Kā princese uz zirņa! Saruna ar veģetārās uztura skolas vadītāju Ditu Lasi 1
Nejauši ieslēdzu televīzijas raidījumu Labs ēdiens labiem draugiem un tiku apburta ar dzirkstošu enerģiju. Dita Lase no veģetārās uztura skolas Vegus ar mīlīgu smaidu vilināja arvien dziļāk garšvielu labirintos, stāstīja tik tēlaini, ka gluži vai varēja sajust nāsīs karija izteiksmīgo smaržu un uz mēles pikantu ķiplociņu. Iedvesmas pārpilni ir arī Ditas vadītie veģetārās kulinārijas kursi. Mājaslapā viņa raksta: “Praktiskas receptes. Bez reliģijas, ideoloģijas un demagoģijas.”
Būt par vecāko virtuvē
Ēšana man vienmēr bijusi ļoti svarīga – lai maltīte garšīga, lai visa kā gana. Es smejos, ka esmu kā zīdainis – ja pamielojos, ir laime, bet, ja nepaēdu, pasaule sabrukusi.
Vienai no vecmammām patika gatavot, es vienmēr okšķerējos viņas recepšu kladēs. Pusaudzes gados man uzticēja ēst gatavošanu. Vecāki iedeva naudu visai nedēļai un teica – ģimenei jābūt paēdušai. Pašai viss bija jāizplāno, jāsapērk un jāpagatavo. Daudzbērnu ģimenē – man ir četras jaunākas māsas – ikvienam kaut ko vajadzēja darīt, nebija laika gulšņāt. Man trāpījās ēšanas sadaļa. Par to biju priecīga. Virtuves joma interesēja un patika. Paldies tētim, kurš ir notiesājis ļoti daudz neēdamas paikas – visu, kas man neizdevās.
Šī agrīnā pieredze deva izpratni, kā recepte pārvēršas ēdienā. Tagad esmu šajā tēmā līdz ausīm – ieskatos receptē un uzreiz zinu, vai ēdiens būs garšīgs vai arī ko vēl pielikt, lai gardāk.
Radīt no notīm vai gramiem
Neesmu pavāre, bet diplomēta mūziķe – flautiste. Kā es saku, tam, kurš beidzis Mūzikas akadēmiju, viss pa spēkam. Ieguvām ne tikai mūziķa prasmes, bet arī citas mākas, piemēram, izturību, sevis disciplinēšanu, spēju konkurēt, vingrināties, pastāvēt par sevi grūtā brīdī.
Drīz vien sapratu, ka lielajā mūzikā nebūšu. Taču studēju cītīgi, apguvu pedagoģiju un citas noderīgas gudrības. Sāku strādāt mūzikas skolā. Man ļoti patika skolotājas darbs, septiņus gadus mācīju bērniem mūziku, tomēr vēlāk devos pa citu ceļu.
Reizēm domāju – gan mūzikas radīšana, gan gatavošana ir radošs process. Tā tikai šķiet, ka virtuvē ir viegli – ņem recepti un sāc. Recepte ir vienīgi pamats, līdzīgi kā nošu pieraksts vēl nav mūzikas skaņas, kas aizrauj tūkstošus. Receptei dzīvību piešķiļ pavārs, ja rada ēdienu ar iedvesmu. Esmu pamanījusi: ja man sāp galva, esmu sapīkusi, ēdienam ir rūgtuma piegarša.
