvas, nebaidies, piepildi sapni.
Tā notika ar Latvijas veģetārieša rokasgrāmatu. Desmit gadus sapņoju, ka to uzrakstīšu, bet nebiju ne pavāre, ne rakstniece – kā lai piedāvāju šādu ideju?! Taču tad tika pamanītas manas receptes internetā, sekoja piedāvājums grāmatai. Piekritu ar prieku, lai gan bija bail. Rakstīju naktīs, jo dienā strādāju pilnu slodzi un vēl rūpējos par meitu, kas tolaik bija maza.
Dzīvot meitas ritmos
Undīnei ir seši gadi. Meita mani radina pie disciplīnas, dienas režīma, ritma. Ieliek rāmjos – jāceļas, jāēd, jāguļ un viss cits jādara laikā. Tas ir visai grūti manam brīvajam mākslinieces raksturam. Tomēr pamanu, ka rituāli noder dzīvei, tie palīdz sakārtot sevi un ikdienu.
Daudzi vaicā, vai arī mana meita ir veģetāriete. Smejos – nē, viņa drīzāk ir apsēsta ar gaļu. Meitai īsti netīk garšvielas, tāpēc viņai gatavoju atsevišķi, jo pati nevaru paēst no bezgaršu maltītes.
Mājās gaļu negatavoju, vairāk pilngraudu putras, svaigus dārzeņus, ēdam augļus, jo gana daudz gaļas tiek iebarots bērnudārzā. Man gan nešķiet, ka to vajadzētu katru dienu, turklāt ēdienkartē ir arī mannas putra, baltmaize, desa, margarīns… Nedomāju, ka šāds uzturs atbilst bērna organisma vajadzībām.
