Kravu apjomu lejupslīde Latvijas transporta koridorā un ostās neapšaubāmi ir vērojama, taču krasa kravu apjoma samazinājuma pagaidām nav.
Kravu apjomu lejupslīde Latvijas transporta koridorā un ostās neapšaubāmi ir vērojama, taču krasa kravu apjoma samazinājuma pagaidām nav.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Augustā pieaudzis Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms 5

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Augustā Latvijas ostās pārkrauti 3,6 miljoni tonnu kravu, kas esot pieaugums par 331 tūkstoti tonnu jeb apmēram 10% vairāk, salīdzinot ar šā gada jūliju. Satiksmes ministrijas apkopotajā informācijā norādīts, ka no kravu segmentiem vislielākais kāpums pagājušajā mēnesī bijis akmeņoglēm.

Kopumā gada pirmajos astoņos mēnešos kravu apgrozījums Latvijas ostās sasniedzis 30,8 miljonus tonnu. Salīdzinot ar 2021. gadu, tas ir kāpums par 16,3% jeb 3,7 miljoniem tonnu kravu. Salīdzinājumam – pērn Latvijas ostās kopumā pārkrāva 41,731 miljonu tonnu kravu, kas bija par 7,2% mazāk nekā 2020. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzinis, ka sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un nenoteiktajā situācijā ar loģistikas ķēdēm katra pārkrautā kravu tonna esot ārkārtīgi svarīga. Ministrs vērtē, ka tuvākajos mēnešos kravu plūsmas ostās un pa dzelzceļu būtiski ietekmēšot arī pēdējā laikā pastiprinātā Latvijas un Polijas sadarbība ogļu kravu pārvadājumos.

Pirmās kravas, izmantojot Latvijas infrastruktūru, jau esot nonākušas Polijā, tā palīdzot šai valstij sagatavot energoresursu krājumus gaidāmajai ziemai. Turpinās arī sadarbības attīstība ar Vidusāzijas valstīm Kazahstānu un Uzbekistānu, kas būtiski kāpinājušas pārvadājumu apjomus Latvijā.

Gada pirmajos astoņos mēnešos lielajās ostās pārkrauti 5,4 miljoni tonnu akmeņogļu, kas esot pieaugums par gandrīz 25 reizēm, salīdzinot ar pagājušā gada šādu pašu periodu. Turklāt augustā pārkrautie 646,8 tūkstoši tonnu akmeņogļu ir palielinājums par 66% attiecībā pret jūliju. Visvairāk akmeņogļu pagājušajā mēnesī pārkrauts Rīgas ostā – 401,2 tūkstoši tonnu, kam seko Ventspils osta ar 242,5 tūkstošiem tonnu pārkrautu ogļu.

Savukārt pārkrauto naftas produktu apjoms jūlijā attiecībā pret iepriekšējo mēnesi samazinājies par 23%, un kopumā šajā mēnesī caur Latvijas lielajām ostām vesti 342 tūkstoši tonnu naftas produktu. Naftas kravu segmentā līdere gan augustā, gan arī astoņu mēnešu periodā bijusi Ventspils osta, kur naftas produktu apgrozījums šogad sasniedzis 3,4 miljonus tonnu.

Gada griezumā par 15% palielinājies lielajās ostās pārkrauto konteinerkravu apjoms. Kopumā astoņos mēnešos tas sasniedzis 3,2 miljonus tonnu. Ro-ro kravas pieaugušas par 15,6%, un šajā segmentā līdere ir Liepājas osta. Neliels pieaugums 5,4% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem bijis arī pārkrauto kokmateriālu apjomā.

Reklāma
Reklāma

Rīgas ostai apjoma ziņā augusts bijis otrs veiksmīgākais šā gada mēnesis, kopā apkalpojot 270 kuģus un apstrādājot 2 miljonus tonnu dažādu kravu. Pieaugums par 8,6% reģistrēts salīdzinājumā ar jūliju, un par 22% – salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Augustā sākusies arī aktīva labības kravu apkalpošanas sezona. Mēneša laikā apkalpoti 29 kuģi ar dažādām labības produktu kravām, pārkraujot 280 000 tonnas ar rapsi, kviešiem, zirņiem un kukurūzu.

Pieaugums par 23,9% gada astoņos mēnešos reģistrēts Ventspils ostā, un tur būtiskāko palielinājumu veidojušas akmeņogļu kravas ar pieaugumu 100% apmērā. Tāpat Ventspilī izaugsme turpinājusies ro-ro kravu segmentā.

Liepājas ostā izaugsmi šogad nodrošinājusi labības, konteineru un ro-ro kravu pārkraušana. Kopumā līdz augustam šajā ostā pārkrauti pieci miljoni tonnu kravu, kas bijis par 15,4% vairāk nekā pērn. Labības kravas pārkrautas par 32,2% vairāk, konteinerizēto kravu pieaugums bijis 56,7%, bet ro-ro segmentā izaugsme – 28,5%.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums šogad pirmajos astoņos mēnešos bija Skultes ostā – 753 700 tonnu, kas ir par 0,8% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 374 200 tonnām, kas ir par 9,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, un Salacgrīvas osta ar 233 300 tonnām, kas ir par 21,5% mazāk. Kopumā mazajās Latvijas ostās astoņos mēnešos pārkrāva 1,41 miljonu tonnu kravu, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā.

Dzelzceļam kopējais kravu apgrozījums šā gada astoņos mēnešos sasniedzis 15,2 miljonus tonnu. Salīdzinot ar 2021. gadu, tas ir kāpums par 13,8%. Pa dzelzceļu pārvadāto naftas produktu kravu apgrozījums samazinājies līdz 2,9 miljoniem tonnu, kas gada laikā veido kritumu par 30%. Savukārt labības kravu apgrozījums sasniedza 2,5 miljonus tonnu, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpums par 4%. Par 3,7 reizēm pieaudzis dažādu rūdu pārvadājumu apjoms, kas gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedzis 1,4 miljonus tonnu kravu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.